Putina gāšana ir tikai laika jautājums. Kāds ir visticamākais scenārijs? 140
Krievijas diktatora Vladimira Putina gāšana tagad ir tikai laika jautājums, raksta izdevums The Telegraph.
Ukrainas bruņoto spēku veiktā ofensīva Kurskas apgabalā ir visefektīvākais uzbrukums visa šī kara laikā. Ukrainas izlūkdienesti atklāja krievu vājās vietas – speciālie spēki iepriekš šķērsoja robežu, lai sagatavotu teritoriju. Kad Ukrainas bruņotie spēki 6. augustā šķērsoja Krievijas robežu, tas bija mācību piemērs tam, ko stratēģi dēvē par kombinēto ieroču manevru.
Ukrainas spēki apvienoja kājnieku, bruņumašīnu, artilērijas un inženiertehnisko iekārtu darbu, lai sagrautu ienaidnieka aizsardzību. To darot, Krievijas bezpilota lidaparāti un sensori tika apžilbināti ar elektroniskās kaujas iekārtām. Pretgaisa aizsardzības lietussargs norobežoja debesis virs Ukrainas armijas no Krievijas lidmašīnām.
“Sākumā tas izskatījās pēc ierobežota pārrobežu reida. Gatavošanās notika tik slepeni, ka Ukrainas sabiedrotie šķita tikpat lielā neziņā kā tās ienaidnieki. Volodimirs Zelenskis mācījās no 2023. gada pretuzbrukuma kļūdām, kad Krievija izmantoja ilgo brīdinājuma periodu, lai izveidotu trīs jūdžu dziļu mīnu, dzeloņstiepļu un apšaudes punktu joslu. Šoreiz Ukraina pārsteidza krievus,” raksta izdevums.
Kurskas operāciju var uzskatīt par Ukrainas nozīmīgāko uzvaru divu gadu laikā.
Krievijas infrastruktūra ir sabojāta, sagrauti tilti, bojātas gāzes iekārtas. Vairāk lidlauku, naftas pārstrādes rūpnīcu un apgādes noliktavu tagad atrodas uzbrukuma rādiusā.
Pēc žurnālistu domām, galvenais šīs operācijas mērķis bija mainīt situāciju Krievijas iekšienē, padarot karu mazāk pievilcīgu un noskaņojot Krievijas eliti pret Vladimiru Putinu.
Turklāt, ņemot vērā pagājušā gada neveiksmīgo pretuzbrukumu, Ukrainai bija vajadzīgs morāls uzmundrinājums. Ar šo operāciju Zelenskis vienā mirklī atgādināja ukraiņiem, ka viņi joprojām var uzvarēt.
No karadarbības Ukrainā un tajā piedzīvotajām neveiksmēm bija noguruši arī Ukrainas sabiedrotie Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Tagad izskatās, ka, ja Kijivas partneri atļaus Krievijā izmantot tālas darbības rādiusa raķetes, Ukraina turpinās gūt panākumus.
Trešais šī uzbrukuma mērķis bija novirzīt Krievijas spēkus no Ukrainas. Turklāt bija svarīgi sagūstīt daudzus karagūstekņus, lai pēc tam tos varētu apmainīt pret viņu aizstāvjiem.
Turklāt Ukraina ir nostiprinājusi savas pozīcijas sarunu gadījumā. Kamēr Krievija bija okupējusi Ukrainas teritoriju, Zelenskim būtu bijusi maza ietekme sarunās. Tagad situācija ir mainījusies.
Taču tie visi ir sekundārie mērķi, norāda izdevums, jo Zelenskis zina, ka visdrošākais veids, kā izbeigt karu, ir gāzt Putinu, kuram ir mistiska vēlme izveidot sava veida protektorātu pār Kijivu, kuru viņš uzskata par Krievijas dzimteni.
Ukrainas stratēģija ir padarīt karu nepopulāru krievu vidū.
Kijiva vēlas pārliecināt Krievijas ģenerāļus un spēka struktūrās strādājošos, ka kara izmaksas ir pārmērīgas.
Tas sākās ar Krievijas Melnās jūras flotes iznīcināšanu. Pēc tam Ukraina uzbruka naftas un gāzes iekārtām, kas bija trieciens ekonomikai. Pēc tam bezpilota lidaparāti sāka uzlidot militārajiem objektiem visā agresorvalsts teritorijā – no Maskavas līdz Murmanskai.
Izdevums norāda, ka, visticamāk, Putins nevēlas atzīt notikušā vērienīgumu, proti, ka speciālā operācija, kuras mērķis bija ieņemt Kijivu dažu dienu laikā, noveda pie tā, ka karadarbība pārcelta uz pašu Krieviju.
“Krievijai nauda vēl nav beigusies. Taču ārpus lielajām pilsētām kļūst neiespējami noslēpt problēmas, kas saistītas ar strauji augošo inflāciju, preču un darbaspēka trūkumu. Neraugoties uz centrālās bankas visiem centieniem pasaulei rādīt optimistiskus skaitļus. Daudzi ģenerāļi un oligarhi redzēs, kā Putins izolē, apkauno un iznīcina viņu valsti, cenšoties panākt to, kas nav nekas vairāk kā personiska apsēstība, ko izraisījusi pārāk bieža vēstures lasīšana karantīnas laikā,” secina žurnālisti.
