Prigožins sacelšanās dienā Krievijas Valsts domē plānoja teikt šokējošu runu 50
2023. gada 23. jūnijā, kad “Vagner” algotņi sarīkoja dumpi un devās uz Maskavu, viņu līderis Jevgeņijs Prigožins Krievijas Valsts domē bija plānojis uzstāties ar asu kritiku Krievijas armijas vadībai, pieprasot tās atlaišanu, raksta The Moscow Times, atsaucoties uz saviem avotiem.
Prigožins bija slepeni plānojis piedalīties Valsts domes sēdē, lai no tribīnes izteiktu asu kritiku Krievijas militārajai virspavēlniecībai, mēģinot atgūt Krievijas diktatora Vladimira Putina uzticību, taču pēdējā brīdī viņa plāni tika atcelti, raksta izdevums, kuram šos plānus atklāja persona, kas bija pazīstama ar Prigožinu un bija lietas kursā par viņa plāniem. To apstiprināja arī avots Valsts domē.
Savā runā viņš grasījās atklāt, cik drūma ir patiesā situācija Ukrainā, cik lieli ir Krievijas armijas zaudējumi, ka kopumā viss ir ļoti slikti utt.
Prigožins cerēja, ka tādējādi viņam izdosies piesaistīt Putina uzmanību, pie kura viņš bija zaudējis pieeju, un iegūt viņa atbalstu konfrontācijā ar aizsardzības ministru Sergeju Šoigu un ģenerālštāba priekšnieku Sergeju Gerasimovu.
Pēc Prigožina paziņas teiktā, bija plānots, ka viņš uz sēdi ieradīsies Krievijas Gaisa spēku virspavēlnieka ģenerāļa Sergeja Surovikina pavadībā, kurš pēc “Vagner” sacelšanās zaudēja amatu un krita negodā.
Prigožins jau pavasarī bija vērsies pie Valsts domes priekšsēdētāja Vjačeslava Volodina ar lūgumu ļaut viņam uzrunāt deputātus, taču saņēma atteikumu, tāpēc plānoja uzstāties, iepriekš nebrīdinot. Viņa palīgi vizīti gatavojuši lielā slepenībā.
Tomēr 22. jūnijā – dienu pirms plānotās uzstāšanās – Prigožins bez paskaidrojumiem ir atteicies piedalīties šajā sēdē.
Līdz 2023. gada jūnijam Prigožina popularitāte krievu vidū bija sasniegusi rekordaugstu līmeni. Pēc Putina, ārlietu ministra, aizsardzības ministra un premjerministra viņš ierindojās piektajā vietā Krievijas sabiedrības uzticamāko personu reitingā, liecina aptauju aģentūras “Romir” dati.
Tomēr viņa pieaugošā ietekme un agresīvā uzņēmējdarbības maniere izraisīja un saasināja konfliktus ar Krievijas armiju, kā arī ar Krievijas elites pārstāvjiem.
Jau vēstīts, ka algotņu grupējuma “Vagner” sacelšanās sākās 23. jūnija vakarā, ilga 24 stundas, pēc tam Prigožins paziņoja, ka devis rīkojumu to pārtraukt.
Divus mēnešus vēlāk lidmašīna, kurā atradās Prigožins, nogāzās Tveras apgabalā. Visi desmit lidmašīnā esošie cilvēki gāja bojā1. Avārijas iemesli joprojām nav zināmi.
