TESTS: Vai tavam bērnam ir “elektroniskā ekrāna sindroms”? 0
Cik ilgu laiku bērns drīkst pavadīt pie planšetes, viedtālruņa un televizora? Vēl ilgi pirms atkarības rašanās bērna jutīgā nervu sistēma var tikt pārmērīgi noslogota pat pie mērenas, bet regulāras laika pavadīšanas ekrānierīcēs.
Un tamdēļ bērna smadzenes atrodas hroniska stresa stāvoklī un faktiski piedzīvo priekšējās daivas slēgšanos. Šie simptomi, savukārt, var pāriet garīga rakstura traucējumos, kā arī tos paspilgtināt (ja šādi traucējumi jau pastāv). Bez tam tas viss var ietekmēt arī mācības.
Šādu stāvokli amerikāņu psihiatre Viktorija Danklija, grāmatas “Pārslogo sava bērna smadzenes” autore, sauc par “elektroniskā ekrāna sindromu”. Iesākumā vecākiem ir jāspēj atpazīt šī sindroma pazīmes – bez acīmredzamas vēlmes pastāvīgi laiku pavadīt pie viedierīces ekrāna, jo ir arī citi simptomi. Psihiatre piedāvā izpildīt testu, lai tu saprastu, vai ir jāsāk satraukties, un to publicējis portāls “Mama”.
Un, lūk, te virkne jautājumu, uz kuriem tev jāatbild pavisam godīgi!
Vai tavs bērns visu laiku izskatās nervozs?
Vai viņam gadās sadusmoties nenozīmīgu iemeslu dēļ?
Vai viņam gadās milzu dusmu uzplūdi?
Tavs bērns kļuvis dīvains vai neorganizēts?
Vai viņš satraucas, kad tu saki, ka laiks nolikt malā viedierīci?
Vai esi pamanījis, ka bērnam pēc ekrānierīču lietošanas ir paplašinātas acu zīlītes?
Vai bērns izvairās no acu kontakta pēc elektroniskās ierīces lietošanas vai arī vispār neskatās tieši acīs?
Vai var teikt, ka tavu bērnu burtiski pievelk ekrāni?
Mēdz būt tā, ka tev šķiet – bērns bez iemesla nav priecīgs vai nebauda kaut kādu nodarbi tā, kā agrāk?
Bērnam ir problēmas ar draugiem savas nenobriedušās uzvedības dēļ?
Tu uztraucies, ka bērna interešu loks pēdējā laikā sašaurinājies vai arī šīs intereses pamatā ir saistītas ar video skatīšanos, spēlēm vai saziņu internetā? Jūti, ka viņa dabiskā zinātkāre sākusi gaist?
Bērnam atzīmes skolā ir pasliktinājušās vai arī panākumi ir zemāki nekā viņa potenciāls un neviens nezina, kādēļ tā noticis?
Skolotājam vai ārstam jau bijušas aizdomas, ka tavam bērnam varētu būt biopolāri traucējumi, depresija, UDHS vai trauksme, bet ģimenē šādas pārmantojamības nav?
Dažādi ārsti tavam bērnam noteikuši dažādas diagnozes? Tev ir sacīts, ka bērnam jālieto medikamenti, bet tu nezin kādēļ neesi tam piekritis?
Tavam bērnam jau ir diagnoze, piemēram, autisms vai UDHS, un simptomi paspilgtinās tieši pēc laika pavadīšanas pie ekrānierīces?
Nogurušais, bet pāruzbudinātais bērns bieži nevar iemigt? Vai guļ, bet neizguļas?
Bērns ne pret ko neizrāda interesi vai ir neuzmanīgs kaut ko darot?
Tu vari teikt, ka bērns atrodas stresa stāvoklī, lai gan iemeslu šādam stresam neredzi?
Tavs bērns iet (ir gājis) pie skolas psihologa, bet tas nepalīdz?
Jūs regulāri strīdaties viedierīču dēļ (par ierobežojumiem, laiku, nodarbēm, jaunas ierīces iegādi utt.)?
Bērns melo par viedierīcēs pavadīto laiku? Ņem tās sev blakus gultā?
Bērnam ļoti nepatīk zaudēt – tik ļoti, ka tas ietekmē viņa attiecības ar cilvēkiem vai to, cik daudz gandarījuma sniedz šī spēle? spēle
Bērns dod priekšroku komunikācijai nevis reālajā, bet interneta vidē?
Tu neierobežo ekrānos pavadīto laiku, jo baidies no bērna reakcijas, esi noguris vai izjūti vainas sajūtu?
Tu izvairies pavadīt laiku ar bērnu, jo baidies, ka viņš būs ne visai patīkams vai arī bērnam tiks radītas nepatīkamas sajūtas?
Rezultāti
Tagad saskaiti, cik daudz apstiprinošu atbilžu uz šiem jautājumiem. Jo vairāk frāžu var attiecināt uz tavu ģimeni, jo lielāka iespējamība, ka pie ekrāniem pavadītais laiks ietekmē bērna nervu sistēmu. Un ņem vērā, ka – jo vairāk atbilžu ir “jā”, jo vairāk tas liecina, ka tavai atvasei jau ir atkarības risks, pat ja bērns pie ekrāniem pavada ne tik ilgu laiku vai pat mazāk, nekā viņa vienaudži.
Un tagad nedaudz sīkāks apraksts par testa rezultātiem. Ja tavi “jā” ir:
No viena līdz pieciem – pastāv neliels risks, ka varētu izveidoties elektroniskā ekrāna sindroms. Tavam bērnam ir dažas problēmas, kas var būt saistītas ar ekrānierīču lietošanu – vai arī nē. Jebkurā gadījumā, ja nedaudz tiks saīsināts pie ekrāniem pavadītais laiks, problēmas ar mācībām, noskaņojumu vai uzvedību kaut kādā mērā var atrisināties.
No pieciem līdz 12 – mērens elektroniskā ekrāna sindroma attīstības risks. Tavam bērnam ir ievērojamas problēmas, visticamāk, ka vairāk nekā vienā sfērā (skola, mājas vai attiecības). No otras puses, tu esi savlaicīgi to visu pamanījis un tagad ir lielisks brīdis, lai šo sindromu nomāktu pašā saknē.
13 un vairāk – augsts elektroniskā sindroma attīstības risks. Ja tu esi atbildējis ar “jā” uz vairāk nekā pusi no jautājumiem, pastāv augsta iespējamība, ka tavam bērnam jau piemīt šis sindroms, kā arī atkarība no viedierīcēm. Šajā kategorijā iekļūst ļoti daudz ģimeņu.
Ko īsti nozīmē elektroniskā ekrāna sindroms
Kopumā šim sindromam raksturīga ir pāruzbudinātība, bērns ir “uzvilkts” un nespēj regulēt savas emocijas vai stresa līmeni. Simptomi ir dažādi un var būt līdzīgi dažādu psihisku traucējumu un neiroloģisku slimību simptomiem. Klasiskā veidā sindroms izpaužas kā aizkaitinātība, neuzmanība, nesavāktība, zemas spējas pārciest sarūgtinājumu un uzvedības problēmas, piemēram, tieksme uz konfliktu vai nevēlēšanās sastapties ar acu kontaktu. Tāpat izplatīts ir slikts noskaņojums un trauksme.
Ierobežo laiku, ko bērns pavada pie ekrāniem, un gadījumā, ja tev šajā testā ir pārāk daudz “jā”, ir vērts vērsties pat pie speciālista!
