Latvijas rallija sabiedrībā šobrīd augstākie mērķi ir Mārtiņa Seska/Renāra Franča ekipāžai 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas rallija sabiedrībā šobrīd augstākie mērķi ir Mārtiņa Seska/Renāra Franča ekipāžai, kuri šosezon vēlas kļūt par pasaules junioru čempionāta (JWRC) uzvarētājiem.
Abi šim titulam tuvu bija jau pērn, bet neizdevās, paliekot otrajiem. Stāsts par šiem vīriem ir interesants, jo Mārtiņu un Renāru šķir 20 gadu starpība. Abi rallijā nokļuva savu tēvu iespaidā, bet tagad kopā cer sasniegt Latvijas rallijā nebijušas virsotnes.
JWRC sezona sāksies 22. aprīlī Horvātijā. Pēc tam sportisti maijā sacentīsies akmeņainajos Portugāles ceļos, jūlijā posms Igaunijā, augustā – Beļģijā, bet oktobrī – Spānijā.
“Latvijas Avīze” uz sarunu aicināja ekipāžas stūrmani Renāru Franci.
Kā notiek gatavošanās jaunajai sezonai?
Tāda pati kā citus gadus, jo nekas jau daudz nemainās, ir jābrauc. Viss gan atkarīgs no laika apstākļiem. Protams, cenšamies braukt – ar ielas mašīnu vairāk, taču arī ar sporta mašīnu esam veikuši testus. Bijām Alūksnes un Gulbenes pusē uz ziemas testiem, trīs reizes nedēļā kopā ejam trenažieru zālē. Papildus Mārtiņš brauc ar kartingu, ko viņš darījis no bērna kājas, savukārt es ņemos ar motokrosu, braucu treniņos.
Šīs sezonas mērķi jau publiskojāt – JRWC čempionu tituls. Kāda jums būs konkurence?
Lielākoties tie paši džeki, kas bija pērn. Izcelt gribētu Sami Pajari no Somijas, kurš jau iepriekšējā sezonā parādīja, ka var būt ļoti ātrs puika. Pagājušajā gadā viņam pietrūka stabilitātes, bet gan jau būs progresējis. Kādu citu no konkurentiem izcelt nevaru.
Pērn bijāt tuvu uzvarai, bet pēdējā posmā Moncā nefinišējāt, kopvērtējumā paliekot otrie. Kas tur īsti notika?
Pēc punktiem mēs pirms Moncas bijām pirmie, bet no kopvērtējuma vienu posmu ņēma ārā un jau tad mēs bijām otrajā vietā. Līdz ar to nevar teikt, ka bijām līderi. Tur pietrūka veiksmes, bet tās bija ļoti pamācošas sacensības. Pirmā diena bija pa F-1 trasi, kas mums bija pilnīgi jauna pieredze. Otrajā dienā, kas notika pa ceļiem, tik tālu, cik tikām, mēs braucām ļoti labi. Bet tāds ir rallijs.
2018. gadā ar Mārtiņu kļuvāt par Eiropas junioru čempioniem, bet nākamajā gadā kopā vairs nebraucāt, kopā atkal sanākot pērn. Kāpēc bija gada pārtraukums?
Tobrīd centos apvienot darbu kopā ar sportu, bet jutu, ka abām lietām daru pāri. Kad biju sportā, tad bija pāri nodarīts darbam, tas pats otrādi, kad biju darbā līdz ausīm, tad sportam nevarēju sevi veltīt visu. 2019. gadā izlēmu, ka sevi veltīšu tikai darbam, bet gada laikā sapratu, ka rallijs man ir tuvāks. Šobrīd ir tā, ka es esmu tikai sportā. Mana iepriekšējā darbavieta mani atbalsta kā sponsors un tā ir patīkama sadarbība.
Kā tu nokļuvi rallijā?
Sāku kā stūrmanis kopā ar tēvu (Gunāru) viņa pilotētā žigulī. Pēc tam gan pats esmu daudz braucis arī kā pilots. Mans tētis savulaik brauca kopā ar Uldi Sesku, Mārtiņa tēvu, un jā, tagad kopā brauc dēli. Es uzaugu tajā sabiedrībā jeb garāžās, kur tika taisītas mašīnas, bet noteikti mans tēvs savulaik pielika lielu pirkstu tam, ko daru šobrīd.
Ar Uldi Sesku esi arī pats braucis sacensībās. Vai var salīdzināt, kāds ir tēvs un dēls pie rallija mašīnas stūres?
Tie ir divi atšķirīgi laikmeti: Uldis pagājušajā gadsimtā, Mārtiņš – tagad. Abi divi ir ātri piloti, labi braucēji. Tas ir līdzīgi kā man no sava tēta nāca iemaņas šajā sportā, tā Mārtiņam no sava tēva. Nevar salīdzināt, kurš ir labāks, tas būtu nepareizi, jo tehnika ir mainījusies. Tajā laikā un ar tām tehnikas iespējām tie bija ļoti spēcīgi braucēji. Tiem vīriem bija daudz jādara, lai būtu konkurētspējīgi.
Jums ar Mārtiņu ir 20 gadu starpība. Kā saprotaties?
Ļoti labi. Katrs darām savu darbu. Sacensības ir sacensības, tur esam nedēļu kopā un tad viss ir pakārtots tikai vienam mērķim. Protams, brīžiem var atšķirties viedokļi, bet tas ir normāli, jo gadu starpība mums ir. Es no pieredzes puses varu ko ieteikt, viņš no modernajām tehnoloģijām man var daudz palīdzēt. Gadu starpība mums galīgi nav problēma.
Vai nav tā, ka rallijā stūrmaņi bieži vien ir gados vecāki par pilotiem?
Jaunajiem pilotiem varbūt tā ir, ka labāk, ja klāt ir vecāks stūrmanis, bet kopumā tā nav tendence pasaulē.
Tev ir bijis kāds stūrmanis etalons, kam gribētos līdzināties?
Tāda nav, bet gribētu izcelt Sebastjana Lēba stūrmani Danielu Elenu, jo viņi deviņus gadus pēc kārtas kopā kļuva par pasaules čempioniem. Lai tajā līmenī uzvarētu, tur ir jābūt labākajiem abiem. Nevar dalīt pilots – stūrmanis. Viņi abi bija labākie.
Medijos jau vairāk izceļ tieši pilotu, bet stūrmaņi bieži vien tiek piemirsti. Tas negrauž?
Kādam varbūt jā, bet man nē, jo esmu cita tipa cilvēks. Mani vairāk interesē sports, ātrums, nevis publicitāte. Protams, par Mārtiņu vairāk runā un raksta, bet tie cilvēki, kas ir mūsu sporta veidā, visi paši saprot, kā tas notiek.
Tava otrā lielā aizraušanās ir motokross. Varbūt brauc sacensībās?
Senāk braucu, tagad ne. Ar mocīti braucu treniņos, bet tā nevar riskēt, jo nebūtu vienkārši braukt rallijā ar lauztu kāju. Mēs treniņos braucam kopā ar dēlu, abiem patīk.
Vizītkarte. Renārs Francis
* Rallija stūrmanis
* Vecums: 41 gads
* Autosportā kopš 1998. gada
* Viens no pieredzes bagātākajiem rallija stūrmaņiem Baltijā, pieredzējis rallija pilots un motobraucējs
* Pasaules vicečempions rallijā junioriem (2020. gadā)
* Eiropas čempions rallijā – ERC Junior U-27 un ERC3 (2018. gadā)
* Latvijas rallija čempionāta trešās vietas ieguvējs rallijsprintā 2WD Open klasē (2015. gadā)
* Latvijas rallija vicečempions rallijsprintā “Classic” klasē (2014. gadā)
* Baltijas rallija kausa ieguvējs N4 klasē (2007. gadā)
* Latvijas rallija čempionāta trešās vietas ieguvējs N4 klasē (2007. gadā)
* Latvijas rallija čempions A7 klasē (1999. gadā)
* Kā stūrmanis startējis “Škoda Fabia”, “Volkswagen” un “Opel” komandās
