Tetovējums pie “draugiem” dzīvoklī var beigties ar C hepatītu 0
Jebkura veida nesterilas adatas izmantošana, veicot invazīvās skaistumkopšanas pakalpojumus, rada draudus veselībai, pauda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja, sertificēta infektoloģe, dermatoloģe un veneroloģe Inga Ažiņa.
Viņa norādīja, ka invazīvās skaistumkopšanas pakalpojumi var būt saistīti ar augstu inficēšanās risku ar dažādām dzīvībai bīstamām infekcijām un iespējamām veselības komplikācijām.
Tāpēc, pēc Ažiņas paustā, kritiski svarīgi pievērst sabiedrības uzmanību, informējot par iespējamajiem riskiem, veicot invazīvās skaistumkopšanas procedūras nehigiēniskā un pakalpojumam nepiemērotā vietā.
Veikt vai neveikt skaistumkopšanas procedūras "kaktu" kabinetos?
Ažiņa skaidroja, ka pakalpojuma saņēmēja līdzatbildība ir ļoti nozīmīga, jo cilvēkiem pašiem jādomā par to, kur veikt manikīru vai taisīt tetovējumu un kādus riskus tas var radīt. “Protams, viss jau var būt veiksmīgi, tas būtu tikai apsveicami, bet tomēr riski pastāv vienmēr,” piebilda Ažiņa.
Viņa uzsvēra, ka nevajadzētu aizmirst, ka jebkura veida nesterilas adatas izmantošana rada draudus veselībai, bet krietni lielāks riska faktors pastāv, ja invazīvas manipulācijas izvēlas veikt skaistumkopšanas procedūrās, ignorējot higiēnas prasības.
“Esam novērojuši, ka pacienti lielākoties nav informēti par to, ka invazīvo skaistumkopšanas procedūru laikā var inficēties ar B, C hepatītu un citām slimībām,
tāpēc cilvēkiem pirms pakalpojuma sniedzēja izvēles vajadzētu apdomāties, apzināties riskus un tikai tad izvēlēties pareizāko un drošāko ceļu. Nereti diemžēl notiek otrādi – procedūras veikšanai izvēlamies lētāko, tuvāko, kādu draudzeni, paziņu bez oficiālām atļaujām, kas ne vienmēr ievēro visas obligātās higiēnas normas. Par to var nākties dārgi samaksāt,” noradīja Ažiņa.
Tāpat viņa sacīja, ka slimībām, ko iespējams iegūt invazīvo skaistumkopšanas pakalpojumu laikā, inkubācijas periods ir salīdzinoši garš – līdz pat pusgadam, turklāt simptomi mēdz būt minimāli vai vispār neesoši. Ažiņa gan uzsvēra, ka, slimībai 10-15 gadus noritot bez simptomiem, tas var novest pie nopietniem aknu bojājumiem, aknu cirozes un paaugstināta aknu vēža riska.
Ažiņa sacīja, ka praksē bieži saskaras ar dažādiem piemēriem. “Jauna meitene, stājoties attiecībās un domājot jau par ģimeni un laulībām, vēlējās pārbaudīt savu veselību – veikt HIV testu, vīrushepatītu B un C eksprestestu. Tā rezultātā viņai tika atklāts C hepatīts.
Izrādījās, ka viņa pirms četriem gadiem kopā ar draudzeni gājusi uz kādu dzīvokli taisīt tetovējumu, kur, visticamāk, arī infekcija iegūta,” stāsta infektoloģe.
Viņa uzsvēra, ka ikvienam jāapzinās, ka šajos gadījumos runa ir par ļoti nopietnām slimībām, kas apdraud veselību un pat dzīvību. Šī iemesla dēļ svarīgi pievērst uzmanību tam, lai skaistumkopšanas speciālists ir reģistrēts un pārbaudīts, strādātu legāli un izmantotu tikai dezinficētus instrumentus.
No 2016. gada 1. janvāra skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem Ministru kabineta noteikumos ir noteiktas precīzas higiēnas prasības, kuras jāievēro. Pēc Ažiņas paustā, nonākot pakalpojuma sniegšanas vietā, par prasību ievērošanu liecina telpas tīrība, izlietnes esamība, cimdu lietošana un citas vizuāli novērtējamas pazīmes.
Nevajadzētu arī kautrēties jautāt pakalpojuma sniedzējam par instrumentu dezinfekciju.
“Šo risku apzināšana un arī drošas procedūras ievērošanas prasību noskaidrošana, protams, prasa papildu laiku, taču tas var glābt jūsu dzīvi un veselību,” piebilda Ažiņa.
Kā ziņots, Veselības ministrija ar Slimību profilakses un kontroles centru un Veselības inspekciju nolēmusi sākt kampaņu “Uzticies pārbaudot!”, kuras mērķis ir patērētāju informēšana par invazīvās skaistumkopšanas pasauli, nodrošinot, ka iedzīvotāji sava skaistuma pilnveidošanu izvēlas veikt drošā veidā.
Kampaņas laikā veiktajā aptaujā secināts, ka vairāk nekā trešdaļa jeb 36% invazīvās skaistumkopšanas – permanentā grima, kosmētisko injekciju, manikīra un pedikīra, pīrsinga, tetovēšanas – pakalpojumu izmantotāju tos iegādājušies no pakalpojumu sniedzējiem “mājas apstākļos”, tādējādi radot ievērojami lielākus riskus savai veselībai.
Kampaņā iesaistītie eksperti atgādina, ka nereti ekonomija no nelegāla pakalpojuma iegādes ar uzviju ir jākompensē ar lieliem izdevumiem savas veselības un arī vizuālā izskata saglābšanai.
