– Taču oficiāli Kijeva Donbasā notiekošo nesauc par karu pret Krieviju. 16
– Oficiāli to dēvē par antiteroristisku operāciju, taču nosaukums ir juridisks termins. Krievija šajā konfliktā ir iesaistīta tiešā veidā. Mums galvenais ir saglabāt valsts teritoriālo vienotību un parādīt, ka šāda rīcība, ko īsteno Krievija, nav pieļaujama 21. gadsimtā.
– Vai jūs Latvijā jūtat Krievijas propagandas ietekmi?
– Latvijā diemžēl to var just, jo arī te dzīvojošos ukraiņus ietekmē Krievijas televīzijas kanāli. Pie mums Ukrainā tie ir aizliegti ar tiesas lēmumu, jo tajos tiek kurināts starpnacionālais naids. Uzskatu, ka tas bija pareizs solis, jo šobrīd pret Ukrainu no Krievijas puses tiek izvērsts atklāts informatīvais karš. Krievijā 90 procenti iedzīvotāju informāciju iegūst no televīzijas, un tajā tiek atklāti melots, parādās sadomāti stāsti un fakti. Diemžēl cilvēki kritiski nevērtē saturu, neizmanto vairākus medijus. Televīzija Krievijā ir pārvērtusies par propagandas ieroci. Daži mediji Krievijā patiesībā nav nekādi mediji, un žurnālistus tajos nevar saukt par žurnālistiem – viņi ir informatīvā kara dalībnieki. Bija pat aizgājis tik tālu, ka Krievijas televīzijas kanālu tā saucamie žurnālisti pat piedalījās gūstā saņemto Ukrainas karavīru spīdzināšanā, kas ir vairāku starptautisko konvenciju pārkāpums.
Ģ. Vikmanis: – Pēdējās nedēļās ir notikušas jaunas provokācijas, kas pārkāpj tā saukto Minskas vienošanos. Kā Ukraina uz to reaģēs?
– No Krievijas spēku un viņu atbalstītāju puses 3. jūnijā notika lielākā provokācija kopš apšaudes Debaļcevei. Tas ir kliedzošs Minskas vienošanās pārkāpums. Tomēr Krievija un tās atbalstītie nelikumīgie formējumi vienošanos pa īstam nav pildījuši, jo apšaudes nemitējās ne dienu. Pateicoties saskaņotām Ukrainas bruņoto spēku darbībām, mums ir izdevies atvairīt uzbrukumu un pretinieks cietis smagus zaudējumus. Par notiekošo uzreiz informējām EDSO misiju Ukrainā, ka mums nepieciešams atgriezt tehniku pie saskares līnijas. Ukraina savas saistības pilda, bet nevar pieļaut, ka teroristu provokācijas paliek nesodītas. Teroristi redzēja, ka Ukrainas armija ir spējīga dot pienācīgu atbildi.
– Ukrainas medijos izskanēja pieņēmumi par Ukrainas centrālās varas ieceri īstenot Krimas un Donbasa blokādi….
– Es to nesauktu par blokādi. Mums ir likums par okupētajām teritorijām. Mums ir likums, kas attiecas uz Krimu – tā ir atzīta par okupētu teritoriju, un ar to ir īpašs režīms uzņēmējdarbībai. Ir arī īpašs režīms Krimas Autonomās Republikas administratīvās robežas šķērsošanai. Uzsveru, ka Krima ir mūsu valsts sastāvdaļa, kuru ir okupējusi cita valsts. Ukraina nav pirmā, kas sveic šādu soļus – Gruzijai ir līdzīgi likumi, kas attiecas uz Dienvidosetiju un Abhāziju. Arī daļa Donbasa rajonu ir atzīti par okupētām teritorijām. Tajās joprojām dzīvo mūsu pilsoņi, kaut arī daļa ir pārcēlusies dzīvot uz citiem apgabaliem. Mums pret šajās teritorijās palikušajiem pilsoņiem ir jāpilda visas saistības, kas noteiktas mūsu likumos. Taču problēma ir tā, ka finanšu iestādes Donbasā ir sagrābušas nelikumīgi militāri formējumi – ja mēs vēlamies pārskaitīt mūsu pilsoņiem pensijas vai citus sociālās aizsardzības sistēmas pakalpojumus, tie nonāks teroristu rokās un tiks izmantoti karam pret mūsu pilsoņiem. Pensijas un pārējos naudas maksājumus mūsu pilsoņi var saņemt, ja viņi iebrauc Ukrainas likumīgo spēku teritorijā, vai arī, ja cilvēkiem nav iespējas izbraukt, šie līdzekļi uzkrājas, un mūsu pilsoņi tos saņems, kad atgūsim kontroli pār okupētajām teritorijām. Teroristi par ķīlniekiem tur vairākus miljonus mūsu pilsoņu, un tā ir nebijusi situācija vēsturē.
