Teterevu fonds: Pāragri spriest par Laikmetīgās mākslas muzeja projekta nākotni 0
Šobrīd ir pāragri spriest, kā “ABLV Bank” finanšu problēmas ietekmēs Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) projekta turpmāko gaitu, aģentūrai LETA pauda Borisa un Ināras Teterevu fonda pārstāve Inga Vasiļjeva.
Pašlaik projektēšanas stadijā esošā LLMM projekta turpmākās realizēšanas iespējas plānots apspriest nākamajā LLMM fonda padomes sēdē. LLMM fonda padomē sadarbojas Borisa un Ināras Teterevu fonds kopā ar fondu “ABLV Charitable Foundation”, ko 2006.gadā dibināja “ABLV Bank” akcionāri Ernests Bernis un Oļegs Fiļs.
Pašlaik vēl neesot zināms, kad LLMM fonda padomes sēde tiks sasaukta.
Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale aģentūrai LETA norādīja, ka ministrijas rīcībā šobrīd nav informācijas, kas liecinātu, ka LLMM fonds plānotu atcelt vai pārcelt Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi.
Kokale skaidroja, ka valsts turpina darbu pie laikmetīgās mākslas kolekcijas izveides. Pašlaik tajā ir 409 darbi, kuru vērtība aprēķināta aptuveni 587 360 eiro vērtībā. Liela daļa ir mākslinieku dāvinājumi, savukārt 94 mākslas darbi par vairāk nekā 215 000 eiro iegādāta par Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) projektu finansējumu.
No 2008. līdz 2010.gadam KM finansējusi 41 mākslas darba iegādi par 156 804 eiro, savukārt laikā no 2011. līdz 2016.gadam ministrijas budžetā līdzekļi šim mērķim netika paredzēti. Pērnā gada nogalē ministrija Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM) piešķīra finansējumu nepilnu 85 000 eiro apmērā, par kuru ir iegādāti 19 laikmetīgās mākslas darbi. Tāpat pēdējos gados LNMM iegādājies 65 laikmetīgās mākslas darbus no pašu ieņēmumiem par kopējo summu 160 360 eiro apmērā.
Valsts veidotā laikmetīgās mākslas krājuma daļa šobrīd ir nodota LNMM glabāšanā un izmantošanā.
Savukārt “ABLV Bank” kolekcijā šobrīd ir 1211 mākslas darbi, kuru kopējā vērtība ir 830 648 eiro. Šie mākslas darbi gan ir bankas īpašums.
Kā ziņots, pagājušā gada augustā noslēdzās LLMM ēkas skiču projekta izstrāde, un, līdz ar būvatļaujas saņemšanu sākās otrais un pēdējais muzeja ēkas projektēšanas posms, kas plānots līdz šī gada vidum. Muzeja tapšanā izvēlēta starptautiskā metu konkursa uzvarētāja – arhitektu biroja “Adjaye Associates” (Lielbritānija) un AB3D (Latvija) skice.
Muzeja būvniecību plānots nodrošināt par privātiem līdzekļiem kā mecenātu Borisa un Ināras Teterevu un “ABLV Charitable Foundation” dāvanu Latvijas sabiedrībai valsts simtgadē. Muzeja izveidē iesaistās vairāk nekā 20 uzņēmumi no Latvijas, Somijas, Lielbritānijas, Nīderlandes. Muzeju plānots atvērt 2021.gada 18.novembrī.
Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) 24.februārī paziņoja, ka “ABLV Bank” tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs.
Tās paziņojumā teikts, ka ECB 23.februārī konstatējusi, ka “ABLV Bank” un tās meitasbanka Luksemburgā “ABLV Bank Luxembourg” sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz 24.februāri nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. Latvijas Banka pagājušajā nedēļā grūtībās nonākušajai Latvijas komercbankai “ABLV Bank” aizdevusi kopumā 297,2 miljonus eiro pret vērtspapīru ķīlu. Šī summa ietver 97,5 miljonus eiro, par kuriem ziņots jau iepriekš. Tādejādi no jauna “ABLV Bank” piešķirts aizdevums 199,7 miljonu eiro apmērā.
“ABLV Bank” grūtības saistītas ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņoto, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
