1 – parastais skābardis Carpinus betulus, attēlā tam redzami auglīši. Parastais skābardis skatāms vairākos Rīgas parkos un dārzos, piem., Vērmanes dārzā, Kanālmalas apstādījumos, Kronvalda parkā, Viestura dārzā, Esplanādē. 1
2 – purpurlapu dižskābardis Fagus sylvatica fo. purpurea. Nereti parastais skābardis tiek jaukts ar dižskābardi, kaut tiem atšķiras arī it kā līdzīgās lapas – dižskābardim lapu malas ir gludas un mazliet “spalvainas”, bet skābardim – sīkzobainas. Taču pēc augļiem tos atšķirt pavisam viegli (skat. zemāk arī dižskābarža augļus).
Savukārt purpurlapu dižskābardis no parastā dižskābarža atšķiras ar purpurkrāsas lapām, taču ne visu gadu tās ir izteiktā purpura krāsā. Tagad, kā varēja redzēt foto, tās ir gandrīz zaļas, bet par to, ka šī ir tomēr purpurlapu forma, liecina acīmredzami sārtās lapu dzīlas. Parastajam dižskābardim gan lapas plātne, gan tās dzīslas visu gadu ir zaļas.
Purpurlapu dižskābardis aug, piemēram, Vērmanes dārzā, Esplanādē (Kalpaka bulvāra malā), Kronvalda parkā.
Visvairāk vienkopus augošu parasto dižskābaržu ir Viestura dārzā.
Purpurlapu dižskābardim kastanim līdzīgajā auglī ir trīsšķautņaini riekstiņi.
3 – Kobus magnolija Magnolia kobus
4 – gurķu magnolija Magnolia acuminata
Abu sugu magnolijām augļi ir visai līdzīgi, šobrīd tie vēl tikai gatavojas. Būtiskākā abu sugu atšķiršanas pazīme ir lapu lielums. Ja gurķu magnolijas lapas ir ievērojami lielākas par augļiem (tos kokā ir visai grūti saskatīt), tad Kobus magnolijas lapas ir aptuveni augļa garumā.
Kobus magnoliju var skatīt Kanālmalā pie Operas tiltiņa, bet gurķu magnoliju – Kronvalda parkā pretim LU Bioloģijas fakultātei.
5 – kalnu kļava Acer pseudoplatanus
6 – parastā kļava Acer platanoides
Parastās kļavas auglīši starp retākām svešzemju sugām tika publicēti gan galvas jaukšanai, gan salīdzināšanai. Kalnu kļavas auglīši aug izteiktā uz leju izstieptā ķekarā; parastā kļava tādu garu ķekaru neveido.
Kalnu kļava parkos un apstādījumos ir visai bieži sastopama, piemēram, Kronvalda parkā, Esplanādē, Viestura dārzā, arī Stradiņa slimnīcas apstādījumos un citviet pilsētā.
7 – īve Taxus baccata aug, piemēram, Kronvalda parkā (blakus vīrišķais un sievišķais eksemplārs, tikai sievišķajam ir augļi), bet ir grūti ievērojama mazā auguma dēļ.
8 – ginks Ginkgo biloba. Lielākais šīs sugas eksemplārs Latvijā aug Kanālmalā netālu no Operas tiltiņa. Turpat vēl tuvāk kanālam ir arī divi mazāki ginki. Vēl viens ginks aug Esplanādē.
9 – olveida katalpa Catalpa ovata. Katalpa viegli atpazīstama pēc garajiem augļiem, kuru dēļ tiek saukta arī par cīsiņkoku. Tiesa, konkrētas sugas noteikšanai jāskata arī lapas un varbūt pat ziedi. Olveida katalpu esmu redzējusi Esplanādē, Vērmanes dārzā, Kronvalda parkā un A. Briāna ielas skvērā.
Garo katalpas augļu pākstis kokā saglabājas ilgi; foto 28. jūnijā (2013.g.)
10 – ošlapu pterokārija Pterocarya fraxinifolia. Vērmanes dārzā, blakus vārtiņiem uz Merķeļa ielu, aug pati lielākā ošlapu pterokārija visā Latvijā.
11 – baltā robīnija Robinia pseudoacacia – Rīgā sastopama visai bieži, arī nereti māju pagalmos un ielu malās. Tautā tiek saukta par balto akāciju, kaut ar akāciju Acacia sp. šai sugai sakara nav (mazliet līdzīgas lapas, pavisam citādi ziedi).
Pareizās atbildes pateiktas. Cik no šīm sugām atpazini tu? Ja nav noslēpums, padalies, kuras ir tās mazāk zināmās sugas, kuru noteikšana sagādāja vislielākās grūtības.
Ja esi redzējis kādu interesantu koku, kura sugu pašam noteikt nav izdevies, pievieno novērojumu līdz ar foto Dabasdati.lv – varbūt izdodas noskaidrot?
