Tēva un dēla tandēms Tērvetes ūdenskrātuvē noķer milzu karpu 7
Janvāra priekšpēdējā sestdiena rādījās apmākusies, bet ne pārāk vējaina un auksta, termometra stabiņš grozījās pie nulles atzīmes. Par jauko dienu, dodoties uz ezeru, priecājās arī tērvetnieks Andrejs Maksimovs ar dēlu Danilu, bet viņiem pat prātā nenāca, ka šī diena abiem uzdāvās superpiedzīvojumu.
Nonākuši uz Tērvetes ūdenskrātuves ledus, copmaņi saurba caurumus un sāka tos apmakšķerēt. Andrejs, padzirdējis, ka šeit manīti zandarti, darbojās ar ziemas makšķerīti, uz kuras uztīti piecdesmit metri jaunas, kvalitatatīvas monofilās auklas, kas aprīkota ar pašdarinātu, apmēram sešus centimetrus garu misiņa bļitku. Nepagāja ilgs laiks, kad makšķernieks sajuta zivs ņēmienu. Andrejs piecirta, paspēja atbrīvot spoles bremzi un padot tam tur, zem ūdens, lieko auklu, jo pretinieks gluži kā Parīzes ekspresis traucās prom. Rāviens bija ilgs. Tēvam talkā jau bija atsteidzies Danils, kurš turēja makšķerīti ar atvērtu bremzi, bet Andrejs ar pirkstiem kausēja pretinieka skrējienu. Kad uz spoles bija palikuši vairs tikai daži metri, Andrejs gāja uz visu banku un bremzēja zivi, balansējot uz aukliņas izturības robežas. Monstrs apstājās, padevās uz āliņģa pusi, pagāja atpakaļ, atkal padevās.
Tā soli pa solim Andrejs tuvināja vēl nezināmo pretinieku āliņģim, līdz pēc gandrīz pusstundas āliņģī parādījās milzu karpas aprises. Iedabūt zivi 135 milimetru āliņģī nebija iespējams nekādā gadījumā, un tēvam talkā atkal nāca dēls. Ar aso ledus urbi auklas virziena pretējā malā viņš urba caurumu ar aprēķinu, lai tas palielinātu esošo āliņģi. Kad karpa zem ūdens mainīja virzienu, Danils urbi izņēma no cauruma, lai ar asajiem asmeņiem nepārgrieztu tievo aukliņu. Copmaņiem par laimi, ledus nebija pārāk biezs, un pārdesmit minūšu laikā Danils izurba mazajam caurumam pa perimetru vēl sešus caurumus, palielinot āliņģi līdz krietnas mutes bļodas lielumam. Jau pirmajā izdevīgajā momentā Andrejs ar rokām izcēla nokausēto karpu uz ledus. Elektroniskie svari rādīja 17,760 kilogramus. Sekoja fotosesija un milzenes saudzīga atlaišana ūdenī.
“Mans tēvs bija ļoti kaislīgs pludiņmakšķernieks vasarā un bļitkotājs ziemā. Ar mormiškām viņš neniekojās, cienīja tikai paštaisītās bļitkas. Mazais Danils neizlaida gandrīz nevienu vectēva copes izgājienu un visur viņam sekoja. Vectēvs puiku skoloja zivju ķeršanas gudrībās, un jau piecu gadu vecumā dēls veiksmīgi vilka karūsas un karpiņas. Laikam ritot, tēva veselība sašķobījās, nokļūt pie ūdenskrātuves kļuva arvien grūtāk, bet makšķerēt, ai, kā gribējās. Nekas cits neatlika kā vest abus copmaņus uz ūdeņiem, kopā ar viņiem niekoties sāku arī es. Kad tēvs pirms pieciem gadiem devās makšķerēt aizsaules ūdeņos un pēc diviem mēnešiem savam mūža vīrietim sekoja arī māte, lai novirzītu domas no tik ļoti mīļo cilvēku zaudējuma, abi ar dēlu makšķerēšanai pievērsāmies ļoti nopietni,” stāsta Andrejs.
Uzbūvējuši laivu, nopirka sniega moci. Ar dzīvesbiedres Zinaidas un mazās meitiņas Anastasijas vēlīgu atļauju sāka apmeklēt daudzus ūdeņus Latvijā. Peipusā, kur tandēma mērķa zivis ir vēdzeles, pašreiz lielākā noķertā ir 2,7 kilogramus smaga. “Pabijām arī Zviedrijā, bet uzskatu, ka noķert zivi tur, kur tās sastopamas lielā koncentrācijā, nav liela māka, pavisam cita lieta ir izvilināt prāvu eksemplāru šeit, Latvijā,” piebilst Andrejs.
Pirms pāris gadiem bļitkošanas mākslu viņiem ierādīja copes vecmeistars valmierietis Valdis Zariņš. Pateicoties viņam un citiem skolotājiem, dēls sāka tēvam izrādīt nopietnu konkurenci. Septiņu gadu vecumā Danils tika pie 10,7 kilogramu smagas karpas Vīpēdī, Andrejs tur noķēris 14,5 kilogramus smagu eksemplāru. No Burtnieka Andrejs izvilinājis 7,3 kilogramus smagu zandartu, no Daugavas – 12,1 kilogramu smagu samu, Danila veikums Daugavā ir 12,3 kilogramus smags ūsainis.
Andrejs ar dēlu zivis ķer, bildē un atlaiž. Ja nu kādam no draugiem vai kaimiņiem savajagoties kādu svaigumu vai kādai jubilejai par godu, nelielu daļu no loma paturot. Panākumu pamatā esot prasme mācīties, ieklausīšanās veco, pieredzējušo copmaņu teiktajā un garas stundas mājas darbnīcā, kur top bļitkas un vizuļi. Arī Danils savus rīkus jau taisa pats.
