Gunārs Nāgels: Putins un viņa ģenerāļi ir atgriezuši Eiropu 18. un 19. gadsimta kara mentalitātē 0
Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Karš ir pilnīgi atklāti sācies. Vairs nav nekāda slēpšanās aiz atrunām: “Krima brīvprātīgi izvēlējās pievienoties Krievijai!” vai “Donbasā nekā nezinām – mēs tur neesam.” Mērķis ir skaidrs – iznīcināt Ukrainas valsti uz visiem laikiem un atjaunot vēsturisko “taisnību” – visas zemes, kur sniedzas Krievijas rokas, pieder Krievijai.
Tas nekas, ka tās kādreiz piederēja citam. Krima, piemēram, bija daļa no Osmaņu impērijas līdz Krievu-turku kara beigām 1774. gadā. Kučuk-Kainardžas līgums, starp citu, deva Krievijai tiesības aizstāvēt pareizticīgo pilsoņu tiesības Osmaņu impērijā, ko tā arī darīja Osmaņu impērijas graušanas nolūkos.
Krievija sludina, ka arī šodien tai ir līdzīgas tiesības aizstāvēt krievu tautības citu valsts pilsoņus, arī ja nav nekāds līdzīgs starpvalstu līgums. Bet tie ir tikai vārdi – iegansts iejaukties citās valstīs. Terors un kara noziegumi Ukrainā tiek veikti pret visiem Ukrainas iedzīvotājiem, nesaudzējot vienu grupu vai otru. Galvaspilsētā Kijevā pirms Krievijas iesāktā kara dzīvoja apmēram trešdaļa miljona krievu tautības cilvēku. Ko tie tagad saka par saviem “glābējiem”?
Latvijas un Ukrainas valstiskās saites sākās jau pirms Latvijas valsts proklamēšanas. Pirms visām citām valstīm īslaicīgi neatkarīgā Ukrainas valsts jau 1918. gada 8. augustā ar tās iekšlietu ministra paziņojumu Nr. 2257/3630 atzina Latvijas neatkarību.
Krievu armijas raķete 1. martā trāpīja Babinjara Holokausta memoriālajam kompleksam Kijevā, nogalinot vismaz piecus cilvēkus. Tas atzīmē vietu, kur divās dienās 1941. gada septembrī nacistiskās Vācijas spēki SS obergrupenfīrera Frīdriha Jekelna vadībā noslepkavoja ap 34 000 ebreju.
Tad Jekelns devās uz Latviju, kur 1941. gada novembrī un decembrī divās dienās vadīja ap 25 000 Latvijas ebreju masu slepkavošanu Rumbulā. Pēc kara viņu notiesāja Rīgā un publiski pakāra Uzvaras parkā, kur tagad atrodas monumentāls piemineklis varenai Maskavas armijai. Pie pieminekļa plīvojas astoņi Latvijas un astoņi Ukrainas karogi. Aplis noslēdzies.
Putins un viņa ģenerāļi ir atgriezuši Eiropu 18. un 19. gadsimta kara mentalitātē. Cilvēkiem un līgumiem nav nozīmes, tikai varai. Esam šobrīd pietiekami spēcīgi kādu kaimiņu savākt? Savāksim! Baltijas valstis un Poliju glābs tikai NATO. Gruzija ļoti centīsies iestāties NATO, citādi tā varētu pazust pāris dienu laikā. Bet kas glābs Baltkrieviju? Ir ļoti grūti iedomāties, ka varētu būt kāds laimīgs iznākums.
Skaidrs, ka Ukrainas cīņa ir visas Eiropas cīņa. Mums jādara viss, lai ļaunums, kas valda Maskavā, tiktu apturēts.
