Tērnera sindroms – tikai meitenēm 1
“Kas ir Tērnera sindroms un kādas ir prognozes, ja to konstatē?” Solvita P. Salaspilī
Tērnera sindroms ir viens no biežākajiem maza auguma cēloņiem meitenēm. Tas attīstās, ja mazulītei trūkst vienas no divām XX hromosomām vai kāda no tām ir bojāta.
Tērnera sindromu var diagnosticēt jau grūtniecības laikā, sekojot augļa attīstībai. Ja vecāki no bērna piedzimšanas brīža rūpīgi seko līdzi tā augumam un svaram, Tērnera sindromu var diagnosticēt jau pirmajos dzīves mēnešos. Jo agrīnāk šo slimību atklāj, jo labāki ir ārstēšanas rezultāti.
Galvenās veselības problēmas, ja konstatēts Tērnera sindroms, ir paaugstināts asinsspiediens, neauglība vai olnīcu mazspēja, mazs augums un trausli kauli – agrīna osteoporoze.
Terapijas mērķi ir nodrošināt normālu augšanu un dzimumattīstību, tādēļ ārstēšanas plānā iesākumā paredzēts augšanas hormons, kam, sākoties pubertātes vecumam, pievieno sievišķos hormonus – estrogēnus.
Galvenās veselības problēmas, ja konstatēts Tērnera sindroms, ir paaugstināts asinsspiediens, neauglība vai olnīcu mazspēja, mazs augums un trausli kauli – agrīna osteoporoze.
Ja nav īstenota hormonu terapija, 20 gadu vecumā šīs meitenes sasniedz savu maksimālo augumu – tikai 140 – 145 centimetrus.
Vecākiem ieteicams konsultēties ar bērnu endokrinologu, kurš pārzina augšanas problēmas, un jāapspriež ārstēšanas iespējas. Ja Tērnera sindroms ir diagnosticēts, jāseko ārsta sniegtajiem norādījumiem par augšanas hormona injekcijām ikdienā un nepieciešamo papildu ārstēšanu un izmeklēšanu. Bērnam jāsaņem visas nepieciešamās barības vielas, mikroelementi un vitamīni, lai organisms varētu pilnvērtīgi attīstīties, kā arī regulāri jāapmeklē bērnu endokrinologs un no 12 gadu vecuma – arī bērnu ginekologs. Ja nepieciešams, noder arī psihologa konsultācija.
