Tibetiešiem lielu augstumu izturēt palīdz sen izzudušu Homo Sapiens “brālēnu” gēni 0
Kalifornijas universitātē veikts pētījums paplašina zināšanas par to, kā cilvēcei pēc izklīšanas no Āfrikas izdevies apdzīvot tik daudzveidīgus areālus, raksta portāls livescience.com.
Jau agrāk bija izteikti minējumi, ka mūsdienu Homo Sapiens par savu spēju pielāgoties visdažādākajiem klimatiskajiem un ģeogrāfiskajiem apstākļiem spējis, pateicoties aizvēsturiskā senatnē ieplūdušam genomam no citām cilvēku sugām, kas mūsdienās izzudušas.
Kalifornijas universitātes zinātnieki, pētot, kā tibetieši pielāgojušies dzīvei augstkalnos, kas lielai daļai zemienes iedzīvotāju mēdz radīt veselības problēmas, atklāja – atšķirībā no lielākās daļas Homo Sapiens, kam, paceļoties lielākā augstumā, eksponenciāli kāpj arī hemoglobīna saturs asinīs, tādējādi draudot ar sirds slimībām, tibetiešiem hemoglobīna līmenis paaugstinās mazāk. Zinātnieki ātri noskaidroja, ka par šo īpatnību atbildīga mutācija EPASI gēnā, taču ilgu laiku viņiem neizdevās uziet mutācijas iemeslus.
Tikai tagad pētniekiem izdevies noskaidrot, ka šo gēnu mutāciju tibetieši mantojuši no t.s. Deņisovas cilvēka, kuru atliekas tika atklātas tikai 2008. gadā kādā alā Sibīrijā, taču tā ģenētiskais “nospiedums” vērojams no Sibīrijas līdz pat Okeānijai.
Zinātnieki gan uzreiz atgādinājuši – nevajag iedomāties, ka Deņisovas cilvēks ir jetijs, kā jau izskanējis internetā, vai kāda cita mītiska būtne.