Terorisms nešķirams no narkobiznesa 1
No parasta kabatu zagļa līdz spridzinātājam pašnāvniekam – šāda ir pēdējo laiku tendence, izpētot to noziedznieku profilu, kuri bijuši iesaistīti teroraktos, un ļoti bieži noziegumu ķēdē būtiska loma ir narkobiznesam.
Ar to bija nodarbojušies arī Parīzes un Briseles spridzinātāji. Par šo un citām tendencēm ir pārliecinājušies eksperti, kuri šonedēļ laiduši klajā Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības (ES) tiesībsargājošās aģentūras “Europol” un ES Narkotiku un narkotiku atkarības novērošanas centra kopīgu ziņojumu par narkotiku tirgu ES.
Pēdējos trijos gados kopš iepriekšējā pētījuma vairākas tendences ir saglabājušās, taču klāt nākušas jaunas lietas. “Iepriekš koncentrējāmies uz sociālo dimensiju, bet tagad redzam, ka drošība kļūst vienlīdz aktuāla,” tā secina par migrāciju un iekšlietām atbildīgais Eiropas komisārs Dimitris Avramopuls, atsaucoties arī uz nesenajiem notikumiem Parīzē un Briselē. “Pētījumi pierāda gluži vai sāpīgu terorisma saistību ar narkotiku tirdzniecību. Tas ir milzīgs bizness, kas aizņemt vienu piekto daļu no visiem noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Katru gadu cilvēki narkotikām tērē 24 miljardus eiro. Tas iedragā mūsu sabiedrību, veselību, veicina korupciju visaugstākajos slāņos un nodara postu ekonomikai un videi,” atzīst D. Avramopuls.
Narkotiku biznesam kā pūķim ir vairākas galvas – vienu nocērtot, desmit nāk vietā. Uz narkotiku biznesa jomu to var attiecināt, gan runājot par pašām vielām, gan to izplatīšanas ceļiem. Kopumā arvien populārākas narkotikas ir marihuāna, kas aizņem 38 procentus visa tirgus, heroīns – 28 procentus, kokaīns – 24 procentus, amfetamīns, metamfetamīns – 8 procentus, bet “Ecstasy” tabletes – 3 procentus. Tomēr šajā jau tik ierastajā sarakstā savu vietu lauž jaunas un jaunas psihoaktīvās vielas, un, kā norāda ES Narkotiku un narkotiku atkarības novērošanas centra direktors Aleksis Gūsdīls, aizvadītajā gadā vien tirgū klāt nākušas 100 jaunas vielas, kas nozīmē, ka nedēļā tiek radīts viens vai divi jauni apreibinoši preparāti.
Narkotiku tirgū arvien būtisks ir internets, kas ieņem aizvien plašāku nišu. Tas, kā norāda eksperti, ļauj tirgotājam un pircējiem palikt anonīmiem, nesatiekoties aci pret aci. “Šā rūpala pārstāvjiem palīdz gan globalizācija, gan jaunākās tehnoloģijas,” secina “Eiropol” direktors Robs Vainraits. Taču attīstās arī jauni narkotiku izejvielu audzēšanas, piegāžu punkti un tirgus kopumā kļūstot arvien plašāks. Heroīnu arvien aktīvāk ieved no Dienvidāfrikas, savukārt Rietumāfrika kļūst aizvien aktīvāka amfetamīna tirgotāja.
Pētījuma dati arī apliecina, kā ļaunums pievelk ļaunumu, un jau vienā noziegumā ieslīgušie neatsakās no cita. “Viena trešā daļa Eiropas kriminālo grupu ir iesaistītas tieši narkotiku biznesā, un arī redzams, ka vismaz 25 procenti no cilvēku kontrabandistiem, kuri pelna baltu naudu ar cilvēku nogādāšanu uz Eiropu, ir iesaistīti arī narkotiku tirdzniecībā,” tā “Eiropol” direktors Robs Vainraits.
Statistika liecina, ka Eiropā vispopulārāko narkotisko vielu marihuānu no 500 miljoniem Eiropas Savienības iedzīvotāju ir lietojuši vismaz 80 miljoni. Populārākie preces piegāžu centri ir Nīderlande un Čehija. Smagās narkotikas heroīns, kam bija tendence sarukt, atkal ir atsākušas savu uzvaras gājienu. Viens no lielākajiem tā sākuma punktiem joprojām ir Afganistāna, bet jaunus ceļus ver arī Āfrika, Dienvidkaukāza valstis, Sīrija un Irāka. Galvenais koridors heroīna nokļūšanai Eiropā joprojām ir Balkānu valstis.
Saskaņā ar pētījuma datiem, amfetamīna ražošanā Eiropā līderes ir Nīderlande un Čehija.
