Nevaru izturēt tēva jauno draudzeni! 4
Lasītāja Aiva jautā: “Labdien! Mani satrauc attiecības ar mana tēva draudzeni. Tēvs aizgāja no mammas, kad man bija jau 20 gadu. Biju pieaugusi, bet ļoti to pārdzīvoju, jo vienmēr šķita, ka mums ir saticīga ģimene. Laikam tā īsti neesmu tikusi pāri tam, ka ģimene izjuka. Tēvam īsu laiku bija viena draudzene, ar kuru es nepaguvu iepazīties. Tagad tēvs ir kopā ar sievieti, kura ir tikai dažus gadus vecāka par mani (man ir 21, viņai – kādi 26 gadi). Tas jau tāpat ir pietiekami jocīgi, bet arī attiecības ar tēva draudzeni neveidojas labas. Pirms pusgada tēvs man pateica, ka grib, lai iedraudzējos ar viņa sievieti, jo šīs attiecības esot labākās viņa dzīvē, un viņi domājot par precēšanos.
Bet es vēl nevaru sagremot, ka viņa man ir kā vecākā māsa, turklāt ir sajūta, ka viņa ar mani sacenšas visos iespējamos veidos. Pirmkārt, jau par to, kuru no mums mans tēvs mīl vairāk, kurai dos vairāk, pat par to, kura no mums viņam šķiet glītāka. Mans tēvs gan šādās diskusijās nekad neielaižas, tomēr arī es esmu kļuvusi nedrošāka un sākusi domāt, ka varbūt es tēvam vairs nenozīmēju to, ko agrāk. Negribu pavisam pārtraukt attiecības ar tēvu, bet satikties ar viņu šīs sievietes klātbūtnē man ir kļuvis neizturami. Nezinu, kā lai sadraudzējos ar šo sievieti, kā grib tēvs, jo tik tikko spēju izturēt viņas klātbūtni.” Aiva
Atbild psihodinamiskā psihoterapeite Ilze Akmene:
Labdien, Aiva! Ģimenes šķiršanās un jaunu attiecību veidošana nekad nav vienkārša, jo saduras dažādas intereses un rodas daudz pretrunīgu emociju. Nereti pieņemts uzskatīt, ka tikai bērniem un pusaudžiem ir grūti tikt galā ar vecāku šķiršanos, aizmirstot, ka arī pieaugušiem bērniem, kuri vecākus izjutuši kā stipro mūri aiz savas muguras, viņu šķiršanās ir sāpīgs pārdzīvojums.
Manuprāt, svarīgi ir atdalīt jūsu skumjas par vecāku šķiršanos no attiecībām ar tēva jauno draudzeni. Būtiski ir, vai esat spējusi izsērot, izbēdāt to, ka jūsu vecāki vairs nav kopā. Tur var nākt talkā kāds speciālists, bet arī jūs pati varat sev palīdzēt. Izdomājiet, kā vēlaties atvadīties no ģimenes, kuras vairs nav, kurā bija jūsu vecāki un jūs. Varat veidot kolāžas no fotogrāfijām, varat arī domās atvadīties no ģimenes, kurā uzaugāt – pateikt visus siltos vārdus, kādi vien nāk prātā, un pārcilāt priecīgās atmiņas. Varat arī vienkārši iedegt svecīti un ar labu vārdu pieminēt bijušo, kā mēs to darām ar aizgājējiem. Svarīgi ir saprast, ka tās ģimenes, kurā jūs izaugāt, vairs nav. Tas ir sāpīgi, bet nepieciešami, citādi jūs joprojām redzēsiet to kā kopumu – savu mammu, tēti un sevi. Jums joprojām ir abi vecāki, bet viņi vairs nav kopā. To nepieciešams pieņemt un ar to samierināties – tā ir viņu izvēle. Pat ja to ir izvēlējies tikai jūsu tētis un mamma bijusi spiesta ar šo lēmumu sadzīvot, arī tad ir svarīgi, lai jūs pieņemat, ka katram cilvēkam ir savas vajadzības. Jūsu tētis nav tikai tētis, bet arī vīrietis. Tas reizēm var izbrīnīt un sāpināt, ka vecākiem ir vēl citas vajadzības, nevis tikai būt vecākiem, taču jums jau ir 21 gads un, ļoti iespējams, jūs jau zināt, kāda ir romantiska iemīlēšanās un kā tās dēļ cilvēkiem var mainīties prioritātes.
Jūsu tētis ir iemīlējis sievieti, kas ir tikai nedaudz vecāka par jums, un var rasties sajūta, ka ir sajauktas lomas – kura ir meita, kura – mīļotā sieviete. Tomēr jāņem vērā realitāte – jūsu tēvs ir izvēlējies par sevi krietni jaunāku sievieti. Un šī viņa izvēle piepeši liek jums šaubīties par savu lomu tēva dzīvē – vai viņš mani joprojām vēl mīl, vai esmu viņam tikpat svarīga kā agrāk. Domāju, tas, ka jūsu tēvs vēlas, lai sadraudzējaties ar viņa sievieti un tas, ka viņš neielaižas diskusijās par to, kura no jums ir skaistāka, gudrāka, svarīgāka, liecina, ka viņš joprojām savā dzīvē atvēl lielu lomu jums – taču kā meitai, nevis savai sievietei, kas veselīgās attiecībās jūs arī nevarat būt.
Ir būtiski arī nodalīt attiecības ar tēvu, kuram jūs joprojām esat svarīga, no viņa sievietes, kura varbūt jūt nedrošību un grib ar jums sacensties. Ja nespējat iedraudzēties ar šo cilvēku, tas jums nav jādara. Var saprast mulsumu, ka esat tik līdzīgā vecumā. Galvenais ir nepārraut attiecības ar tēvu un paskaidrot viņam, ka visas vēlmes diemžēl nepiepildās – jūs varat samierināties ar viņa jauno dzīvi, taču nevarat iedraudzēties pēc pavēles. Lai jums veicas!”
