– Ainu esat noskaidrojuši, kas tālāk? 13
– Tas vairāk ir politiķu lauciņš, bet skaidrs, ka Latvijas un tātad arī Rietumu vēstījumi daļu mūsu sabiedrības nesasniedz, kas īpaši riskanti ir krīzes situācijā. Kā, piemēram, Ukrainā 2014. gadā, kad Krievijas propaganda ziņoja, ka Kijevā pie varas nākuši “fašisti”, un to nevarēja atspēkot, jo daudzi Austrumukrainas krievvalodīgie iedzīvotāji citus informācijas avotus neizmanto. Tas nozīmē, ka jāstiprina apraide pierobežā, jādomā par informāciju krievu valodā Latvijas Radio 4 un LTV7. Vēl būtiskāks jautājums ir ekonomiskā situācija. Latgalē ir 19% bezdarbs – lielāks nekā citos Latvijas reģionos. Tas rada papildu riskus, ka te var veidoties protesta noskaņojums. Diemžēl Latgale vēsturiski no politiķu puses ir bijusi aizmirsta. Savulaik vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs “pēkšņi” atklāja, ka Latgalei no Eiropas Savienības struktūrfondu naudas tiek ļoti maz. Kad šajā ziņā notika izmaiņas, varēja just, ka tas tiešām darbojas pozitīvi – cilvēki ievēroja, ka pie objektiem, kas tiek atjaunoti par Eiropas naudu, ir plāksnītes ar ES karogu.
– Jūsu pētījumā 55 procenti aptaujāto krievu uzskata, ka Latvijā atdzimst fašisms. Bet viņi taču te dzīvo, vai tad viņi neredz, ka nekas tāds te nav? Tieši pretēji, daudzi Krievijas pilsoņi pērk uzturēšanās atļaujas un pārceļas uz dzīvi. Vai tad viņi brauktu uz “fašistisku” valsti?
– Medijiem ir milzīga ietekme. Mēs prasījām intervētājiem, vai viņi paši ir saskārušies ar šo Krievijas mediju piesaukto “fašismu”, un viņi atbild: “Tā tik trūka, bet mēs dzirdam, ko stāsta televīzija…” Tas pats ir par dzīves līmeni – lielākā daļa aptaujāto nemaz nav bijuši Krievijā, bet ir stingri pārliecināti, ka dzīves līmenis tur ir augstāks nekā Latvijā. Ja cilvēks skatās tikai viena veida informāciju, vērojams pilnīgs kritiskās domāšanas trūkums – to pierādīja arī eksperiments ASV, kur studentiem lika ilgstoši skatīties tikai “Russia Today” televīzijas kanālu un vēlāk atbildēt uz jautājumiem par notikumiem pasaulē. Rietumos to uztver ar pārsteigumu, lai gan mums tas nav nekas jauns. Tagad daudz runā par informācijas karu, bet es teiktu, ka tas notiek jau ļoti sen, vienkārši tagad Rietumi to beidzot ir sajutuši uz savas ādas.
– Viens no vēstījumiem, ko jūs apskatāt savā pētījumā, ir formulēts šādi: “Vai krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un intereses Latvijā tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu nepieciešama un pamatota?” Un 41,3 procenti aptaujāto krievu atbild apstiprinoši. Tas patiesībā ir ļoti satraucoši un pat pārsteidzoši, ka mūsu valdība uz to reaģē tik mierīgi.
– Tas ir plašs formulējums, un “Krievijas iejaukšanās” var būt gan politiska, gan juridiska, gan ekonomiska, gan militāra. Latgalē mēs šo jautājumu pētījām sīkāk, un apmēram septiņi procenti bija teikuši, ka agresijas gadījumā atbalstīs Krieviju.
– Tas jau tikpat kā jautāt: “Vai jūs uz mums šausiet?”
– Visās valstīs ir neliela daļa radikāli noskaņotu cilvēku, un tādi ir visās grupās. ASV lielākie potenciālā terora draudi ir no meksikāņu bandām un labējiem ekstrēmistiem, mazāk – no islāmistiem. Es nezinu, cik no Krievijas atbalstītājiem tiešām būtu gatavi šaut, bet gan jau atsevišķi tādi cilvēki būtu, un ar to jārēķinās.
– Bet vai par to nebūtu skaļāk jārunā, pievēršot arī to krievu uzmanību, kuriem šāds noskaņojums – Krievijas palīdzības gaidīšana – nav pieņemams.
– Te gan jāņem vērā, ka kopumā sabiedrībā Krievijas agresija netiek vērtēta kā lielākais drauds. Piemēram, ekonomiskā situācija, migrācija, arī terorisms sabiedrību uztrauc vairāk. Mēs kā pētnieki negribam paši dramatizēt situāciju, to jau dara mediji.
