Tetovējums ir sātana zīmogs, uzskata ezoteriķi 14
Visos laikos cilvēce sastapusies ar mistiku, proti, kaut ko, kas ir uz materiālās un nemateriālās jeb X pasaules robežas. Piemēram, cilvēki, kuri veic tetovējumus vai to novākšanu, ir pārliecināti, ka arī ķermenī iededzinātas zīmes saistītas ar mistiskām parādībām. Laikam jau ne velti visas pasaules tautu reliģijas lielākā vai mazākā mērā allaž aizliegušas cilvēkam kropļot savu ķermeni ar tetovējumiem, jo tam piemīt pat šaušalīga jēga un izpausmes.
Apzīmogojoties ar tetovējumu, cilvēks it kā ļauj sev uzspiest sātana zīmogu – savdabīgu enerģētisko zīmi, kas var kardināli mainīt gan cilvēka laicīgo, gan pēcnāves dzīvi. Ir uzskats, ka laikā, kad notiek dažādo pasauļu robežu šķērsošana, dvēseli sagaida virkne šķēršļu un apdraudējumu, un dzīves laikā veikts tetovējums garīgā izpratnē faktiski ir zīme jeb bāka, kas papildus piesaista visas iespējamās briesmas, un attiecīgi dzīve pēc nāves var kļūt krietni vien skumjāka tad, ja cilvēkam ir tetovējums, nekā tad, ja tāda nav. Runa nav tik daudz par pašu tetovējumu, kas ir tikai zem ādas sadzītu tintes daļiņu kopums, bet gan par to informatīvo zīmi, kas paliek ķermenī. Divas (varbūt arī vairākas) pasaules ļoti cieši mijiedarbojas, iespiežas viena otrā, tāpēc jebkādas nedabiskas izmaiņas mūsu materiālajā pasaulē katrā ziņā ietekmē arī klātbūtni pasaulē X.
Apzīmogojot ķermeni ar kādu iededzinātu zīmējumu, cilvēks tādējādi it kā noslēdz vienošanos ar nešķīstiem spēkiem. Par šāda līguma rezultātu var kļūt ilūzija par neparastu veiksmi, piemēram, materiālu labklājību konkrētajā acumirklī. Taču visa cilvēces vēsture apliecina, ka nav zināms absolūti neviens gadījums, kad kādam būtu izdevies pēcnāves gaitās no šīs pasaules paņemt līdzi kaut vai zelta smilšu graudiņu. Savukārt dvēseles stāvoklis gan ir svarīgs, jo tā, raugi, dzīvojot mūžīgi, jo pasaulē X laika jēdziena, visdrīzāk, vispār nemaz nav. Tāpēc esot vairāk nekā muļķīgi īstermiņa labklājības ilūziju vārdā radīt savai dvēselei mūžīgas problēmas.
Bet tetovējumu tomēr ir iespējams noņemt, tādējādi pārtraucot “līgumu”. Protams, tumšie spēki ar to nav mierā, un tad ar cilvēku pēkšņi sāk notikt dīvainas lietas: pacienti sāk kritiski atlikt izšķirošas operācijas, kļūst ļoti sarežģītas darba lietas, izbeidzas līdzekļi, uzrodas jaunas slimības vai traumas un tamlīdzīgi. Pētnieki pauž, ka tāds faktiski esot katrs otrais gadījums pēc tetovējuma noņemšanas!
Turklāt tajā gadījumā, ja cilvēks tomēr spēj sevī sakopot spēkus un pārvar visas paša sarūpētās papildu grūtības, pār viņu bieži vien nāk vēl nežēlīgāki pārbaudījumi. Piemēram, septiņiem kāda tetovējumu noņēmēja pacientiem, kuri sāka secīgi nelielos fragmentos noņemt tetovējumus, neilgā laikā gāja bojā viens vai abi vecāki. 15 cilvēki pēc tā strauji izšķīrās un zaudēja ģimeni, pēc kā strauji pārtrauca tetovējumu noņemšanas procedūru, atliekot to uz nenoteiktu laiku. 5 cilvēki nopietni saslima un arī visu atlika. Bet 2 cilvēki pēkšņi vispār pazuda bez vēsts. Vai tas nozīmē, ka tajā gadījumā, ja jau jaunības infantilisms licis aptetovēties, vēlāk labāk šīs sātana zīmes nemaz neaiztikt, nevākt nost?
Speciālisti šim apgalvojumam lāga negrib piekrist. Ja jau mistiskie spēki izšķīrušies par tik skarbām iedarbībām, lai atturētu cilvēku no tetovējuma noņemšanas, var gluži labi iedomāties, kas sagaida tos, kuri padevušies un atteikušies no nodoma novākt tetovējumus. Visdrīzāk, viņus gaida kaut kas tāds, salīdzinājumā ar ko pat visšaušalīgākās laicīgās pasaules nelaimes šķitīs tikai tādas sīkas nepatikšanas. Un, kas šeit visnotaļ svarīgi, vajadzētu ielāgot dabā pastāvošo negrozāmo principu – tas, ka kāds kaut ko nav zinājis, X pasaulē absolūti nav arguments…
