Tētis ciemos nāk reti – kā to paskaidrot bērniem 0
“Pēdējā laikā bijušais vīrs arvien mazāk laika velta mūsu kopīgiem bērniem, un to skaidro ar aizņemtību darbā. Es zinu viņa kolēģus, praktiski visas atrunas ir nepatiesas. Meitas sākušas man vaicāt: “Kāpēc tētis tik reti nāk? Vai viņš mūs vairāk nemīl?” Es saku, ka ļoti mīl, bet sanāk, ka manis teiktais atšķiras no viņa darbībām. Kā pareizāk rīkoties?” speciālista padomu taujā kāda mamma.
Portālā “Parents” mammai atbildi sniedz ģimenes psiholoģe Līna Kogana-Lernere:
“Jautājumi, ko uzdod jūsu meitas, satrauc ļoti daudz bērnus, kas saskārušies ar vecāku šķiršanos. Pat vienreiz uzklausot situācijas skaidrojumu, viņi atkal un atkal jautās: “Vai tētis mani mīl? Kāpēc viņš vairs ar mums nedzīvo? Bet, vai mamma mani nepametīs? Vai notikušajā ir mana vaina?” Svarīgi, lai atbildes uz šiem jautājumiem bērnā radītu pārliecību par to, ka mamma un tētis vienmēr viņu mīlēs. Un pirmais, ko jāpacenšas izdarīt, – atkal ar bijušo vīru jāapspriež šķiršanās laikā noteiktos nosacījumus.
Daudz kas no tā, par ko rakstāt savā vēstulē, prasa precizējumus: vai bērna tēva apmeklējuma biežums ir saistīts ar izmaiņām viņa personīgajā dzīvē? Vai arī jūsu abpusējā vienošanās izrādījusies nepietiekami precīza un jūs abi to izprotat pa savam? Ir svarīgi vienoties par skaidru un precīzu grafiku komunikācijai ar bērniem, ņemot vērā reālos dzīves apstākļus katram no jums. Iespējams, tētim būtu ērtāk ar meitām tikties pie viņa mājās – arī tas prasa apspriešanu. Paskaidrojiet bijušajam vīram, ka skaidrība šajos jautājumos ir nepieciešama jums abiem, lai nerastos sarežģījumi un neizpratne, kas var patraucēt kopīgajam uzdevumam – rūpēm par meitām.
Skaidrs, ka vecāku šķiršanās bērnam ir traumatiska, īpaši divos gadījumos: vai nu situācija izveidojas tāda, ka bērnam ir liegta tikšanās ar vienu no vecākiem, vai arī gadījumā, kad bērns pret paša gribu nonāk konflikta dalībnieka statusā starp abiem vecākiem.
Praktiski vienmēr tikšanos pārtraukšana ar tēvu bērnam nodara traumatiskus pārdzīvojumus. Bet meitenēm attiecības ar tēvu ir arī priekšstatu veidošanās laiks par savu sievišķību, par beznosacījuma mīlestību no vīrieša puses. Jāsaka, ka bērnam ir svarīgs ne tik daudz tikšanās biežums, cik vienošanās izpilde. Ja tēvam nav iespēju tikties ar meitām bieži, ir jāapspriež iespēja, piemēram, meitām ar tēvu parunāt vismaz pa tālruni. Pat situācijās, ja abi vecāki dzīvo citās pilsētās, pastāv iespēja saglabāt bērnu-vecāku attiecības, kurām ir tik milzīga loma bērna attīstībā.”
