min, ka papagaiļi, piemēram, Āfrikas pelēkais papagailis Alekss, saprata jēdzienus kā “lielāks” un “mazāks”, kas pārsniedz vienkāršu atdarināšanu. 0
Vai esat kādreiz runājuši ar savu suni un licies, ka viņš tiešām saprot sacīto? Stāsti par dzīvniekiem, kas šķietami uztver cilvēku valodu, ir bijuši populāri jau sen – sākot no zirga, kas it kā prata matemātiku, līdz gorillai, kas mācījās zīmju valodu.
Bet vai aiz šiem stāstiem slēpjas zinātne, vai tikai mūsu iztēle?
Dzīvnieki, īpaši suņi un primāti, spēj saprast cilvēku valodas daļas – vārdus, to nozīmi un pat pamata sintaksi –, taču pilnīga valodas apguve joprojām ir cilvēku privilēģija. No Gudrā Hansa līdz pogu dēļu suņiem zinātne turpina atklāt, cik tuvu dzīvnieki var pietuvoties mūsu saziņai.
Pētnieki turpina meklēt atbildes, un jaunākie atklājumi liek domāt, ka daži dzīvnieki ar apmācību var uztvert cilvēku valodas nianses. Šeit būs atbildes, kas notiek dzīvnieku prātos, kad mēs ar viņiem runājam.
1. Gudrais Hanss: Leģenda, kas izrādījās ilūzija
20. gadsimta sākumā Vācijā slavu ieguva zirgs vārdā Gudrais Hanss. Viņa treneris apgalvoja, ka zirgs saprot vācu valodu, prot noteikt laiku un pat risina matemātikas uzdevumus, ar nagiem piesitot pareizo atbilžu skaitu.
Skatītāji bija sajūsmā, taču neatkarīga izmeklēšana atklāja patiesību: Hanss nemaz nesaprata valodu. Viņš reaģēja uz trenera neapzinātiem ķermeņa signāliem, piemēram, galvas noliekšanu, kad tika sasniegts pareizais skaits.
Šis gadījums kļuva par klasisku piemēru tam, cik viegli var pārprast dzīvnieku spējas, un lika zinātniekiem rūpīgāk pētīt valodas uztveri. Saskaņā ar Psychology Today rakstīto, Hansa stāsts ieviesa terminu “Gudrā Hansa efekts”, ko psihologi izmanto, lai aprakstītu, kā neapzināti signāli ietekmē eksperimentu rezultātus.
2. Primāti un valoda: Koko un Kanzi stāsti
Viena no slavenākajām valodas apguvējām dzīvnieku vidū ir gorilla Koko, kas apguva aptuveni 1000 modificētas Amerikas zīmju valodas (ASL) zīmes un saprata vairāk nekā 2000 angļu valodas vārdu. Taču eksperti norāda, ka Koko nekad nebija tuvu pilnīgai ASL apguvei – viņas zīmes bieži bija nesakarīgas, un treneri tās interpretēja pēc saviem ieskatiem.
Savukārt bonobo Kanzi, kurš nomira nesen, izmantoja leksigrammu paneli ar 200 simboliem, kas apzīmēja objektus, darbības un vietas. Viņš varēja lūgt lietas vai izteikt vēlmes, piemēram, “dot banānu”. Pētījumi rāda, ka Kanzi saprata vienkāršus teikumus, piemēram, “Uzliec monstermasku un nobiedē Lindu,” izpildot uzdevumu 75% gadījumu.
“National Geographic” ziņo, ka Kanzi reiz spontāni apvienoja simbolus “ūdens” un “uguns”, lai aprakstītu karstu ūdeni, kas liecina par radošu domāšanu.
3. Vai primāti saprot gramatiku?
Cilvēku valodas unikālā iezīme ir sintakse – spēja apvienot vārdus sarežģītās struktūrās. “Simbolu lietošana ir viens, bet to kombinēšana nozīmē dziļāku izpratni,” saka Saimons Taunsends, Cīrihes Universitātes profesors. Kanzi simbolu secība nebija nejauša, taču kritiķi apšauba, vai viņš tiešām saprata gramatiku.
Salīdzinājumā ar 2,5 gadus vecu bērnu Kanzi labāk izpildīja norādījumus, taču viņa spējas apvienot simbolus joprojām tiek pētītas. Cilvēku valoda ir unikāla, bet dzīvnieku saziņā ir līdzības.
Scientific American minēts, ka šimpanzes Vašū apguva 350 zīmes un reiz teica “ābols man”, kas varētu liecināt par vienkāršu sintaksi, taču pierādījumi ir pretrunīgi.
4. Suņi: Cilvēku labākie klausītāji
Suņi, kas dzīvojuši kopā ar cilvēkiem vismaz 14 000 gadu, ir īpaši pielāgojušies mūsu valodai. Viņi reaģē uz balsi un žestiem jau no 8 nedēļu vecuma. Pētījumi liecina, ka suņi atpazīst vārdus neatkarīgi no toņa – piemēram, 2016. gada neirozinātnes pētījums, kā raksta Science, atklāja, ka suņu smadzenes apstrādā vārdus līdzīgi kā cilvēki, aktivizējot specifiskas zonas.
Slavenais borderkollijs Čeisere apguva vairāk nekā 1000 vārdus un saprata atšķirību starp “nes zeķi pie bumbas” un “nes bumbu pie zeķes”, kas liecina par pamata gramatikas izpratni. Suņi var atšķirt arī pazīstamus vārdus no izdomātiem, bet neatšķir līdzīgus vārdus, piemēram, “sit” un “set” (angļu valodā).
5. Pogu dēļi: Suņu valodas eksperiments
Federiko Rosano, Kalifornijas Universitātes profesors, pēta suņu valodas spējas, izmantojot pogu dēļus – ierīces, kas atskaņo vārdus, kad suns tos nospiež. 2024. gada pētījumā ar 59 suņiem viņš pierādīja, ka suņi reaģē uz vārdu skaņām, nevis kontekstu.
Kad pētnieks nospieda pogas ar vārdiem “ārā” vai “spēlēt”, suņi skrēja pie durvīm vai paņēma rotaļlietu, pat ja pētnieks nerādīja ķermeņa signālus. “Tas liecina, ka suņi saprot vārdu nozīmi,” saka Rosano, kurš sākotnēji bija skeptisks, bet tagad tic, ka suņiem ir lielāks potenciāls, nekā domājam.
The Guardian kādā rakstā vēstīja par suni vārdā Banija, kas ar pogām teica “palīdzēt” un “āra”, kad viņai bija slikti, kas raisa jautājumus par emocionālo izpratni.
6. Ko tas nozīmē: Saprašana vai atdarināšana?
Lai gan suņi un primāti spēj apgūt vārdus un pat vienkāršus teikumus, pilnīga valodas izpratne ietver gramatiku un abstraktu domāšanu. “Dzīvnieki ir meistarīgi konteksta lasītāji,” saka Rosano, bet vai viņi saprot vārdus kā mēs? Kanzi un Čeisere tuvojas šai robežai, taču skeptiķi uzskata, ka viņi galvenokārt reaģē uz apmācību un signāliem.
Tomēr jaunākie pētījumi liek domāt, ka daži dzīvnieki var uztvert valodas pamatelementus – skaņu un nozīmi. New Scientist min, ka papagaiļi, piemēram, Āfrikas pelēkais papagailis Alekss, saprata jēdzienus kā “lielāks” un “mazāks”, kas pārsniedz vienkāršu atdarināšanu.
