Rezultātu iegūst pēc tabulas vienkārši summējot punktus. 0
Cilvēkus, kuri pārdzīvo difūzu vientulību, raksturo aizdomīgums attiecībās un pretrunīgu personisko un uzvedības pazīmju apvienojums: pretestība un pielāgošanās konfliktos; visu empātijas līmeņu klātbūtne; uzbudināmība, trauksme un emocionāls raksturs. Bieži vien tādas pretrunas izskaidrojamas ar cilvēka identificēšanos ar dažādiem objektiem (cilvēkiem), kuriem, protams, ir dažādas psiholoģiskas īpatnības.
Ja cilvēks smagi pārdzīvo difūzo vientulību, viņš tiecas pie citiem cilvēkiem, cerot atrast komunikācijā ar viņiem savas esamības apstiprinājumu, tās nozīmi. Tas neizdodas, jo cilvēks nekomunicē vārda tiešā nozīmē, nedalās ar savām emocijām, bet tikai mēģina pielaikot sev cita cilvēka identitāti, identificēties ar to, tā kļūstot par dzīvu spoguli.
Šādi cilvēki ir ļoti jūtīgi pret stresu, izvēlas līdzjūtības un atbalsta meklēšanas stratēģiju. Intuitīvi jūtot savu patieso, eksistenciālo vientulību, cilvēks piedzīvo milzīgas bailes. Viņš cenšas “izbēgt” no šīm šausmām pie cilvēkiem un izvēlas to mijiedarbības stratēģiju, kura, pēc viņa domām, nodrošinās vismaz pagaidu pieņemšanu – identifikāciju. Viņš demonstrē pilnīgu piekrišanu to, ar kuriem komunicē, viedokļiem, principiem, morālei, interesēm. Faktiski cilvēks sāk dzīvot ar identifikācijas objekta psihiskajiem resursiem, tas ir, pastāvēt uz cita rēķina. Tiecoties pēc patiesas cilvēciskas komunikācijas, viņš rīkojas tā, ka viņam nav pat mazāko iespēju realizēt šos centienus. Sekas ir nežēlīgs vientulības pārdzīvojums, ko piepilda bailes, vilšanās un domas par savas eksistences bezjēdzību.
Atsvešinošā vientulība izpaužas aizkaitināmībā, trauksmē, zemā empātijas līmenī, tieksmē uz konfliktiem, izteiktā nespējā sadarboties, aizdomīgumā. Attiecībās veidojas atkarīgas.
Personībā dominē izolēšanās tendences un sekas ir cilvēka atsvešināšanās no citiem cilvēkiem, sabiedrības, pasaulē pieņemtajām normām un vērtībām. Turklāt novērojama būtisku kontaktu zaudēšana, cilvēks neprot attiecībās izjust intimitāti, privātumu komunikācijā. Cilvēks jūtas pamests, aizmirsts, iesviests svešā un nesaprotamā pasaulē. Viņš nevar atrast vajadzīgo atsaucību un izpratni. Apziņa, ka neviens viņu neuzklausa, nespēj saprast, pieņemt, bieži noved pie pārliecības par paša nevajadzīgumu. Kad prātu pārņem tādas domas, tiek zaudēta interese par dzīvi kopumā.
Cilvēks novērtē savu eksistenci kā atrautu no sevis. Viņa dzīve norit kā sapnī, un viņš neapzināti atbild uz to ar atsvešinātību, nepieņemšanu, nevērību. Šī attieksme pret dzīvi padara to tik nepanesamu, ka bieži rodas domas par pašnāvību. Šos cilvēkus raksturo neuzticēšanās, aizdomīgums, sliktu nodomu pierakstīšana citiem, skumjas, depresija, retāk – trauksme. Tas nav pārsteigums, jo cilvēks domā, ka neviens nespēj viņā ieklausīties un saprast.
Nākamais vientulības veids – disociētā – ir vissarežģītākais stāvoklis gan pārdzīvojumu, gan izcelsmes un izpausmju dēļ. Tās ģenēzi nosaka izteikti identificēšanas un atsvešināšanās procesi un krasas pārmaiņas attieksmē pret tiem pašiem cilvēkiem. Vispirms cilvēks identificē sevi ar citu, pieņem viņa dzīvesveidu un seko viņam, neierobežoti paļaujas kā “pats uz sevi”. Pēc pilnīgas identifikācijas seko krasa atsvešināšanās no tā paša objekta, kas atspoguļo cilvēka patieso attieksmi pret sevi. Dažus savas personības aspektus cilvēks pieņem, citi tiek kategoriski noraidīti. Tiklīdz noraidīto īpašību projekcija atspoguļojas identifikācijas objektā, notiek asa un nepārprotama atsvešināšanās no otra cilvēka kā personības kopumā. Iestājas vientulības sajūta – asa, skaidra, apzināta, sāpīga.
Disociētā vientulība izpaužas kā nemiers, uzbudināmība, demonstratīvs antagonisms konfliktos, augstas un zemas empātijas kombinācija (nav vidējā līmeņa), tādas pretējas tendences, kā egoisms un pakļaušanās attiecībās.
Subjektīvi pozitīvs vientulības veids – kontrolēta vientulība vai vienatne ir savas individualitātes apzināšanās, ko nosaka optimālā korelācija starp identifikācijas un izolācijas procesu rezultātiem. Šo dinamisko līdzsvaru var uzskatīt par vienu no indivīda psiholoģiskās noturības izpausmēm mijiedarbībā ar sabiedrību.
Avots: testoteka.narod.ru
