Tēvs, vai esi tēvs?! Tālivaldis Silenieks par pašu pieredzi attiecībās un vēstījumu bērnu audzināšanā 0
Droši vien televīzijā esat pamanījuši atraktīvo sociālās kampaņas “Būt tēvam – tā ir māksla” reklāmu, kuras mērķis – vairāku mēnešu garumā pievērst sabiedrības uzmanību mainīgajai tēvu lomai ģimenē un veidot izpratni par ģimenes locekļu emocionālajām vajadzībām. To iedvesmojis nodibinājums”Centrs Dardedze”, kurā izveidota tēvu atbalsta grupa “Tēvi ir svarīgi”. Tās vadīšanu uzņēmies mārketinga konsultants un stratēģijas plānotājs TĀLIVALDIS SILENIEKS, kurš kopā ar dzīvesbiedri Lieni audzina trīs bērnus. Kāda ir viņu pašu pieredze attiecībās un kādu vēstījumu bērnu audzināšanā vēlas nodod sabiedrībai?
– Ideālu pāru nav, esam normāla ģimene, nu jau septīto gadu kopš precējušies. Ar Lieni saskatījāmies ceturtajā klasē, kad kopā mācījāmies Rīgas 2. vidusskolā. Pēc bioloģiskā pulksteņa hronotipa esmu pūce, taču dzīves ritms piespiež kļūt par cīruli. Audzināt trīs bērnus tiešām ir liela māka. Šajā ekonomiski un emocionāli saspringtajā laikā pievērst uzmanību tēva darbam ģimenē ir īpaši svarīgi. Lai bērnu audzināšanā un ģimenes kopdzīvē vairotos saskaņa, lai gūtu pieredzi un nepieciešamās prasmes dažādām dzīves situācijām. Esmu iesaistījies tēvu grupu vadīšanā. Tēvi galvenokārt interesējas, kā var kļūt par labu tēvu, kā sabalansēt savu brīvo laiku, lai neciestu kāds no ģimenes locekļiem, kā pozitīvi disciplinēt bērnus un iesaistīties ģimenes dzīvē ar pietiekamu atdevi, lai atvase veidotos par harmonisku, līdzsvarotu personību. Viņam taču ir svarīgi uzturēt emocionāli tuvas attiecības ar abiem vecākiem, – akcentē Tālivaldis.
Tēvu grupu organizēšana pārņemta no ārzemēm, un programmā ir sešas tikšanās reizes, uz kurām aicināti tēti, kas vēl tikai gaida bērniņus, vai jau audzina bērniņus līdz piecu gadu vecumam. Nodarbības notiek reizi nedēļā darbdienu vakaros un ilgst divas stundas. Tā ir speciālistu sastādīta programma, un diskusijas vada tēti, kuri ir gatavi dalīties savā pieredzē un vēlas iedrošināt arī citus tētus apzināties savu nozīmi harmoniskas ģimenes stiprināšanā.
– Kur vīru darīšana, tur sievu klātbūtne liegta! Varbūt kāda pa kluso arī noklausās, – smaidot noteic Tālivaldis. – Kur sanāk laba sabiedrība, joki pasprūk – arī kāda anekdote par attiecībām, taču galvenokārt risinām dažādas svarīgas tēmas, piemēram, “Manas kā tēva vajadzības un ietekme bērna dzīvē”, “Mana kā tēva loma, gaidot bērniņu”, “Kā paskatīties uz pasauli bērna acīm”, “Kā rūpēties par sevi un savu partneri” un, protams, visaktuālāko – “Bērna pozitīva disciplinēšana”. Arī bērnam par jebkuru, kaut vai sīku, labi paveiktu darbu jāprot pateikt paldies! Labais vairo labo. Arī pieaugušajiem vajadzētu biežāk teikt komplimentus.
Tālivaldis ar Lieni spriež, ka attiecībās ir svarīga sapratne, savstarpēja uzticēšanās un jābūt plānošanai. Ja iepriekš nav sarunāts, kā rīkoties, tad grūtāk atrisināt problēmu, konfliktsituāciju.
– Pirms jaunākā dēla Paula (8 mēneši, ģimenē vēl ir meita Roena, 5 gadi, un dēls Henrihs, 7 gadi) piedzimšanas saplānojām brīvo laiku – pirmdienas, trešdienas un piektdienas vakari pieder man, otrdienas, ceturtdienas un sestdienas – sievai, – klāsta Tālivaldis.
– Abi esam tiesīgi izmantot brīvo laiku, jo tā esam vienojušies. Brīvdiena – tā ir laba sajūta, taču ne katru vakaru izmantoju, jo tomēr gribas būt kopā ar vīru, – piebilst Liene. Viņasprāt, vecākiem jādzīvo saskaņā, jābūt laimīgiem. Lai gan teic, ka strīdos dzimstot patiesība, tomēr jācenšas iztikt bez asiem konfliktiem – visu taču var sarunāt!
– Ja arī rodas strīdu situācijas, tad tās nepieļaut bērnu klātbūtnē. Man ir svarīgi, lai bērni justos droši un stabili. Ja viņi dzirdēs strīdus, dzīvos baiļu pasaulē, var rasties sajūta, ka viss brūk un gāžas un mājas nav drošs patvērums.
Nodarbībās jaunie tēvi nesēž kā skolas solā, risinās vīriešu diskusija, kā padarīt savu, bērnu un sievas dzīvi vieglāku. Cilvēki pārrunā līdzīgas problēmas un nonāk pie risinājumiem.
– Piemēram, apkopojam tēvu rakstiski izteiktās bažas, no kurām viņi grib atbrīvoties. Kāds bija minējis gadījumu, ka sieva netiek galā ar mājas soli. Izrādās, viņam paraugs bijusi māte, kas visu spējusi. Viņš bija audzis tādā ģimenes modelī, kurā sieviete visu izdarījusi viņa vietā… Apmeklējot tēvu grupas, šis vīrs saprot, ka beidzot pašam jāuzņemas pienākumi, par kuriem viņš nebija pat aizdomājies. Prieks, ka nodarbībās daudzi vairo pašapziņu, atskārst, ka neesi vienīgais, kam atgadījusies kāda ģimenes problēma, un tas iedrošina to atrisināt, – teic Tālivaldis.
Vienīgi var vēlēties, lai vairāk tēvu būtu ieinteresēti šādās nodarbībās. Kādēļ viņi izvairās, aktīvāk neiesaistās bērnu audzināšanā? Iemesli mēdz būt dažādi, piemēram, sabiedrības attieksme, ka māte ir galvenā aprūpētāja un audzinātāja, tēviem ir motivācija, taču trūkst zināšanu un prasmju, kā iesaistīties, kā arī tēvi visbiežāk ir galvenie ģimenes apgādnieki, līdz ar to arī laika, ko pavadīt ar bērnu, ir mazāk.
– Laika gaitā daudz kas mainās – mūsdienās nereti sievas pelna vairāk nekā vīri, biežāk un intensīvāk veic mājas darbus, aprūpē bērnus… Un tā dēvējamie ģimenes apgādnieki to vien spēj, kā pārslēgt televīzijas kanālu vai veikt ko citu tikai savā labā… Un tā nav tikai vīriešu vaina vien, sievietes bieži spriež, ka šos darbus pareizāk un labāk prot veikt tikai pašas. Tā apzināti vai neapzināti atstumj tēvus no ikdienas bērnu aprūpes, un vīri pret to arī neiebilst, jo īstermiņā tā abiem ir vieglāk. Pēc tēvu grupām vairāki izteikuši tādas atsauksmes, kā, piemēram, “bija ļoti labi speciālistu ieteikumi par to, kā disciplinēt savus bērnus”, “esmu kļuvis iecietīgāks”, “tagad redzu, ka ir iespējami dažādi problēmu risinājumi”. Savukārt bērni, kuru tēvi ir iesaistījušies viņu audzināšanā un ir mīloši, uzrāda labākas sekmes mācībās, sociāli un emocionāli labāk attīstās. Viņiem ir mazāk uzvedības problēmu, un veidojas pozitīvs pašvērtējums, kas kopumā palīdz uzlabot arī visas sabiedrības emocionālo veselību.
Ko, vadot diskusijas, guvis pats Tālivaldis?
– Vēlama arī mājas darbu pienākumu sadale. Nav jau tik svarīgi ievērot, kuri darbi piemēroti tikai vīriešiem, kuri – sievietēm, ja sanāk laika un labi padodas, kāpēc neizdarīt jebkuru darbiņu? Atceros kāda tēva stāstīto, ka ģimenē bijis kašķis par to, ka dzīvoklī netiek tīrīti putekļi. Izrādījās, ka tīra abi – gan sieva, gan vīrs, tikai katrs neuzkrītoši savu paksi… Ja būtu saplānojuši, ko tīrīs, pukošanās izpaliktu. Mans dzīves pamatprincips – pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir, necensties viņu ielikt savu priekšstatu rāmī, bet parādīt alternatīvas iespējas konkrētajā situācijā. Savukārt tiklīdz mēs noslēdzamies steriotipos, tā rodas nevajadzīga cīņa par savu taisnību. Ja cilvēki ir atvērtāki, pašiem un apkārtējiem saprasties ir vieglāk.
