Monika Zīle: Tēvu jumti. Pēc meitenes slepkavības rēzeknieši nosoda savējo piesegšanu policijā 4
Kopš pagājušās sestdienas Rēzeknē visemocionālāk apspriestais notikums ir Viktorijas Višņakovas slepkavība. Draugu lokā par Višenku (Ķirsīte – no krievu val.) mīlīgi dēvētā meitene bija vienīgais savas mātes lolojums, kam varmākas atņēma dzīvību 21 gada vecumā. Noziegums jau piesaistījis masu saziņas līdzekļu uzmanību, tomēr pilsētā uzskata, ka nav pietiekami skarbi akcentēta vietējo policistu aprindās iedibinātā savējo piesegšana. Tā aizkavēja gan šī baisā nodarījuma atklāšanu uz karstām pēdām, gan patiesībā veicināja jaunietes slepkavību: viens no tajā aizdomās turēto trijotnes ir Edgars – ceļu policista dēls, kurš savā sešpadsmitgadīgajā mūžiņā jau vairākas reizes smagi konfliktējis ar likumu, bet nopietnu sodu saņēmis nav. Pusaudža “nopelnu” listē ir gan skolotājam salauzts deguns, gan svešas mantas tīkojumi. Ja ticēt pilsētā uz ielas dzirdētajam – apzadzis arī kādu policijas noliktavu, taču lielāko apbrīnu uz noziedzību tendēto drauģeļu aprindās acīmredzot iemantojis pēc tam, kad Rēzeknes izmeklēšanas tiesnesis decembrī viņa brīvību neierobežoja pat par laupīšanu. Cik lielā mērā soģa maigo lēmumu ietekmēja puiša tēvs, grūti spriest. Taču, lai kuram pilsētā par to vaicātu, viedoklis viennozīmīgs: savējo aizsardzība šejienes policistu aprindās esot pašsaprotama.
To, ka sacītais nav liels pārspīlējums, apstiprināja Rēzeknes ceļu policijas patruļa, naktī pēc iesnieguma par Viktorijas Višņakovas pazušanu apturot meitenes mašīnā braucošus trīs puišus ar kolēģa nepilngadīgo dēlu Edgaru pie stūres. Kaut gan pusaudzim nebija autovadītāja tiesību, ar viņa piederību amata brāļa ģimenei patruļniekiem pilnīgi pietika, lai nesmērētu protokola veidlapas. Arī automobiļa dokumentus nepaprasīja un apkalpoja slepkavu kompāniju pēc labākajiem standartiem – apstāvēja nokļūšanu dzīvesvietā un tad, acīmredzot korporatīvās saiknes stiprināšanas vārdā, nolaupītās mašīnas atslēgas pasniedza “varoņa” tēvam: sak, teic Dievu, ka ceļā trāpījāmies mēs, savējie, nevis kaut kādi sveši burta kalpi.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstādinājis no amata gan laipnos patruļniekus un viņu tiešo vadītāju, gan par slepkavību aizdomās turamā tēvu. Ar lauzni nosistās un līdz nepazīšanai sakropļotās Viktorijas draugi tīmeklī izsludinājuši ziedojumu vākšanu meitenes bērēm. Varmāku tuvinieki meklējot prasmīgus advokātus. Bet daži rēzeknieši tikmēr saderējuši, ka mazgadīgo bandītu no kārtīga pēriena arī šoreiz pasargās “tēva jumts” – atzīšot par garā slimu vai tamlīdzīgi. Nav brīnums, ka šādu noskaņu augsnē lekni zeļ baumas par narkotiku tirdzniecību kārtības sargu paspārnē, alkoholizētām orģijām un korupciju. Cilvēciski žēl godīgi pienākumus pildošo Rēzeknes iecirkņa policistu, kuriem šādā gaisotnē jāstrādā. Turklāt vietējā sabiedrība skeptiski lūkojas uz iekšējo dienesta izmeklēšanu – pēc loģikas tai vajadzētu izskaust noziegumus veicinošo solidaritāti, bet diezin vai tas izdosies, kamēr “tēvu jumtu” tradīcija nav iznīdēta Saeimas namā.
