Terorisms bezvīzu ceļošanas aizsegā 6
Teroristi izmanto Šengenas līgumā paredzētās bezvīzu ceļošanas iespējas ES valstīs, apgrūtinot drošības dienestiem ļaundaru atklāšanu un teroraktu savlaicīgu novēršanu.
Džihādisti ceļo pāri robežām
Eiropā veidojas jauna teroristu paaudze, jauniem cilvēkiem dodoties uz islāmistu grupējuma kontrolēto teritoriju Irākā un Sīrijā, kur viņi apgūst varmācības skolu džihādistu nometnēs, lai pēc tam atgrieztos savās mītnes zemēs Eiropā. Jaunā teroristu paaudze ceļo Eiropā tikpat brīvi kā studentu apmaiņas programmā “Erasmus” iesaistītie jaunieši, tāpēc rietumvalstu drošības dienestiem nav viegli viņus atklāt, atzīmē tīmekļa vietne “Politico”, atsaucoties uz Londonas domnīcas ICSR pētījumu par radikalizāciju un politisko vardarbību. Mācības džihādistu nometnēs jauniešus satuvina, veidojot kopēju pasaules uzskatu un misijas apziņu. Pēc atgriešanās mītnes zemēs Eiropā viņi mēdz uzturēt kontaktus, kā to dara augstskolu absolventi. 25 gadus vecais marokānis Ajubs el Hazani, bruņojies ar Kalašņikova triecienšauteni un deviņām patronu aptverēm, pistoli un nazi, pagājušās nedēļas nogalē mēģināja veikt teroraktu ātrvilcienā, kas devās no Amsterdamas uz Parīzi. Trīs drosmīgi amerikāņi, kam bija militāra pieredze, pievienojoties britu un franču civilistiem, atbruņoja teroristu, novēršot varbūtēju masu slaktiņu. Francijas prezidents Fransuā Olands pirmdien pasniedza drosminiekiem Francijas augstāko apbalvojumu – Goda leģiona ordeni. Izmeklētājiem pētot marokāņa biogrāfiju, atklājies, ka Hazani septiņus gadus dzīvojis Spānijā, bet 2014. gadā aizbraucis uz Franciju. Kādu laika posmu pēc tam viņš pavadījis Sīrijā, uz kurieni devies caur Turciju. 2015. gadā viņš uzturējies Beļģijā, kur policija pēta viņa saikni ar vietējiem islāmistu radikāļiem un džihādistiem Sīrijā.
Džihādisti izvēlas vieglus mērķus
Jau vairākus mēnešus ES valstu un ASV drošības dienestu amatpersonas ar pieaugošu satraukumu atzīmē terorisma draudu mainīšanos un pastiprināšanos Eiropā. Savulaik Osamas bin Ladena vadītā teroristu organizācija “Al Qaeda” rīkoja sarežģītus daudzpakāpju teroraktus, ko izplānoja grupas vadoņi, izmantojot lielu naudu, kā tas bija 2001. gada 11. septembra uzbrukumos ASV. Tā dēvētās islāma valsts vadoņi mudina džihādistu nometnēs apmācītos grupējuma kaujiniekus no Eiropas valstīm darboties uz savu roku. Islāmistu teroristi Eiropā par uzbrukuma objektu izvēlas viegli pieejamus mērķus, piemēram, Ebreju muzeju Briselē, kur pērn alžīriešu izcelsmes Francijas pilsonis nogalināja četrus cilvēkus.
Terorists netraucēti iekāpj vilcienā
Londonas domnīcas ICSR pētījums liecina, ka aptuveni 20 000 brīvprātīgo ir pievienojušies sunnītu kaujinieku grupām Sīrijā un Irākā. Aptuveni piektā daļa no viņiem ir Eiropas Savienības valstu pilsoņi vai iedzīvotāji. Francijā, kur dzīvo visvairāk musulmaņu Eiropā, ir arī visvairāk brīvprātīgo – aptuveni 1200 cilvēku.
Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, visvairāk džihādistu ir no Beļģijas – 40 uz vienu miljonu iedzīvotāju. Kā liecina pētījums, aptuveni trešdaļa no ārzemju kaujiniekiem, kas pabijuši Sīrijā un Irākā, ir atgriezušies savās mītnes zemēs Eiropā. Bijušie islāmistu kaujinieki nereti kļūst par slavenībām savās kopienās un vervē sekotājus, veidojot nebeidzamu ciklu, kuru varas iestādēm ir grūti izsekot, atzīmē pretterorisma eksperts Magnuss Ranstorps. Francijas un Britānijas izlūkdienestiem un policijai ir liela pieredze cīņā ar starptautisko terorismu. Daudz satraucošāka situācija ir Beļģijā, kur policijas dienests, tāpat kā citas valsts iestādes, ir sadalīts pēc valodu un etniskā principa, vājinot terorisma apkarošanas jaudu un iespējas. ASV un ES eksperti atzīmē, ka Beļģijas amatpersonām ir grūti apzināt valsts iedzīvotājus vai pilsoņus, kas karojuši islāmistu grupējumos Tuvajos Austrumos.
Marokāņu terorists Hazani bija saistīts ar islāmistu radikāļu šūniņu Vervjē pilsētā Beļģijā. Pretterorisma eksperti atzīmē, ka citu Eiropas valstu drošības dienesti bija ziņojuši Beļģijas varas iestādēm, ka marokānis Hazani ir potenciāls džihādists un tiek novērots. Taču Briseles stacijā viņš varēja netraucēti iekāpt ātrvilcienā, kas devās uz Parīzi, bruņojies ar triecienšauteni un deviņām patronu aptverēm, pistoli un nazi. “Drošības dienestam viņš bija zināms kā radikālu ideju paudējs,” vēlāk atzina Beļģijas Tieslietu ministrijas pārstāvis. “Taču tas nenozīmē, ka viņš veiktu uzbrukumu.” Pēc terorakta mēģinājuma, ko novērsa drosmīgi pasažieri, Beļģijas valdība paziņoja par papildu policijas patruļu norīkošanu drošības pārbaužu veikšanai dzelzceļa stacijās. Paredzēta Vācijas, Nīderlandes, Francijas un Beļģijas ministru tikšanās, lai apspriestu pasažieru identitātes un bagāžas pārbaudes pastiprināšanu. Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels paziņojis, ka drošības problēmu daļēji rada Šengenas līgumā paredzētā bezvīzu ceļošana starp 26 no ES 28 dalībvalstīm (izņemot Britāniju un Īriju). Eiropas Komisijas pārstāve paziņojusi, ka Šengenas līgumā paredzētie noteikumi par personu brīvu pārvietošanos netiks mainīti, taču var tikt ieviestas stingrākas drošības pārbaudes.
