Tētis saka, ka jūs esat kuces dēls! Amizanti stāstiņi no vecāku pieredzes 0
Ziemassvētku organizēšana, labdarības tirdziņi, sporta nodarbības un piedalīšanās pavisam nopietnos pasākumos. Tā ir ikviena vecāka ikdiena, kurai reizēm īpašu asumiņu piešķir pašu bērnu ēverģēlības. Kā ar to visu tikt galā?
Tas nav viegli, tādēļ ir patīkami, ja palīdzīgu roku sniedz kāds ģimenes loceklis, draugs vai kaimiņš. Bez šāda atbalsta nav iespējams tikt galā, it īpaši, ja bērnus audzina viens vecāks.
Seriāls “Vientuļie vecāki”, kas piektdienās, no 7.decembra skatāms televīzijas kanālā “FOX Life”, seko līdzi vairāku vientuļo vecāku vēlmei apvienot privāto dzīvi ar septiņgadīgu bērnu audzināšanu.
“Tas ir reālistisks stāsts par bērnu pieaugšanu, jo tajā jauki cilvēki dara visu iespējamo, ko var, lai būtu labākie vecāki un vienlaikus nenokļūtu cietumā,” atzīst galvenās lomas atveidotājs, komiķis Breds Garets.
Savukārt kanāls “FOX Life” ir apkopojis amizantus stāstiņus par bērnu audzināšanu, kas liks skatītājiem pasmaidīt vēl pirms humorpilnā seriāla skatīšanās.
Labu apetīti jeb kā ceļas nepatikšanas ar ēdieniem
“Vīrs domāja, ka tā būtu laba ideja – paņemt līdzi mūsu dēlēnu uz vakariņām ar viņa klientiem. Mēs atjēdzāmies ar “Michelin” zvaigznēm apbalvotā gastropabā. Lieki teikt, ka tas bija neērti daudzējādā ziņā. Arī mazais bija nelaimīgs. Tās bija ļoti, ļoti garas vakariņas,” atceras žurnāla “Parents” dzīves stila redaktore Lora Fentone.
“Vecāku kļūda numur viens: pajautāt trīs meitenēm, ko viņas vēlas vakariņās. Fināls,” žurnāla “Parents” forumā reiz atklāja tā lasītāja Amanda Delapasa.
Savukārt žurnāla “Cosmopolitan” forumā lasītāja ar segvārdu agreeswithfishpal atklājusi pašas piedzīvojumus kādā vasaras ballītē: “Kad biju piecus vai sešus gadus veca, mēs devāmies un mana tēva uzņēmuma pikniku. Es tiku iepazīstināta ar viņa priekšnieku, kuram teicu: “Mans tētis saka, ka jūs esat kuces dēls!” Tēta kolēģi visu pēcpusdienu mani cienāja ar saldējumu.”
“Kad mani dvīņi bija divus gadus veci, reiz vienas nedēļas laikā viņi nogaršoja mūsu suņu pārtiku, auklītes kaķa barību, dzimšanas dienas ballītē laukos atlika man uzgriezt muguru, lai paņemtu savu fotokameru, kad viņi abi nogaršoja arī kazu barību. Un tas viss vienas nedēļas laikā, izdevuma “USA Today” māmiņu forumā atzīst triju bērnu māmiņa Rebeka Benka.
Ziemassvētki – jautru jampadraču laiks
Savukārt kāda vietnes “Reader’s digest” lasītāja atklāj, ka aptuveni septiņu gadu vecumā dēls sācis šaubīties par to, vai Ziemassvētku vecītis patiešām pastāv. “Kādu dienu viņš teica, ka zina, kas ir kopīgs Ziemassvētku vecītim, Lieldienu zaķim un zobu fejai. Dziļi ievilku elpu un jautāju, kas tas ir? Viņš atbildēja: Viņi visi ir nakts cilvēki.”
Savukārt melnburnietes Robas ģimenē aug seši bērni, tagad jaunākajam no viņiem jau ir vairāk nekā divdesmit gadu. Ziemassvētki vienmēr ir bijis liels izaicinājums. “Bērniem teicām, ka dāvanas nes Ziemassvētku vecītis ziemeļbriežu pajūgā un noliek uz jumta īsti pirms pusnakts,” viņa atklāja laikrakstam “The Guardian”. “Kad bērni jau gulēja un bija jāsaiņo dāvanas, abi ar vīru mēdzām iedzert kādu glāzi vīna. Tajā Ziemassvētku vakarā viņš vienkārši aizmiga. Kad dāvanas bija sasaiņotas, modināju vīru, lai palīdz uzkārt zeķes virs kamīna. Pie piektās viņš aizķērās un nobrāza kāju visā garumā. Jādomā, sāpes bija briesmīgas, taču vīrs turpināja post istabu.
Bērni mūs pamodināja piecos no rīta un vaicāja, kādēļ visa istaba ir asinīs un kas noticis tēta kājai. Uz ko vīrs atbildēja: “Ziemeļbriedis iespēra.”
Pat vecākie bērni nobijās. Kad viņi vēlāk vaicāja, kas noticis, mēs solījām pastāstīt 21.dzimšanas dienā. Ikviens no viņiem gaidīja šo brīdi un tas garantēja mums daudzus gadus prieka,” stāsta Roba.
“Esmu dzimusi īru katoļu ģimenē, kurā bija stingrs tētis, brīnišķīga mamma un astoņi bērni. Gavēņa laikā uz skolu nāca draudzes mācītājs, lai skaidrotu reliģiskās lietas.
Reiz tēvs Linčs mana jaunākā brāļa Denija klasē jautāja: “Kādēļ Jēzus mira pie krusta?” Mans brālītis atbildēja: “Jo tētis lika viņam to darīt!”
Proti, Denijs mūsu ģimenes attiecības attiecināja uz Dievu,” savu bērnību atceras Patrīcija Nihila.
Mājokļa sienas – lieliska vieta gan bērnu, gan vecāku radošajām izpausmēm
Sešgadīgajam Raienam Masikotam šķita, ka mājokļa sienas noder jebkurai lietai, tādēļ ar zaļu marķieri uz sienas uzzīmēja māju. Viņa māmiņa Kima bija tik ārkārtīgi nikna par šo “mākslas darbu”, ka pārvērta to par mākslas galerijas cienīgu eksponātu. Proti, uzlika tam apkārt rāmīti un pievienoja parakstu: “Sagrautā māja, 2017. Marķieris uz lateksa pamatnes. Pārsteiguma dāvana vecākiem.”
Kimas vīrs un Raiena tētis Ēriks abu veikumu nofotografēja un publicēja sociālajā tīklā “Twitter”: “Jūsu bērni mēdz darīt lietas, kuras nedrīkst darīt. Tad palīdz, ja esi precējies ar kādu, kuram ir humora sajūta.”
