Teroristu atbalsta trijotne jau DP redzeslokā 12
Trīs krievvalodīgie nacionālboļševiki no Latvijas, kuru došanos karot Ukrainas teroristu rindās aprakstījis Vācijas laikraksts “Die Zeit”, mūsu drošības iestādēm ir zināmi, un tie ir dienestu redzeslokā, informē Drošības policija (DP). Par citiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas, iespējams, varētu atrasties konflikta zonā, DP informāciju nesniedz, jo notiekot pārbaude.
Kā vakar rakstīja “LA”, vācu laikraksta publikācijā minēti trīs kādā Latvijas mazpilsētā uzauguši vīrieši – Grigorijs, Vjačeslavs un Valentīns, kuri militārā ekipējumā dodas karot uz Ukrainu un arī nonāk savā galamērķī. DP norāda, ka visi trīs vīrieši atrodas DP redzeslokā gan saistībā ar aktivitātēm nacionālboļševiku kustībā, gan ar jautājumiem par tā sauktā valodu referenduma organizēšanu. DP šobrīd veicot pārbaudi, lai noskaidrotu, vai šīs personas Ukrainā piedalās aktīvajā karadarbībā.
DP uzsver, ka Latvijas normatīvais regulējums šobrīd nenosaka atbildību par došanos uz konflikta zonu, un esot jāņem vērā, ka tas ir konfliktā iesaistītās valsts likumu jautājums. Vienlaikus DP atzīst, ka cilvēki, kas apmeklējuši militāru konfliktu reģionus, rada potenciālus riskus mūsu nacionālajai drošībai. “Šo personu atrašanās konfliktu reģionā ir saistīta ar starptautisku kontaktu izveidošanos un apmācību darbībai konfliktu laikā, tādējādi, atgriežoties mītnes valstī, iespējamu apdraudējumu gadījumā personām ir paaugstinātas spējas veikt darbības, kas vērstas pret valsts drošību (organizēt vai piedalīties sadursmēs, piesaistīt personas no ārvalstīm),” norāda DP, aicinot ziņot par personām, kas devušās vai plāno doties uz starptautisko konfliktu zonām.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzskata, ka vispirms jānoskaidro, vai šie cilvēki nav ieguvuši arī Krievijas pilsonību, tad viņiem būtu vieglāk atņemt Latvijas pilsonību, ja tāda viņiem ir. Tāpat Saeimas deputāts uzskata, ka pret cilvēkiem, kas dodas karot teroristu rindās Ukrainā, jāvēršas ar visu likuma bardzību, un ir dažādi Krimināllikuma panti, pēc kuriem var ierosināt kriminālprocesus pret šīm personām. “Krievijas propaganda viņus uzrunā, tā šiem ākstiem (varat tā arī rakstīt) ir motivācija. Viņi domā, ka tur notiek baikeru šovs, bet, kad ierodas Ukrainā, sastopas ar karu. Domāju, ka viņi atgriezīsies Latvijā, īsti nekarojuši, un Maskavas propagandas stilā stāstīs un izpušķos savus neesošos “varoņdarbus” un meklēs piekritējus savām idejām šeit,” piebilst A. Latkovskis. Viņaprāt, minēto Grigoriju, Vjačeslavu un Valentīnu atgriežoties uz robežas vajadzētu sagaidīt Latvijas drošības iestādēm līdzīgi, kā tas šādos gadījumos notiek citās Eiropas valstīs.
