Tēvu atvaļinājums: pozitīvs solis pretī vienlīdzīgākai vecāku lomai 6
Kopš 2023. gada bērna kopšanas atvaļinājuma divi mēneši obligāti jādala starp abiem vecākiem. Šobrīd māmiņas lielākoties šos divus mēnešus izmanto secīgi – pēc garā bērnu kopšanas atvaļinājuma, bet tēvi to izmanto dažādi, sadalot arī pa nedēļām, Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” stāstīja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Inese Upīte un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Andrika Stretinska.
Kopš 2023. gada Latvijā bērnu kopšanas atvaļinājumā uz vismaz diviem mēnešiem jādodas katram no jaundzimušā vecākiem.
“Šobrīd es varu teikt, ka mēs bijām domājuši, ka būs daudz vairāk pretenziju vai jautājumu, vai problēmu. Droši vien, ka VSAA to vairāk jūt, bet mums īstenībā nav daudz tādu jautājumu vai diskusiju, kas būtu pacēlušās tā globāli par to, ka tas nestrādā vai tas ir slikti,” vērtēja Upīte.
Upīte norādīja, ka šobrīd vecāku skaits, kas izmanto šo iespēju, ir apmēram tāds, kāds prognozēts iepriekš.
“Pakāpeniski tā nenododamā daļa iedzīvojas, tagad ir apmēram pagājis gads, un statistikā parādās arvien vairāk to, kas nenododamo daļu izmanto, jo to var izmantot arī pa nedēļai,” skaidroja Upīte.
Stretinska vērtēja, ka likumprojekta mērķis noteikti ir sasniegts, jo, skatoties šī gada pirmos četrus mēnešus, kopumā šo nenododamo daļu jau ir saņēmuši 1916 vecāki – 44% no tiem mātes, 56% – tēti.
“Māmiņas varbūt ir mazāk procentuāli, tāpēc ka lielākā daļa māmiņu tomēr ir tās, kas dodas garajā bērnu kopšanas atvaļinājumā un kuras tad arī pieprasa šo vecāku pabalsta pamatdaļu un secīgi pēc šīs pamatdaļas arī šos divus kalendāros mēnešos nenododamo daļu, lai tajā periodā, kamēr bērniņš ir mazs, šis apmaksas laiks būtu ilgāks,” norādīja Stretinska.
Arī tēti savu nenododamo daļu izmanto pietiekami aktīvi, bērnam vēl esot maziņam, bieži vien uzreiz pēc bērniņa piedzimšanas.
“Skatoties statistikā, māmiņas tomēr ir tās, kas izmanto šos divus mēnešus visus kopā, bet attiecīgi tēti ir ļoti dažādi – puse uz pusi. Puse ir tādi, kas tiešām ņem šos divus mēnešus uzreiz, un otra puse ir tādi, kas dala šos periodus, sākot pa nedēļai. Šo nenododamo daļu var izmantot pa nedēļai kaut vai līdz bērna astoņu gadu vecumam.
“Tātad pats galvenais un primārais noteikums, lai saņemtu šo nenododamo daļu, ir, ka vecākam ir jābūt sociāli apdrošinātam. Viņam ir jābūt darba attiecībās vai pašnodarbinātajam un obligāti jāatrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā.
Tad bieži vien māmiņas uzdod šo jautājumu – vai man ir ātrāk jāatsāk darbs, lai tētis varētu šo savu atvaļinājumu izmantot un nenododamo daļu saņemt? Nē, noteikti nav,” uzsvēra Stretinska.
Mātei nav jāpārtrauc savs bērnu kopšanas atvaļinājums un ātrāk jāiet atpakaļ uz darbu,
jo katram no vecākiem pienākas savs atvaļinājums, katram ir šie divi mēneši, un tas nekādi neietekmē tēva atvaļinājuma ilgumu un pabalsta saņemšanu.
Mātišķības pētniece, LU doktora zinātniskā grāda pretendente sociālajās zinātnēs Elza Lāma norādīja, ka ļoti atbalsta šo iniciatīvu.
“Šis pilnīgi noteikti ir solis pareizajā virzienā, jo mēs varbūt spējam aptaujās sniegt sociāli, kulturāli pareizās atbildes, kurās mēs redzam, ka gan tēvi, gan mātes var lieliski parūpēties par bērniem, bet realitātē Latvijā mēs esam diezgan konservatīva sabiedrība.
It sevišķi, ja runa ir par mazu bērnu aprūpi un mājas soli, tad tas rūpju darbs ir uz sievietes pleciem. Šī iniciatīva ir solis pareizajā virzienā, lai to rūpju slogu sadalītu uz abu vecāku pleciem,” pauda Lāma.
