“Tie ir tieši un nepārprotami draudi.” Medvedevu saniknojusi ziņa, ka Ukraina varētu veikt uzbrukumus mērķiem Krimā 0
Ukrainas un NATO spēku atteikšanās atzīt, ka Krima ir Krievijas teritorija, ir “sistēmisks apdraudējums” Krievijai, svētdien paziņoja bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, piedraudot Ukrainai ar sekām, ja tā veiks uzbrukumus mērķiem Krimā.
Krievija Ukrainai piederošo Krimu anektēja 2014.gadā.
“Ja kāda cita valsts, vai tā būtu Ukraina vai NATO valstis, uzskata, ka Krima nav Krievija, tad tas mums ir sistēmisks drauds,” sacīja Medvedevs Otrā pasaules kara veterāniem, vēsta ziņu aģentūra Interfax.
“Tie ir tieši un nepārprotami draudi, īpaši ņemot vērā to, kas notika ar Krimu. Krima atgriezās Krievijai,” sacīja Medvedevs, kurš tagad pilda Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus.
Medvedevs piedraudēja Ukrainai ar sekām, ja tā veiks uzbrukumus mērķiem Krimā, solot, ka “pienāks norēķinu diena”.
Viņa komentāri izskanējuši dienu pēc tam, kad kāda Ukrainas amatpersona izteica pieņēmumu, ka Krima, kuru lielākā daļa pasaules valstu joprojām atzīst par Ukrainai piederošu teritoriju, varētu būt mērķis cīņai pret Krievijas spēkiem.
Ukrainas militārā izlūkdienesta ierēdnim Vadimam Skibitskim sestdien televīzijas intervijā tika jautāts, vai HIMARS varētu tikt izmantots mērķiem Krimā.
Viņš sacīja, ka Krievija ir veikusi triecienus Ukrainas teritorijai no Krimas un Melnās jūras, tāpēc tie būtu pamatoti mērķi.
Krima ir īpaši stratēģiski svarīga Krievijai, jo Sevastopolē Melnajā jūrā bāzējas Krievijas kara kuģu flote.