Tēva māja aizdegusies! Vai jāraksta jauna Satversme, prāto Egils Līcītis 10
Tika darīts viss, lai nepievērstu Drošības policijas uzmanību. Tas izskatījās noformēts par mīļo, kluso latviešu (teatrāļu, pensionētu puķkopju) slēgta loka saiešanu piemīlīga nosaukuma viesnīciņas “Radi un draugi” jumtistabiņā pagājušajā ceturtdienā. Tepat Čepāne ar Levitu slīpēja, kristalizēja Satversmes preambulas tekstu, un arī šoreiz pārdesmit aktīvisti vidējā vecumā tuvu Latvijas Republikas gadaskaitlim izlikās norūpējušies, ka konstitūcijai uzliekamas dažas šuves, pareizrakstība valstiskajā dokumentā uzlabojama līdz perfekcijai, un tādēļ jādibina biedrība “Par Satversmi”.
Taču mazpamazām šo rindu autora galvā sabiezēja drūma, nelāga priekšnojauta, ka “kļūdu labojums” ir segvārds plānotam iekārtas apvērsumam un režīma gāšanai. Atlika sēdēt un kā klātesošam līdzdalībniekam gaidīt, kad ar spalgām, griezīgām signāltaurēm piebrauks privātās drēbēs ģērbti esošās varas pārstāvji, un autoru līdz ar simtgadīgiem senioriem pārvietos no gaišo logu telpām uz vietu, kur vienīgais apgaismojuma avots ir nespodra griestu spuldze sarūsējušā abažūrā.
Lai tiktu sveikā ar pēc iespējas mazāku sodu, gribu paziņot, ka jumtistabā uzkāpušie pagrīdnieki pāri Pamatlikumam īstenībā pastaigāsies nevis ar lodīšspalvu, bet ar arklu! Nodibināta organizācija nevis “Par Satversmi”, kur piepulē šrifta un burtu atbilstību Parīzē noglabāta metra etalonam, bet “Pret Satversmi”, kuras locekļi godājamos 100 deputātus gandrīz citādi nedēvē kā par “tautai uz kakla sēdošiem”.
Nosaukšu organizatoru un līdzzinātāju vārdus. Uldis Priede no Politiskās laboratorijas, ievēlēts par biedrības priekšsēdi, Ilmārs Kalniņš (Juristu biedrība), Kārlis Āboliņš no Luksemburgas, bij. diplomāts Valdis Krastiņš, ASV latvietis, pēc izcelšanās sēlis Ģirts Zeidenbergs (ķeriet, kamēr nav aizmucis uz Mičiganu). Ditta Rietuma un citi Rīgas Latviešu biedrības pārstāvji (šai pūznī arestējiet vispār visus, kuri tur atronami).
Tēva māja aizdegusies! – sauca sanākušie un raizējās, kas būs ar Latvijas nākotni. Cilvēki sprieda, kā kliedēt valstij uzkritušo tumsu un iztirzāja sabiedriski nozīmīgas tēmas. Esošajā koordinātu sistēmā nevarot realizēt Pamatlikuma 2. pantu par tautu kā suverēnās varas nesēju. Kā ievēlē Saeimu, uz četriem gadiem vara no rokām ārā, un vēlētājs nemaz nezina, kuru personu iebalsojis par SAVU parlamentārieti. Stāvokļa labošanai mērenākie seniori ieteica sākt ar vēlēšanu likuma izmaiņām. Proti, atļaut maināmos sarakstus, no kuriem izlasīt labākos, uzticību pelnošos kandidātus. Pašreizējā ievēlēšanas kārtība Augstajā namā savedot ļoti zemas klases kompāniju. Vieni nav profesionāli un neorientējas valsts lietās. Otri – ar ēnām aiz muguras un savtīgām interesēm. Trešie pasīvi un bez idejām, bet noderīgs balasts kā balsošanas automāti.
