Māris Antonevičs: Krievija apzinās Rietumu šaubas, tāpēc “parakstās” uz provokācijām 0
Krievija apzinās Rietumu šaubas, tāpēc viegli “parakstās” uz dažādām provokācijām – vai tā būtu iejaukšanās citu valstu politiskajos procesos vai – kā šoreiz – militārs uzbrukums Ukrainas kuģiem.
Ukrainā izsludināts karastāvoklis un bruņotajos spēkos noteikta pilna kaujas gatavība. Tas noticis pēc Krievijas uzbrukuma ukraiņu kuģiem. Šķiet, tik tīša provokācija no Krievijas puses nav piedzīvota kopš 2014. gada aprīļa, kad Austrumukrainas pilsētā Slovjanskā pēkšņi uzradās militārās formās tērpti vīri (kā vēlāk izrādījās – Krievijas izlūkdienesta GRU virsnieki) un organizēja vietējo iestāžu ieņemšanu. Vēlāk šis vilnis jau vēlās pāri visam Donbasam – tam sekoja divu Krievijas atbalstītu pseidorepubliku izveide un ilgstoša karadarbība, kas nav noslēgusies vēl šodien.
Tomēr ir atšķirība: šajos notikumos Krievija savu līdzdalību slēpa, pasniedzot to visu kā spontānu “tautas kustību”, taču šoreiz Krievija rīkojas atklāti. Internetā pat pieejams video, kurā redzams, kā Krievijas kuģis apzināti taranē Ukrainas jūras spēku kuteri, to pavada fonā dzirdamais teksts: “Spied viņu, spied viņu no labās puses, turi stūri taisni, spied viņam virsū.”
Būtiska piebilde – katru dzirdamo teikumu pavada vismaz trīs klasiskie krievu lamuvārdi, bet tas tikai apliecina, ka video ir autentisks.
Šiem notikumiem sekoja arī Ukrainas kuģu apšaude, kurā ievainoti vairāki jūrnieki, un vēlāk Krievijas specvienība kuģus ar visu ekipāžu sagrābusi. Tas viss noticis Kerčas jūras šaurumā, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas, un Ukrainas kuģi bija ceļā no Odesas ostas Melnajā jūrā uz Mariupoles ostu Azovas jūrā.
Pati situācija, ka Krievija cenšas izmantot Kerčas jūras šaurumu, lai izdarītu spiedienu uz Ukrainu, nav jauna. Saspīlējums pieauga jau vasarā, kad Krievija te koncentrēja savus spēkus, savukārt Ukraina Azovas jūrā organizēja militārās mācības. Tas sakrita arī ar Krievijai tik nepatīkamo Konstantinopoles patriarhāta lēmumu atzīt Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarību. Tikai pirms pāris dienām Krievijas centienus īstenot Azovas jūras blokādi Ukrainas prezidents Petro Porošenko bija apspriedis arī ar Latvijas valsts galvu Raimondu Vējoni, kurš viesojās Kijevā.
Taču vakardienas notikumi liecina par apzinātu Krievijas vēlmi saasināt situāciju. Tagad, protams, var izteikt dažādus minējumus par nolūkiem.
Gan to, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina reitings pēdējā laikā strauji krītas saistībā ar nepopulārām pensiju reformām un ļoti nepieciešama kāda ārējas varenības demonstrācija. Vēl dziļāku iemeslu meklētāji varētu apsvērt šo notikumu ietekmi uz nākamgad gaidāmajām Ukrainas prezidenta vēlēšanām.
Tomēr viens ir skaidrs –
šis ir kārtējais tests Rietumiem, kuriem nu ir jāreaģē. Diemžēl atbilžu varianti šajā testā netiek piedāvāti, un, kā liecina pieredze, ar tiem parasti ir lielas mokas.
Pirmā reakcija gan ir diezgan paredzama, un daudzu valstu pārstāvji to nekavējoties ir demonstrējuši – ar oficiāliem diplomātiskiem nosodījumiem un aicinājumiem Krievijai pārtraukt agresīvās darbības. Šī pieeja savu uzplaukumu piedzīvoja laikā, kad ASV prezidents bija Baraks Obama, un izpaudās kā barga pirksta pakratīšana starptautisko huligānu virzienā, kamēr tie ņirdzot turpina savas iesāktās darbības. Vēlāk tam nāca klāt arī dažādas sankcijas, taču arī to diez vai var saukt par iedarbīgu līdzekli.
Tā vien šķiet, ka Krievija apzinās šīs Rietumu šaubas, tāpēc tik viegli “parakstās” uz dažādām provokācijām – vai tā būtu bijušā aģenta indēšana Londonā, apvērsuma organizēšana Melnkalnē, iejaukšanās citu valstu politiskajos procesos vai – kā šoreiz – militārs uzbrukums.
Bet modelēsim situāciju tālāk – ja līdzīgs gadījums notiek Baltijas jūrā un iesaistītie ir Latvijas kuģi. Vai atbilde šādā situācijā šobrīd ir skaidra un nepārprotama? Tā neapšaubāmi būtu NATO piektā panta situācija, bet ar to jautājums vēl nav atbildēts.
Tāpēc tagad mums ir ļoti svarīgi sekot, kā šis tests beigsies.
