Uldis Šmits: Teroristu un baņķieru stutētais gejs? 18
“Al-Qaida” atbalsta Emanuelu Makronu. Trīsdesmit procentus no viņa vēlēšanu kampaņas izdevumiem sedz Saūda Arābija. Makrona īstā dzīvesbiedre ir sievas meita no sievas pirmās laulības. Pēc tikšanās ar strādniekiem vai citiem darbaļaudīm viņš riebumā steidzas nomazgāt rokas.
Tās ir tikai dažas no tīmeklī palaistajām un sabiedrībā cirkulējušajām viltus ziņām pirms nesenajām Francijas prezidenta vēlēšanām. To atmaskošanu sadarbībā ar “Google” apņēmās veikt 37 franču mediji, kuri kopīgi izveidoja platformu “CrossCheck”. Jākonstatē, ka viltus ziņu izplatītāju un autoru (bieži grūti nosakāmu) galvenais mērķis bija tieši Emanuels Makrons, vēl pirms viņš bija iekļuvis vēlēšanu otrajā kārtā. Viņam, protams, netrūkst nelabvēļu un pretinieku, lai neteiktu – zvērinātu ienaidnieku. Normāla parādība politikā. Taču nesenās norises ASV lika pievērst īpašu uzmanību ārējas izcelsmes aktivitātēm informatīvajā telpā un kibertelpā, kas parasti ir savstarpēji saistītas.
Slēptas manipulācijas mijas ar pilnīgi atklātām, kad ietekmes aģenti iznāk uz skatuves. Klasisks piemērs bija Francijas Nacionālās asamblejas jeb parlamenta apakšpalātas deputāta Nikolā Dzuika diezgan skaļu troksni sacēlusī intervija Krievijas uzturētajā “Sputnik News” (4. februārī). Tajā iztaujātais klāstīja, ka Mak- ronu balsta “lielā amerikāņu banku sistēma” un “aiz viņa stāv ļoti bagāts geju lobijs”, un tas “izsaka visu” – mājiens uz prezidenta amata pretendenta “patieso” seksuālo orientāciju. Minētais deputāts pārstāv partiju “Republikāņi”, kura bija izvirzījusi Fransuā Fijonu, un intervija parādījās brīdī, kad viņa izredzes sāka plakt, ar aprēķinu, ka franču mediji pārstāstīs tās saturu, kas savukārt attiecīgi noskaņos ierasti aktīvās katoliskā elektorāta aprindas. Vēl jāpiebilst, ka Nikolā Dzuiks tāpat kā, piemēram, Tjerī Mariani (guva ievērību ar savu viesošanos Krimā 2015. gadā) pieder tam klaji prokremlisko politiķu lokam, kuru viedokli plaši tiražē gan “Sputnik”, gan “RT” (iepriekš plaši zināms kā “Russia Today”). Fijonu izpestīt neizdevās, tāpēc Kremļa propagandas resursi vēlāk pilnībā nodevās Marinas Lepēnas informatīvajai aprūpei. (Saskarsme ar citādi domājošiem politiķiem ir mazāk sirsnīga, savukārt nevalstiskās organizācijas un prese, kas gribētu vairāk iedziļināties Parīzē dislocēto Krievijas valdības kontrolēto mediju darbībā, parasti paliek gribot – visi kontakti esot jāsaskaņo ar priekšniecību Maskavā…)
Apzīmējumi “geju lobijs” un “amerikāņu banku sistēma” vairāk vai mazāk tomēr sagandēja Makrona kampaņu. Līdztekus noritēja hakeru uzbrukumi viņa kustībai “En Marche!”. Kiberdrošības jomā specializētais Japānas uzņēmums “Trend Micro” 25. aprīlī publiskotajā ziņojumā īpaši norāda uz pikšķerēšanas jeb konfidenciālu datu izmānīšanas mēģinājumiem, ko, ļoti iespējams, veikusi tā pati ar Krievijas specdienestiem saistītā hakeru grupa, kuru ASV izmeklētāji tur aizdomās par Hilarijas Klintones elektroniskā pasta uzlaušanu. Pati kustība “En Marche!” – tās atbildīgie par kiberdrošību – fiksēja, ka uzbrukumiem pielīdzināmu pieslēgumu biežums bija rēķināms vairākos tūkstošos mēnesī.
Atliek atgādināt, kāda bija Emanuela Makrona nostāja. Attiecībā uz personisko jomu viņš vienmēr sacījis: “Ja es būtu homoseksuāls, es to būtu skaidri paziņojis un kā tāds arī veidojis savu dzīvi.” (“Le Parisien”, 12. aprīlis). Politiskā reakcija izpaudās atteikumā “Sputnik” un “RT France” akreditēt pārstāvjus “En Marche!” vēlēšanu kampaņas mītnē. Ar pamatojumu, ka tās ir “propagandas aģentūras”, kuras “metodiski izplata melīgu informāciju”. Kā redzams, secinājums nebūt nav zaudējis aktualitāti un būtu jāņem vērā ne tikai Francijā vien.
