Tev ir sēdošs darbs? Kā novērst kaitējumu veselībai, ko rada šāds darba veids? 0
Ir reizes, kad apsēšanās krēslā ir sen gaidīta un neizsakāmi patīkama kā, piemēram, pēc pārgājiena vai garas pastaigas. Dažreiz mēs arī vienkārši jūtamies slinki un vēlamies iekrist dīvānā pēc garas dienas. Tomēr kādā brīdī sēdēšana vairs it nemaz nešķiet laba vai nepieciešama, un tas notiek, kad mēs to darām ilgstoši, strādājot sēdošu darbu. Kādā momentā cilvēks var sākt izjust saspringumu muskuļos, pēkšņu sagurumu, galvassāpes un citus raksturīgus simptomus. Tas nav nekas neparasts – vairākos pētījumos atklājies, ka sēdošs darbs un dzīvesveids ietekmē veselību kā īstermiņā, tā arī ilgtermiņā.
Lai pasargātu sevi no sēdoša darba radītā kaitējuma veselībai, nepieciešams izprast gan galvenos riska faktorus, gan arī veidus, kā kompensēt tās stundas, ko pavadām sēžot, ar fiziskām aktivitātēm.
Kad esam pavadījuši vairākas stundas sēžot, pirmā pazīme, ka šāds ilgstošs stāvoklis nav labs mūsu ķermenim, ir saspringums un, iespējams, arī sāpes muguras un kakla rajonā. Tomēr ir atšķirība, vai šādi pavadām retu dienu, vai arī tas ir dzīves veids un ikdiena. Vairākos pētījumos ir pierādīta sēdoša dzīves veida negatīvā ietekme uz veselību, kas, pirmkārt, nozīmē paaugstinātu priekšlaicīgas nāves risku. Par laimi, šobrīd nākts klajā arī ar padomiem par to, cik ilgām jābūt fiziskajām aktivitātēm, lai šo risku atkal samazinātu pat tad, ja laiks darbā tiek aizvadīts pie rakstāmgalda.
Kādam tad ir jābūt optimālajam fizisko aktivitāšu ilgumam, lai kompensētu sēdoša darba ietekmi uz veselību? Pētnieki norāda – aktīvi jāsporto vismaz 60 līdz 75 minūtes. Pārsteidzoši, ka, veltot tik daudz laika treniņiem ik dienas, priekšlaicīgas nāves risks samazinās līdz nullei pat tad, ja vairākas stundas veicams sēdošs darbs.
Kāda veida treniņu izvēlēties – to var lemt katrs pats pēc savas patikas un iespējām, bet labi varianti ir joga, skriešana, peldēšana vai trenažieru zāles apmeklējums. Iespējams, pārnākot mājās no darba, pat ja diena pavadīta mazkustīgi, sākotnēji kārojas iekārtoties dīvānā pie televizora un turpināt pavadīt dienu līdzīgā veidā. Šāda vēlme ir saprotama, jo mentāla piepūle dienas garumā var būt ārkārtīgi nogurdinoša, tomēr jāatceras, ka vakara skrējiens vai pelde baseinā nodarbinās pavisam citā veidā, un tā rezultātā ķermenis jutīsies tonizēts un atpūties.
Fiziskajām aktivitātēm jābūt regulārām – tās jāveic ik dienas. Pētījumos atklājies, ka cilvēkiem, kas pavada sēžot pat līdz astoņām stundām dienā, bet tomēr veic vidējas intensitātes treniņus ik dienas vismaz 60 minūtes, priekšlaicīgas nāves risks ir mazāks, nekā tiem, kas pie rakstāmgalda pavada pat mazāku stundu skaitu, bet nesporto. Šis fakts tikai vēlreiz apliecina, ka pie labas veselības saglabāšanas ilgtermiņā ir jāpiestrādā, fiziski kustoties.
Tāpat svarīgi izmantot katru brīdi, kad varam piecelties no krēsla un izkustēties. Piemēram, ja sarunu pa mobilo tālruni var veikt arī pieceļoties un lēnām pastaigājoties, to darīt būtu daudz veselīgāk, nekā palikt sēžam sarunas laikā. Būtu arī vēlams katru stundu, kas pavadīta sēžot, piecelties uz vismaz piecām līdz desmit minūtēm un izvingrināt plecus un kaklu, kā arī atpūtināt acis. Šādas aktivitātes varētu šķist visai niecīgas, tomēr arī tām ir liela ietekme uz labsajūtu un darba spējām ilgtermiņā.
Tāpat, lai līdzsvarotu sēdoša darba ietekmi uz veselību, ir vērts padomāt par citiem veselīga dzīvesveida aspektiem ikdienā. Viens no svarīgākajiem ir veselīgs uzturs. Ja vairākas stundas dienā tiek pavadītas sēžot, bet pa vidu sabalansētas maltītes vietā iestiprināmies ar neveselīgu, treknu ēdienu un našķiem, aktuālāka var kļūt liekā svara problēma. Turpretī veselīgs uzturs ar regulāriem vidējas intensitātes treniņiem, spēs daudz veiksmīgāk mazināt sēdoša darba ietekmi uz veselību.
Pat tad, ja šobrīd, strādājot sēdošu darbu, nenodarbojies ar fiziskām aktivitātēm, bet tava veselība ir laba, ir svarīgi savu ķermeņa veselības kapitālu saglabāt ilgtermiņā, un tas iespējams, vairāk aktīvi kustoties. Lai sevi motivētu sakumā, vērts atcerēties, kāpēc uzsākam sportot, turklāt savs sniegums nav salīdzināms ar citiem, bet gan jāvēro spēju un pašsajūtas uzlabošanās savā ķermenī.
Rakstu sagatavoja: Apotheka
