– Vācijā patvēruma meklētājus uzņēma atplestām rokām, bet tas nepasargāja. 13
– Arī Vācijā bija dažāda attieksme. Atcerēsimies, ka viens no teroristiem uzspridzinājās pēc tam, kad viņam atteica bēgļa statusu.
– Kaut kas netiek izdarīts pa prātam, un tāpēc jārīko terora akts? Ne pārāk daudzsološi…
– Skaidrs, ka lielai daļai no šiem cilvēkiem ir psiholoģiskas problēmas, jo viņi nāk no kara skartajiem reģioniem.
– Bet secinājums tomēr ir, ka līdz ar migrācijas vilni Eiropa ir kļuvusi daudz nedrošāka.
– Islāma terorisms kā problēma nav nekas jauns. Tuvajos Austrumos tā ir ikdiena, un globalizācijas ietekmē tas ir sasniedzis Eiropu. Vai no tā var izvairīties? Aizslēgt robežas – tas nav reāli… Tas būtu arī necilvēcīgi, jo cilvēki ierodas bēgļu laivās.
– Tāpēc šīs laivas kļūst par ienesīgu biznesu.
– Jā, bet tas notiek tāpēc, ka ir daudz cilvēku, kuri izmisuma dzīti ir gatavi maksāt, lai šajās laivās nokļūtu. Ko darīt, lai pasargātos no draudiem? Acīmredzot, būs jāveido vienota ārējā Eiropas Savienības robeža, kaut kādā formā arī vienots drošības dienests ar lielākām pilnvarām nekā patlaban. Katra valsts atsevišķi ar šiem draudiem nespēj cīnīties.
UZZIŅA
Krievijas ietekmei atvērtākie
“Latvijā Krievijas ietekmei visatvērtākie ir cilvēki ar zemiem ienākumiem un zemu vai vidēju izglītības līmeni, bezdarbnieki vai fiziska darba darītāji, krievvalodīgie, Latgalē un Rīgā dzīvojošie, 18 – 25 gadus veci, kā arī cilvēki, kas vecāki par 46 gadiem. Pētījuma rezultāti apstiprina, ka Latvijas sabiedrība patiešām ir polarizēta etniskajos un pilsonības jautājumos, kas skar attiecības starp valsti un sabiedrību. Tomēr viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir tas, ka atšķirības politiskajos uzskatos nerada pamatu plašām sociālās destabilizācijas kustībām, ko nosaka Latvijas sabiedrībai raksturīgā politiskā pasivitāte, kā arī Ukrainas konflikta negatīvais piemērs.”
(No Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījuma “Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā”)
