Teroristiem jāizcieš viss cietumsods: Džonsons izdevis rīkojumu tiesībsargāšanas iestādēm 0
Pēc kārtējā traģiskā incidenta uz Londonas tilta nedēļas nogalē, kad agrāk tiesāts, bet priekšlaicīgi atbrīvots islāma terorists Usmans Hāns nodūra divus un ievainoja trīs cilvēkus, Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons devis rīkojumu tiesībsargāšanas iestādēm steidzami caurskatīt par terorismu notiesāto un no ieslodzījuma atbrīvoto personu sarakstu.
Premjerministrs Džonsons intervijā raidsabiedrībai BBC atzinis, ka no apcietinājuma pirms termiņa atbrīvoti aptuveni 74 par terorismu notiesātie, un solījis, ka viņu atbrīvošanas noteikumi tiks pārskatīti. Džonsons piebilda, ka pēc Londonā notikušā uzbrukuma Britānijas drošības dienesti pastiprināti novēro personas, kas notiesātas par terorismu un atbrīvotas pirms termiņa. Premjers paziņoja, ka pēdējās 48 stundās “paveikts daudz”, bet neatklāja policijas operāciju detaļas. Kā ziņo britu prese, tiesībsargi Anglijas vidienē pārmeklējuši divus īpašumus, kas bija saistīti ar Hānu, un uzskata, ka viņš rīkojies viens, tāpēc citi aizdomās turamie netiek meklēti.
Britu mediji atzīmē, ka tikai vairāku garāmgājēju drosmīgā rīcība, atbruņojot ar pašnāvnieka jostu apjozto uzbrucēju Usmanu Hānu, neļāva viņam nogalināt vēl vairāk cilvēku. Policisti uzbrucēju nošāva, un tikai vēlāk izrādījās, ka viņa pašnāvnieka josta ar spridzekļiem bija imitācija.
Britānijā, kur izvēršas priekšvēlēšanu cīņa pirms 12. decembrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām, opozīcijā esošās Leiboristu partijas pārstāvis paziņojis, ka “budžeta samazinājums tiesībsargāšanas iestādēm ir kavējis laicīgu iejaukšanos terora aktu novēršanā”. 28 gadus vecais Usmans Hāns bijis agrāk notiesāts par terorismu. 2012. gadā viņš tika atzīts par vainīgu terorisma uzbrukumu plānošanā vairākiem cilvēkiem un objektiem Londonā, tostarp parlamentam un ASV vēstniecībai, bet 2018. gada decembrī tika atbrīvots no cietuma uz pārbaudes laiku.
Kārtējais terorakts Londonā aktualizējis debates par terorisma noziegumos notiesāto pirmstermiņa atbrīvošanu. Premjerministrs Boriss Džonsons solījis pastiprināt cietumsodus, ja Konservatīvo partija uzvarēs 12. decembrī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Apmeklējot terorakta vietu, premjers sacīja, ka prakse samazināt cietumsodus uz pusi un atbrīvot vardarbīgus noziedzniekus “vienkārši nedarbojas”. Premjerministrs pauda pārliecību, ka personām, kas notiesātas par nopietniem ar terorismu saistītiem noziegumiem, obligāti jāpiespriež, mazākais, 14 gadu ilgs cietumsods un “dažus nekad nevajadzētu atbrīvot”. Viņš uzsvēra, ka visiem, kas notiesāti par terorismu un ekstrēmismu, jāizcieš viss cietumsoda termiņš, ko tienesis piespriedis, bez izņēmumiem.
Leiboristu līderis Džeremijs Korbins uzskata, ka budžeta samazināšana tiesībsargāšanas iestādēm pēdējos desmit gados novedusi pie “drošības plaisām”, kā rezultātā var tikt nokavētas iespējas iejaukties to cilvēku dzīvē, kuri gatavojas pastrādāt nepiedodamus noziegumus. Korbins solīja, ka, nākot pie varas leiboristu valdībai, policijai tiks dota iespēja izmantot jebkādu spēku, kāds nepieciešams, lai aizsargātu cilvēku dzīvību.
Pēc kārtējā terorakta Londonā diskusijā sociālajos tīklos sabiedrība uzdevusi daudzus jautājumus par to, kā šāds noziegums varēja notikt un kādēļ šāds cilvēks tika atbrīvots pirms termiņa. Britu mediji atzīmē, ka uzbrukuma brīdī Hānam bijusi elektroniskā uzraudzības aproce, kas ļāva policijai izsekot viņa pārvietošanos. Tieslietu ministrijas Nosacītas atbrīvošanas pārvalde paziņoja, ka nav bijusi iesaistīta Hāna pirmstermiņa atbrīvošanā. Pārvalde norādīja, ka notiesātais, kā šķiet, atbrīvots uz pārbaudes laiku automātiski un pārvalde viņa lietu nav izskatījusi.
Londonas policijas komisāra palīgs Nīls Basu paziņoja, ka visi nosacījumi Hāna pirmstermiņa atbrīvošanai esot tikuši ievēroti, bet nepaskaidroja, kādi tieši tie bijuši. Kā vēsta aģentūra AP, automātiskā pirmstermiņa atbrīvošanas programma acīmredzot nozīmē, ka nevienam dienestam netika uzdots pārliecināties, vai Hāns joprojām ir radikāli noskaņots.
Teroristu grupējums “Islāma valsts” uzņēmies atbildību par Londonas centrā notikušo uzbrukumu. “Islāma valsts” propagandas atzars “Amaq” apgalvoja, ka uzbrucējs bijis “Islāma valsts” kaujinieks, kas sarīkojis uzbrukumu, atsaucoties uz aicinājumu uzbrukt to valstu pilsoņiem, kas veido aliansi cīņai pret “Islāma valsti”.
