Tēvs māju un zemi novēl vienam dēlam. Vai pusbrālis, viņa māte un brālēni var atņemt tēva mantojumu? 0
Mans pusbrālis un viņa mamma (mana tēva pirmā sieva) grib apstrīdēt testamentu, ar kuru tētis man novēlēja māju un zemi. Tētis no pirmās sievas bija izšķīries, ar savu vecāko dēlu satikās ļoti reti, bet ar manu mammu nodzīvoja kopā 26 gadus. Pirms trim gadiem viņa nomira, un mēs palikām divi vien. Tad viņš uzrakstīja testamentu, kur visu novēlēja man. Pirms pāris mēnešiem aizgāja arī tētis. Cik zinu, viņam ir dzīvi vēl arī divi brālēni. Uz bērēm gan neviens neatbrauca. Vai pusbrālis, viņa mamma un brālēni var atņemt man tēva mantojumu? EDGARS MADONAS NOVADĀ
Civillikuma 422. pants paredz: testators savam nāves gadījumam var brīvi noteikt par visu savu mantu, vien ar ierobežojumu, ka viņa neatraidāmiem mantiniekiem jāatstāj viņu neatņemamās daļas. Neatraidāmie mantinieki ir laulātais un lejupējie (bērni vai mazbērni), bet, ja tādu nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie (vecāki vai vecvecāki).
Katru testamentu (gan privātu, gan publisku), kas neatbilst kādam likuma noteikumam, ieinteresētās personas var apstrīdēt. Likums nosaka, ka apstrīdēt testamentu var tikai tie, kuri iecelti par mantiniekiem kādā citā pēdējās gribas rīkojumā vai kuri testatora miršanas brīdī bijuši viņa tuvākie likumiskie mantinieki. Neatraidāmie mantinieki var izprasīt savas neatraidāmās daļas.
Testamentu var apstrīdēt arī tad, ja nav ievērotas prasības, kādas pēdējās gribas rīkojuma rakstīšanai paredz likums, piemēram, ja tas ir rakstīts maldības, viltus vai spaidu ietekmē, garīgas slimības stāvoklī un citos gadījumos.
Ja tētis no pirmās sievas bija oficiāli šķīries, tad viņa vairs nav neatraidāmā mantiniece un neko pieprasīt nevar. Jūsu pusbrālis gan to var darīt, jo ir neatraidāmais mantinieks, taču, ja testamentā viņš nebija ierakstīts, tad viņam pienāksies tikai puse no otras puses jeb ¼ daļa no mantojuma, bet jums paliks ¾ daļas. Brālēni uz mantojumu šajā gadījumā nevar pretendēt.
