Ticēja savam sapnim. Viktoram Ignatjevam – 50! 1
Nauda nebija svarīga, baudīju hokeju – tā atzīst Latvijas izlases bijušais aizsargs Viktors Ignatjevs. Ar apņēmību un mērķtiecību viņš 28 gadu vecumā piepildīja sapni par spēlēšanu Nacionālajā hokeja līgā (NHL), bet šodien atzīmē 50!
Trīs meitas
Viktora Ignatjeva miera osta ir māja Zvejniekciemā, klusā mežā nostūrī 500 metrus no jūras.
Kā daudzi piejūrnieki, arī viņš līdz pludmalei dodas reti, toties ar sievu Jeļenu cītīgi darbojas teritorijas iekopšanā. “Te ir ko darīt no rīta līdz vakaram,” viņš videozvanā rāda dienas laikā paveiktos darbus.
Ja nebūtu vīrusa ieviesto ierobežojumu, jubileju, visticamākais, plašākā pulkā tagad tāpat nesvinētu. Ballīte būtu maija beigās – kad hokeja draugiem beigusies sezona. “Varbūt sarīkosim nākamajā gadā uz 51,” spriež Viktors.
Šī nedēļa ir īpaša, jo Latvijā ieradās vecākās meitas Lisa un Kristina, kuras dzīvo Ņujorkā, ASV. Satikšanās gan būs iespējama vien pēc dzīvoklī Rīgā pavadītā karantīnas posma.
Ar vecākiem Latvijā mīt jaunākā atvase – 17 gadus vecā Sofija. Atšķirībā no māsām viņa sporto – spēlē volejbolu un ir pat vecāka gada gājuma Latvijas izlases sastāvā. “Bija divas meitas, gribēju dēlu. Nolēmām ar sievu mēģināt, piedzima trešā meitene,” pasmejas Ignatjevs.
Vienam no viņa labākajiem draugiem Sergejam Naumovam liktenis dāvājis trīs dēlus. 1997. gada 31. decembrī Sergeja un Viktora ģimenes satikās Longbīčā, ASV, lai kopā sagaidītu jauno gadu, bet Naumova sievai Marinai sākās dzemdības un pasaulē nāca Antons, kurš arī izaudzis par vārtsargu.
“Nākamajā dienā ar kopīgi grieztajiem un nenobaudītajiem salātiem Viktors atbrauca uz slimnīcu,” atminas Sergejs. Viņš Viktoru raksturo kā apdomīgu, mērķtiecīgu, uzticamu draugu.
Smaga trauma
Ja neskaita Helmutu Balderi, Ignatjevs ir vecākais no Latvijas hokejistiem, kas debitējis NHL. “Ticēju, ka sanāks, tāpēc arī paliku tik ilgi Ziemeļamerikā.
Mani aicināja doties uz Krieviju, kur saņemtu reizes četras, piecas vairāk, bet neaizbraucu. Sieva saprata šo lēmumu, mums ASV patika un par naudu nedomājām,” atzīst Viktors Ignatjevs. 1992. gadā viņu draftēja Sanhosē “Sharks”, vēlāk aizsargs nonāca “Islanders”, “Lightning” un “Penguins” organizācijās, sešas sezonas cenšoties atvērt NHL durvis.
Tomēr kāju neizdevās ielikt pat pēc diviem izcīnītiem Internacionālās hokeja līgas tituliem un pēc sezonas, kurā bija čempionāta otrs rezultatīvākais aizsargs – 82 spēlēs 69 punkti (16+53).
“Tad biju Tampas sistēmā, kas spēlēja ļoti vāji, tomēr man nedeva iespēju. Tobrīd domāju, ka visi ir muļķi, tagad saprotu, ka vaina bija tikai manī. Izvēle uz katru vietu ir ļoti liela, un, ja tev kaut kā pietrūkst, viņi paņem citu spēlētāju,” godīgs ir Viktors.
1998. gadā Ignatjevam noticēja slavenais Pitsburgas “Penguins” galvenais treneris Kevins Konstantīns. “Pitsburgai togad nebija naudas.
Sastāvā bija vairākas zvaigznes, bet vajadzēja vēl spēlētājus un meklēja lētākus. Es izturēju nometni, sāku sezonu, bet 11. spēlē guvu smagu pleca traumu, kas izsita gandrīz līdz sezonas beigām.
Komanda iekļuva izslēgšanas turnīrā, pārvarējām pirmo kārtu. Piedalījos vienā Stenlija kausa spēlē, kurā aizstāju savainoto centra uzbrucēju,” tā Viktors Ignatjevs.
Sezona Ķīnā
Trenera maizes garozā Ignatjevs iekodās pirms desmit gadiem Rīgas “Dinamo”. Aizvadītajā sezonā bija Marka Kampela asistents Krievijas augstākajā līgā startējošajā Ķīnas klubā Pekinas “KRS-BSU”.
“Iepriekš visu laiku strādāju ar personīgi pazīstamu treneri, šī bija pirmā pieredze, kad nezināju galveno. Viņš izrādījās super cilvēks, bija foršs kolektīvs.
Loģistika sarežģītāka kā KHL, lidojumi tāli, bet nekas – viens seriāls datorā un esi galā. Spēlējām mazā hallē, kā vecā “Daugavas” stadionā, bet tā atradās milzīgajā Pekinas sporta universitātes teritorijā,” teic Viktors. Šobrīd neesot zināms, vai sadarbība turpināsies.
Ignatjevs ir viens no pirmajiem Latvijas cilvēkiem, kura ikdienā ienāca termins koronavīruss un mainīja ikdienu. Par to, ka parādījusies jauna slimība, komandas ārsts pateicis decembra nogalē. 20. janvārī komanda devās uz izbraukuma spēlēm Krievijā un pēc tam atgriezties Ķīnā vairs neļāva.
Visās vienībās Ignatjevs bijis trenera asistents. Viņam šī loma un darbs ar aizsargiem sagādājot gandarījumu, šosezon Pekinā Marks Kampels arī iedevis lielāku atbildību.
Vairākās komandās Viktoru sev par palīgu izvēlējās Artis Ābols: “Mierīgs, nosvērts, savaldīgs, ģimenisks cilvēks, ar kuru vienmēr patīkami kopā strādāt. Arī labas diplomāta spējas – viņš gāja runāties, kad Peka Rautakallio un Teds Nolans kaut ko bija nesapratuši vai pārpratuši, apvainojās uz mums. Man ir grūti spert pirmo soli, ja zinu, ka neko neesmu noziedzies.”
Vizītkarte. Viktors Ignatjevs
* Dzimis 1970. gada 26. aprīlī
* Hokeja treneris, savulaik spēlēja aizsarga pozīcijā
* Ģimene: sieva Jeļena, meitas Lisa (25), Kristina (23), Sofija (17)
* Spēlējis klubos ASV, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā, Austrijā, Itālijā, Nīderlandē un Latvijā
* NHL – 12 spēles Pitsburgas “Penguins” rindās (0+1)
* Latvijas izlasi pārstāvējis piecos pasaules čempionātos un 2002. gada Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs, kopumā 78 spēles (12+15)
* Trenējis klubus Latvijā, Krievijā, Šveicē, Ķīnā un divos pasaules čempionātos arī Latvijas izlasi
