Tēva kvota 1
Pētījumi rāda, ka teorijā vīrieši uz bērnu radīšanu ir pat naskāki nekā sievietes, piemēram, kādā aptaujā vīrieši atzina, ka gribētu vidēji 2,4 bērnus, bet sievietes – tikai 2,2 bērnus. Vīriešu entuziasms attiecībā uz bērnu laišanu pasaulē tiek skaidrots ar to, ka praksē lielākā atbildība par bērnu gulstas uz sievietes pleciem. Sieviete ir tā, kas iznēsā un dzemdē bērnu; viņa arī parasti uzņemas bērna aprūpi pirmajos dzīves gados. Statistika gan rāda, ka mazu bērnu aprūpē arvien vairāk iesaistās arī vīrieši. Ja 2014. gadā tikai 5% no bērna kopšanas pabalsta saņēmējiem bija vīrieši, tad pagājušogad šis rādītājs jau pārsniedza 15%. Daudz biežāka vīriešu došanās bērna kopšanas atvaļinājumā gan tiek skaidrota arī ar izmaiņām pabalsta aprēķināšanās kārtībā, kas daudzām ģimenēm ļāva izlemt, ka būs izdevīgāk, ja bērna kopšanas atvaļinājumu izmantos vīrietis. Faktiski daudzi tēvi šajā laikā turpina strādāt un reālo bērna aprūpi veic sieviete. Saeimas deputāts, Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) uzskata, ka Latvija varētu pārņemt citu Eiropas valstu pieredzi un ieviest īpašu “tēva kvotu”: ja bērna kopšanas atvaļinājums parasti ir līdz 18 mēnešus ilgs, tad jaunajiem vecākiem varētu būt pieejams vēl viens papildus mēnesis, ko varētu izmantot tieši tēvi. “Tas palīdzēs stiprināt tēva saiti ar bērnu, kā arī uzlabos tēva un mātes attiecības, padarot ģimeni stiprāku,” uzskata Parādnieks.
Sabiedrībā gan joprojām bieži vien vērojami aizspriedumi pret vīriešiem, kas dodas bērna kopšanas atvaļinājumā, jo tiek uzskatīts, ka “kārtīgs vecis nesēž mājās ar bērnu”. Turklāt arī jaunās māmiņas nereti baidās uzticēt mazuli vīrietim, jo uzskata, ka viņš netiks galā ar saviem pienākumiem. Arī vēlāk, kad bērns ir paaudzies un mēdz slimot, pie bērna mājās parasti paliek māte, kurai nākas noformēt slimības lapu.
Sieviešu dominējošā loma bērnu audzināšanā turpinās arī skolas vecumā, piemēram, vecāku sapulcēs tēvi joprojām ir reti sastopami, pārsvarā tajās piedalās mammas. “Ja uz sapulcēm ietu tēvi, tās būtu daudz īsākas,” smejas populārais TV žurnālists Andrejs Volmārs, kurš atzīst, ka pats nav bijis čakls vecāku sapulču apmeklētājs.
Īsti vīrieši iet uz vecāku sapulcēm
RSU pētījuma autori secina, ka sievietes pilnībā dominē visu līmeņu bērnu izglītošanas iestādēs, tāpat arī citās ar ģimenes lietām saistītās institūcijās, piemēram, bāriņtiesās. Ja ģimene tiek šķirta, tad bērni, kā likums, tiek atstāti mātes aprūpē, pat ja tēvs viņiem varētu nodrošināt labākus dzīves apstākļus. Latvijā ir lielākais vientuļo vecāku īpatsvars Eiropas Savienībā, pārsvarā tās ir vientuļās mātes, nevis tēvi. Saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem no visām nepilnām ģimenēm 87% gadījumu ar bērniem kopā dzīvo māte; 13% gadījumu bērnu aprūpi uzņēmies tēvs.
“Tēva loma bērna dzīvē ir ļoti svarīga. Jo vairāk tēvs velta laiku bērniem, jo ģimene ir stiprāka. No sievietes staro mīļums, tēvs parasti ir stingrāks,” vēsta Saeimas deputāts Parādnieks, kurš ir sešu bērnu tēvs (no vairākām attiecībām). Parādnieks stāsta, ka Tēva dienu cenšas svinēt gan viņš pats, gan viņa bērni, no kuriem vecākajiem jau ir pašiem savas ģimenes.
TV žurnālists Andrejs Volmārs gan ir skeptisks par Tēva dienas tradīcijas iesakņošanos Latvijā, jo, viņaprāt, tēva loma ģimenē bieži vien ir pakārtota. “Bērns vispirms vairāk pieķeras mammai. Tēva nozīme palielinās, kad bērns paliek vecāks.” Andreja dēls, komunikāciju aģentūras “VOLUME” vadītājs Niks Volmārs gan uzsver, ka savu bērnu audzināšanā iesaistījies no agras bērnības, cenšas neizlaist nevienu pasākumu bērnudārzā vai skolā, jo bērniem tas ir ļoti svarīgi. “Ja vīrietis neinteresējas par savu bērnu skolas gaitām un atsakās iet uz vecāku sapulcēm, jo tas nešķiet vīrišķīgi, tad viņš nav “īsts vīrietis”,” uzskata Niks. Pēc viņa domām, tēviem ir ļoti svarīgi atrast laiku, ko pavadīt kopā ar bērniem.
Svarīgi pateikt paldies
Andrejs atzīst, ka savulaik bijis ļoti aizņemts darbā un Nikam varējis veltīt salīdzinoši maz laika. “Es viņu ņēmu līdzi uz filmēšanu. Televīzijā viņam patika divas vietas: kafejnīca un lifts, ar kuru varēja uzbraukt līdz ēkas augšējam stāvam.” Nikam par to ir nedaudz citas atmiņas: “Man bija daudz interesantāk nevis iet uz kafejnīcu mieloties ar kūkām, bet gan sēdēt montāžas telpā un skatīties, kā tēvs veido sižetus. Tēvs mēdza strādāt līdz vēlam vakaram. “Panorāmas” ziedu laikos viņš bija ļoti populārs, tādēļ gandrīz katru reizi, kad mēs kaut kur izgājām kopā, viņam klāt nāca cilvēki, kas gribēja aprunāties. Es pat biju nedaudz apvainojies uz viņiem.”
Niks izvēlējās doties tēva pēdās, kādu laiku strādāja televīzijā, par ko Andrejs nemaz nebija priecīgs. “Es gribēju, lai viņš izvēlas kaut ko nopietnāku. Nereti ir bijis tā, ka viņš nav uzklausījis manus padomus, bet pēc tam atzinis, ka ir pamatīgi iegrābies.”
Savu bērnu audzināšanā Niks vadās pēc principa, ka viņa kā tēva pienākums ir atbalstīt bērnus un viņu izvēles, atturēties no liekas kritikas. “Ja meita izdomā, ka viņa uz kartupeļu talku gribēs vilkt svārciņus ar spīguļiem, tad es varu priecāties par viņu, nevis nosodīt. Kad izaugs lielāka, tad pati sapratīs, bet šobrīd viņai ir vajadzīga sajūta, ka tēvs viņu atbalsta.”
Niks atceras, ka pagājušogad sanācis tā, ka tieša Tēva dienā ar Andreju bija aizbraukuši uz Vāciju un aizgāja uz koncertu Berlīnes filharmonijā, tēvs bijis ļoti priecīgs. “Lai gan vīriešus uzskata par vēso, nejūtīgo dzimumu, tomēr arī mums ir prieks, ka bērni mūs atceras un apsveic Tēva dienā. Tie ir svētki, ko varētu svinēt vairāk,” uzskata Niks Volmārs. “Jo vairāk svinēs šo dienu, kad vīriešiem tiek pateikts paldies par to, ka viņi ir labi tēvi, jo viņiem būs lielāks stimuls kļūt par foršiem tēviem. Sajūta, ka esi novērtēts, ir svarīga ikvienam.”
