“Tevi paņēma pārāk agri, veselu un enerģijas pilnu…” Ģimene publisko skumju stāstu, kā salūta dēļ zaudējuši savu ģimenes mīluli Rūdi
44
Lai gan visapkārt jau pirms svētkiem daudz ticis runāts par salūtu ietekmi uz mājdzīvniekiem, tikuši publicēti neskaitāmi stāsti būt uzmanīgiem gan dzīvnieku saimniekiem, gan salūtu laidējiem, tomēr diemžēl pēc svētkiem ik gadu ir dzirdams par gadījumiem ar skumjām sekām. Šogad tāds ir stāsts par sunīti Rūdi.
Suņuka saimniece piekrita padalīties stāstā par Rūdi, kas patiesībā ir stāsts ir 2 salūtu gadiem.
2022. gadā suns 30.decembrī bija nobijies no salūta trokšņa: “Tas bija uz tā paša ceļa. 30.decembrī viņš skrēja zem mūsu mašīnas riteņiem. Pirms jaunā gada, visticamāk, kāda salūta ietekmē viņš bija aizbēdzis no sava iepriekšējā, šķietami nelabvēlīgā saimnieka. Tā kā neviens viņu nemeklēja, mēs viņu paņēmām pie sevis, dāvājot rūpes un mīlestību.”
Tiesa gan, raksturs Rūdim neesot mainījies pilnībā. Viņš regulāri lecis pāri sētai, dodamies sev vien zināmās gaitās. Lai kā arī jaunie saimnieki centās viņu no tā atradināt, brīvības mīlestība esot bijusi pārāk liela. Esot arī bijis jūtams, ka suns ir traumēts, piedzīvojis cilvēku nežēlību, tāpēc īpaši tramīgs, taču jaunajā ģimenē esot burtiski atplaucis un kļuvis par neizsakāmi mīļu suni, draugu bērniem.
Saimniece Marija atceras notikušo vien pirms dažām dienām – Vecgada vakarā: “Pēdējo reizi pagalmā es viņu izlaidu 31.decembrī ap plkst.19.00. Domāju – lai paspēj izskrieties, pirms vēl sākas salūti. Diemžēl daudzi šaut salūtus sāka jau ātrāk. Acīmredzot Rūdis nobijās, jo viņš nepārnāca.”
Tovakar ģimenei bija plānots doties uz svētku pasākumu, līdz plkst.22.00 gaidījuši mājās suņuku, taču viņš tā arī neesot pārnācis. Nākamajā rītā “Facebook” nejauši pamanījuši ziņu, ka sabraukts kāds suņuks… Tajā uzreiz atpazinuši Rūdi….
“Tas ir šausmīgi! Šogad aizbēgušo suņu esot bijis daudz, bet mūsu stāsts diemžēl ir letāls. Nesaprotu, ja cilvēkiem ļoti gribas salūtu, kāpēc nevar pagaidīt līdz pusnaktij? Laikam nekad nesapratīšu un nemaz negribu saprast tos salūta entuziastus, kas sāk uguņošanu līdz kā debesis satumst, biedējot dzīvniekus un mazus bērnus, pāragri nesagatavotus. Tieši tas mums atņēma Rūdi…”
Atvadu vārdos ģimenes mīlulim Marija arī raksta: “Mūsu sirdis lūzt, jo Tevi paņēma parāk agri, sipru, veslu un enerģijas pilnu, bet kurš zina, kas ar tevi būtu, ja ne 2022.gada 30.decemrbis. Paldies, ka Tu mums uzticējies un uzdāvināji 2 neaizmirstamus gadus un 2 dienas! Neuztveriet neko par pašsaprotamu, jo nepaspēsiet pat pamirkšķināt kad tā var vairs nebūt! Lai Tev tur augšā horizonti nekad nebeidzas un zāle patiesi zaļāka. Mūžīgi mūsu sirdīs – Rūdītis 01.01.2025.”
Atcerieties šo stāstu nākamo reizi, kad gribēsiet šaut salūtu!
