Tēvi bērnus kopj, kad tas ir izdevīgi 2
Aizvien vairāk tēvu dodas bērna kopšanas atvaļinājumā – vēl 2012. gadā tie vidēji mēnesī bija 692 tēvi, bet pērn tādu bija jau divtik – 1344. Tomēr eksperti sliecas domāt, ka daļa šajā atvaļinājumā atrodas vien formāli. Pēdējos divos gados arī būtiski pieaudzis vīriešu skaits, kuri saņem vecāku pabalstu.
Arī četru bērnu tētis Sandis pēc meitas piedzimšanas 2013. gadā devās gadu garā bērna kopšanas atvaļinājumā un saņēma vecāku pabalstu. “Tas vienkārši bija finansiāli izdevīgi. Sieva iepriekš bija nodarbināta fragmentāri, tāpēc viņai vecāku pabalsts būtu bijis mazs,” saka Sandis. Nekādu īpašu uzmanību radi un draugi šādam solim neesot pievērsuši. “Daudzi par to nerunā, bet ir vienkārši jauki veselu gadu neiet uz darbu, neko nezaudējot. Tāda iespēja jau bieži dzīvē negadās,” uzsver Sandis, taču ir pārliecināts, ka pamatā tēvi dodas bērna kopšanas atvaļinājumā tieši naudas dēļ: “Ja man būtu maza alga, es to nedarītu.”
Arī no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) statistikas datiem secināms, ka pārsvarā vecāku pabalstam vīrieši piesakās periodos, kad ir izdevīgi to darīt. Pēdējos divos gados sakarā ar izmaiņām normatīvajos aktos, kas paredz iespēju saņemt vecāku pabalstu, arī strādājot un neatrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, tēvi to pieprasa krietni biežāk, neskatoties uz to, ka strādājošajam izmaksā vien 30% no aprēķinātā pabalsta.
Vēl 2013. gadā vidēji mēnesī bija 830 tēvi, kas saņēma vecāku pabalstu, bet pērn jau 4589. “Ja vīriešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir lielāka nekā sievietēm, tad, iespējams, ģimenēm tik un tā ir izdevīgāk, ja bērnu tēvi turpina strādāt un saņem tikai 30% no viņam aprēķinātā vecāku pabalsta, nevis māmiņas dodas bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem noteikto bērna kopšanas pabalstu pilnā apmērā. Tāpat šis nosacījums ir izdevīgāks tām ģimenēm, kurās bērna māmiņa nav nodarbināta un līdz ar to vispār nav tiesīga saņemt vecāku pabalstu,” skaidro VSAA Statistikas daļas pārstāve Sabīna Rauhmane. Liels skaits tēvu vecāku pabalstu saņēma arī 2008. un 2009. gadā, kad pabalstu varēja pieprasīt vecāki, kas neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.
“Latvijā mājsaimniecības finansiāli vēl arvien ir diezgan sarežģītā situācijā, tāpēc pamatā tieši ģimenes budžets nosaka izvēli, kuram no vecākiem doties bērna kopšanas atvaļinājumā un kuram pieprasīt pabalstu,” pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. Vecāki, viņaprāt, pieņem visdažādākos modeļus, lai atrastu savam ģimenes budžetam vislabvēlīgāko variantu, jo sociālo garantiju modelis vecākiem ir ļoti neelastīgs, smagnējs un samocīts. Gan P. Leiškalns, gan demogrāfs Ilmārs Mežs ir vienisprātis – viena daļa vīriešu bērna kopšanas atvaļinājumā ir tikai formāli, turpinot strādāt nelegāli. “Valsts, no vienas puses, runā par to, ka nepieciešama abu vecāku līdzdalība bērna audzināšanā, bet, no otras, ja vecāki tik tiešām gribētu sadalīt šos pienākumus uz pusēm, katrs strādājot pusslodzi, viņi paliktu zaudētājos, jo saņemtu vien 30% pabalsta, kaut vienlaikus būtu arī nodokļu maksātāji. Tātad būtībā sistēma ar ekonomiskām sankcijām spiež vecākus to nedarīt,” secina P. Leiškalns. Viņš atbalsta uzskatu, ka vecāku pabalsta apmērs būtu aprēķināms no abu vecāku ienākumiem, jo tad atkristu jebkāda shēmošana, piemēram, formāla došanās bērna kopšanas atvaļinājumā u. tml.
