Teroristi “uzkarsē” bēgļu jautājumu 16
Kamēr Francijas drošības dienesti tvarsta atlikušos bēguļojošos teroristus, bet šokētā Eiropa sēro par uzbrukuma upuriem, Latvijā Parīzes traģēdija no jauna uzkurinājusi pretbēgļu noskaņojumu. Vakar pie Brīvības pieminekļa tika rīkota kārtējā protesta akcija pret imigrantiem. Arī sestdien piemiņas pasākumos pie Francijas vēstniecības vairākkārt uzradās aktīvisti ar plakātiem, kuri izmantoja sēras, lai paustu savu protestu pret imigrācijas politiku. Policija gan viņiem lika plakātus novākt.
“Parīzē notikušās drausmas ir apliecinājums tam, cik pamatoti bijuši Nacionālās apvienības iebildumi pret nepārdomātu imigrācijas politiku. Arī turpmāk ieturēsim stingru nostāju, lai Latvijā ierastos pēc iespējas mazāk imigrantu un lai viņi šeit uzturētos pēc iespējas mazāku laiku,” man telefonsarunā sacīja NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Šis jautājums tikšot pārrunāts arī koalīcijā, bet R. Dzintars nemaz necer, ka izdosies panākt uzņemamo bēgļu skaita samazināšanu. “Visi atslēgas amati lēmumiem par imigrantu uzņemšanu atrodas “Vienotības” kontrolē, un nekas neliecina, ka tā vēlētos mainīt savu nostāju. Tādēļ jau pieņemtos lēmumus pārskatīt, visticamāk, neizdosies, bet mēs kategoriski iebildīsim pret jaunu imigrantu uzņemšanu, jo nevar izslēgt, ka starp viņiem slēpjas arī bīstamas personas. Jau līdz šim mums bija bažas par to, kā mūsu drošības dienesti varēs izvērtēt migrantus no valstīm, ar kurām mūsu drošībniekiem nav sadarbības. Uz to mums tika atbildēts, ka šādos gadījumos Latvija sadarbosies ar mūsu sabiedroto valstu drošības dienestiem. Diemžēl Parīzes notikumi apliecina, ka paļaušanās uz rietumvalstu specdienestu spējām ir bijusi pārāk optimistiska,” norādīja R. Dzintars. NA arī pilnībā pievienojas sava tieslietu ministra Dzintara Rasnača paustajam viedoklim par nepieciešamību nekavējoties atjaunot robežkontroli uz ES iekšējām robežām, vienlaikus saglabājot Šengenas zonu.
Citu politisko spēku pārstāvji un augstas amatpersonas savukārt aicina nemest bēgļus vienā maisā ar teroristiem. Valsts prezidents Raimonds Vējonis sestdien pēc Nacionālās drošības padomes ārkārtas sēdes uzsvēra, ka situācija tiekot kontrolēta un uzņemamie bēgļi ir tā sabiedrības daļa, kas uz Eiropu bēg tieši no kara un ekstrēmisma. Tajā pašā laikā Vējonis norādīja, ka pašlaik neredz iespējas Latvijai uzņemties papildu saistības par patvēruma meklētāju pārvietošanu. Arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”) paudis uzskatu, ka bēgļi bēg no tiem pašiem ekstrēmistiem un teroristiem, kas apdraud Eiropu.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) uzsver, ka starp bēgļiem un terorismu nevar likt vienlīdzības zīmi, jo tieši terorisms ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki šobrīd bēg uz Eiropu. Vienlaikus gan ministrs piezīmēja, ka drošības iestādes gan Eiropā, gan Latvijā neizslēdz iespēju, ka patvēruma meklētāju vidū varētu būt arī ar teroristu grupējumiem saistīta persona. “Maksimāli jāstiprina visu Eiropas drošības iestāžu kapacitāte un ātrāka pretterorisma pasākumu īstenošana. Drošības iestādēm jāspēj ātri un efektīvi identificēt šīs personas jau patvēruma piešķiršanas procesā. Tāpat jāstiprina cīņa ar nelegālo šaujamieroču apriti, jāievieš transporta pasažieru datu reģistrs un jāizveido kopēja ieceļošanas un izceļošanas sistēma Eiropas Savienībā. Es ļoti ceru, ka šī traģēdija beidzot liks Eiropas institūcijām reaģēt un pieņemt lēmumus daudz ātrāk,” teica ministrs. Savukārt Drošības policija izplatījusi paziņojumu, kurā aicina Latvijas iedzīvotājus “atturēties no provokatīvām darbībām, kas vērstas pret sabiedrības saliedētību un mūsu valsts dažādu reliģisko kopienu mierīgo līdzāspastāvēšanu”.
Pabriks aicina rādīt zobus
Eiropas parlamenta deputāts, bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”) prognozē, ka pēc Parīzes notikumiem ne vien Francijā un Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs arvien lielāku sparu iegūs nacionālu un labēju populistisku spēku prasības slēgt valstu robežas un apturēt bēgļu uzņemšanu. Taču tas, viņaprāt, var būt bīstami. “Šobrīd nevajadzētu steigties ar lēmumiem. Mums jāsaprot, ka bēgļu jautājums nav tieši saistīts ar teroristiskām aktivitātēm Parīzē vai citur Eiropā. Teroristi lielākoties nenāk no bēgļu aprindām, bet dzimuši savās mītnes valstīs. Šo uzbrukumu dēļ atteikties no iepriekš pieņemtajiem lēmumiem attiecībā pret patvēruma meklētājiem būtu populistiski un nepareizi. Tāpat varētu pierādīt, ka mūsu viesstrādnieki Īrijā un Anglijā pastrādā procentuāli vairāk noziegumu nekā vietējie briti un īri. Vai tas būtu par iemeslu, lai latviešus no turienes izraidītu?” Vienlaikus Pabriks norādīja, ka nedrīkst tā vienkārši atplestām rokām uzņemt visus iebraucējus – Eiropai būtu jāspēj piedāvāt jau iebraukušo imigrantu integrācija un bēgļu krīzes risinājums, lai apturētu nemitīgo cilvēku plūsmu. Viņš uzsvēra nepieciešamību ar jaunu sparu nostiprināt ES ārējo robežu un pieļāva, ka uz iekšējām robežām vismaz uz laiku tiks atjaunota kontrole. “Taču pilnīga atteikšanās no Šengenas būtu milzīga teroristu uzvara. Mēs nedrīkstam pieļaut, lai terorisma vilnis noslāpē sadarbību ES iekšienē, jo pret terorismu varam cīnīties, tikai apvienojot savus spēkus. Runājot alegorijās, Eiropa ir kā zālēdāju bars, kam uzbrūk agresīvi, plēsīgi gaļēdāji. Ja katrs atdalīsies pats par sevi un ierausies kā bruņurupucis čaulā, tad mūs nokodīs pa vienam. Ja turēsimies kopā un spēsim parādīt uzbrucējiem zobus, tad ir cerības uzvarēt,” sprieda Pabriks.
