Dēla dēļ izvēlas Nīderlandi. Saruna ar bijušo valstvienības hokejistu Jāni Spruktu 6
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas hokejā nav daudz spēlētāju, kas vienas sezonas laikā paguvuši pārstāvēt jauniešu U-18, junioru U-20 un nacionālo izlasi. Pirmais, šķiet, bija Aleksandrs Ņiživijs, bet Jānis Sprukts bija pirmais, kurš visas trīs izlases vienas sezonas laikā pārstāvēja pasaules čempionātos.
Pirms 20 gadiem pavasarī Jānis bija U-18 izlases kapteinis, bet vēl pēc dažiem mēnešiem – jaunākais Latvijas izlases dalībnieks leģendārajā 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā, kur Latvijas izlase Haralda Vasiļjeva vadībā uzveica NHL zvaigžņu pārbagāto Krieviju.
Tā ir Latvijas hokeja hrestomātija. Spruktam šobrīd ir 38 gadi, un viņš gatavojas savai kārtējai hokeja sezonai, šoreiz Nīderlandē.
Uz nebūt ne hokeja lielvalsti ceļi viņu aizveduši vairāk cita iemesla dēļ.
Jānis ir gatavs darīt visu, lai sportā savus sapņus piepildītu viņa dēls Emīls. Ja tas nepieciešams, tad jāspēlē Nīderlandē, kur Sprukts seniors septembra sākumā noslēdza līgumu ar Gelēnas “Limburg Eaters” hokeja klubu.
Šī vienība iepriekš spēlēja Beļģijas un Nīderlandes apvienotajā hokeja līgā (“BeNeLiga”), bet koronavīrusa dēļ kaimiņu valstu hokeja klubi šosezon spēkus savā starpā nesamēros.
Tieši tāpēc arī līdz šim brīdim nav skaidrs, kad Nīderlandes klubi sāks savu sezonu.
Jānis Sprukts: “Pat īsti nezinu, kad un kā viņi plāno aizvadīt čempionātu. Covid-19 uzliesmojums palielinās, arī te spēkā stājušies stingrāki ierobežojumi. Jāgaida, pagaidām nav ne jausmas, ko nolems un kad sāksies sezona, bet man ir līgums ar Limburgas klubu,” “Latvijas Avīzei” stāsta Jānis.
Kāpēc devies uz Nīderlandi?
Gribēju vēl spēlēt hokeju. Meklēju iespējas, kur varētu aizbraukt. Sakontaktēju ar Gintu Bikaru, kurš trenē komandu Holandē. Kā arī vecākais dēls trenējas futbolā, redzēju iespēju viņa izaugsmi turpināt Nīderlandē.
Kāpēc dēlam futbols, ne hokejs?
Kādreiz mēģinājām hokeju, bet es neizvēlējos pareizo pieeju. Sanāca tā, ka hokejs neiepatikās, un tur neko nevar darīt. Tagad ir futbols.
Latvijā viņš trenējās “Metta” klubā, tagad Nīderlandes kluba Kerkradē “Roda” jauniešu akadēmijā.
Vai tas nozīmē, ka Nīderlandē paliksiet ilgāk?
Šobrīd ar Covid-19 situāciju ir grūti pateikt, kā viss izvērtīsies. Teiksim tā, skatīsimies pēc apstākļiem. Šobrīd mēs ar Emīlu esam te divatā, bet pie mums brauks arī sieva Laura un otrs dēls Krišs.
Pats arī aktīvi trenējies?
Mums ir treniņi trīs četras reizes nedēļā. Te ir pusprofesionāla līga, līdzīgi kā Latvijā. Daudziem jauniešiem nemaksā, daudzi strādā papildu darbu un trenējas.
Savulaik, šķiet, esmu spēlējis pret Nīderlandes jauniešu izlasi, bet pats to neatceros, tikai bijušie komandas biedri pirms kāda laika atgādināja.
Nīderlandē katrā komandā var būt divi leģionāri, bet darbojas princips, ja nospēlē konkrētu gadu daudzumu, tad vairs neskaities leģionārs, tāpēc ir arī kanādieši, somi.
Finansiālā puse? Nesūdzos, bet, kā jau teicu, vairāk skatījos uz dēla izaugsmes iespējām. Nav tā, ka te hokejā ir ļoti lielas algas, bet tas nav galvenais.
Iepriekšējās trīs sezonas aizvadīji “Kurbadā”. Kā vērtē to laiku?
Pirmajā sezonā uzvarējām Latvijas čempionātu, pēc tam uzspēlējām Kontinentālajā kausā un bija patiešām labas sajūtas. Otrajā sezonā mēs, iespējams, dažādu peripetiju dēļ finālā zaudējām.
Iepriekšējā sezonā mums bija labs sastāvs, sabalansēts, gājām uz kausu, diemžēl sezona tika aprauta. Žēl, ka tā sanāca. Vai būtu palicis Latvijā, ja “Kurbads” turpinātu spēlēt? Grūti atbildēt, varbūt paliktu, bet viss notiek tā, kā tam jānotiek.
Kādi šobrīd Nīderlandē ir Covid-19 ierobežojumi?
Telpās nedrīkst pulcēties vairāk par 40 cilvēkiem. Otrdien bija vēl lemšana, jo arī šeit otrais vilnis veļas. Pirms tam bija 1000–1500 saslimušo dienā, bet tagad ap 5000. Tas ir daudz, bet, ņemot vērā, ka valstī dzīvo 17 miljoni, tad procentuāli tas varbūt nav tik daudz. Galvenais, ievērot noteikumus un sargāt sevi.
Latvijā bērnus uz futbola treniņiem vecāki tagad var aizvest vien līdz stadiona vārtiem, tribīnēs nelaiž. Kāda situācija ir pie jums?
Te ir līdzīgi. Vecāki nevar skatīties ne treniņus, ne spēles. Tikai pa gabalu, stāvot aiz žoga. Labāk lai ir šādi, jo bērni sporto un trenējas, nevis sēž mājās.
Te cilvēki to saprot. Jāuzmanās, jālieto maskas, kur to vajag. No otras puses, apstādināt atkal visu nevajadzētu.
Vizītkarte. Jānis Sprukts
* Dzimis 1982. gada 31. janvārī
* Profesionāls hokejists
* Latvijas hokeja izlasē aizvadījis 171 spēli, piedaloties 12 pasaules čempionātos un divās olimpiskajās spēlēs. Bijušais Latvijas hokeja izlases kapteinis, šī brīža devītais rezultatīvākais izlases spēlētājs 91 (34+57)
* Viens no 16 Latvijas hokejistiem, kurš NHL guvis vārtus. Pasaules labākajā hokeja līgā aizvadīja 14 spēles 3 (1+2)
* Sešas sezonas nospēlējis KHL, Somijas un Latvijas čempions hokejā. Savas paaudzes viens no spilgtākajiem līderiem, kurš nav baidījies lietas saukt īstajos vārdos, kritizējot arī iepriekšējo Latvijas Hokeja federācijas vadību
* Sieva Laura, dēli Emīls un Krišs
