Ticības spēks izrādē “Pēdējais salmiņš” 0
Latvijas Nacionālā teātra LMT Jaunajā zālē 19. septembrī Ivo Brieža lugas “Pēdējais salmiņš” pirmizrāde. Toma Treiņa režija. Pēdējo iespēju “būt vai nebūt” izspēlēs Lāsma Kugrēna, Marija Bērziņa, Ilva Centere, Ainārs Ančevskis, Jānis Āmanis un Arturs Krūzkops.
Karā starp konvencionālo un netradicionālo medicīnu uzvarētāju nav, jo “frontes līnija” vijas cauri ikvienam, kurš saskaras ar jautājumu “būt vai nebūt”. To, kurā pusē nostāties, nav nemaz tik viegli saprast.
“Luga nav par veselības sistēmu. Dakterēt nevienu nedakterēsim. Mēs paskatīsimies uz cilvēku no iekšpuses, kas ar cilvēku notiek, kad viņš ir būtiska jautājuma priekšā – būt vai nebūt. Cilvēka identificēšanās šajā situācija.
Tas nebūt nenozīmē dzīvības vai nāves jautājumu, bet, piemēram, sieviete nevar palikt stāvoklī.
Tas ir tas pats jautājums – būt vai nebūt, kad viss ir izsmelts, tad jāvēršas un jāmeklē citi varianti, iespējas,” atklāj Ivo Briedis un tad domīgi nosaka: “Mēs jau katrs varam būt tāds pēdējais salmiņš cits citam. Tas jau ir tikai ticības jautājums.”
Dzīvē ir situācijas, kad cilvēks kā slīcējs ir gatavs ķerties pie jebkā, pie pēdējā salmiņa, un “salmiņu” piedāvājumu mūsdienās netrūkst. Tējiņas, masāža, hipnoze, dēles un vardes, lūgšanas un buramvārdi vai izrādes harismātiskā dziednieka Voldemāra, kura prototips ir odiozais krievu izgudrotājs Ivans Kuzņecovs, izgatavotais adatu tepiķītis.
“Toms Treinis ierosināja šo ideju, un es atsaucos uz viņa piedāvājumu. Idejas pamatā ir krievu izgudrotājs Ivans Kuzņecovs, kas bija populārs 90. gados, un pats nomira, izmēģinot kādu no savām ierīcēm. Pavisam jocīgs cilvēks – no vienas puses, atbaidošs ar savu nevīžīgo izskatu, nepatīkams, bet daudzi apgalvoja, ka viņš ir glābis viņiem dzīvību. Uz to nevar atbildēt – tā bija vai nebija. Nav aizliegts kam tādam ticēt vai neticēt,” stāsta Ivo.
Tas, vai šie brīnumlīdzekļi patiešām glābs, vai tā būs tikai laimīga sakritība, bet varbūt tikai placebo efekts vai pat kaitējums, nevar zināt, taču viens ir skaidrs – lai gan par to var pasmieties, tas ir ļoti nopietni.
“Sižetiskais kodols – mēs mēģināsim teātrī parādīt televīzijas raidījumu. Tā jau tāda pārdodama lieta – brīnumlīdzekļi. Piemēram, “Ekstrasensu cīņas”. Mums gan būs cita veida raidījums,” nosaka Ivo.
