“Termoss” rīdziniekiem jeb ko mums dos Baltijas valstīs lielākā siltuma akumulācijas tvertne 3
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Enerģētikas uzņēmums “Latvenergo” nodevis ekspluatācijā Baltijas valstīs lielāko siltuma akumulācijas tvertni, kas ļaus padarīt efektīvāku TEC2 darbību, tirgum izstrādājot vajadzīgo elektroenerģijas daudzumu, vienlaikus nodrošinot siltuma uzkrāšanu
Pelēkais “termoss”
47,8 metru augstā akumulācijas tvertne, kuru TEC2 darbinieki jau iesaukuši par termosu, atrodas aiz TEC2 administrācijas ēkas. Ievērojamais augstums pelēko “termosu” ļauj saskatīt jau krietni pirms iebraukšanas TEC2 teritorijā, bundulim krietni izceļoties pat uz visas milzīgās TEC2 teritorijas fona.
Līdz šim TEC2 teritorijā nebiju bijis un neapjautu, cik tā ir apjomīga. Kreisajā pusē redzami jaunie bloki, labajā pusē – vecās iekārtas. Būtībā labajā pusē atrodas ēkas un būves, no kurām daļu vairs neizmanto. Šobrīd “Latvenergo” domā, ko ar to darīt. Tikmēr 2017. gadā radās ideja par akumulācijas tvertni.
Pēdējo gadu laikā Latvijā un visā Eiropā tā kļuvusi par modes lietu – uzbūvēt savu siltuma uzkrāšanas tvertni. Turpat netālu ir arī “Salaspils siltums” ar savu risinājumu, kur uzkrāj saules kolektoru parkā saražoto, bet Jelgavā uzkrāj no gāzes un šķeldas kurināšanas radīto siltumu. TEC2 joprojām kā pamatkurināmo izmanto gāzi, tāpēc aktīvi jādomā, kā ražošanu efektivizēt, lai varētu samazināt izmaksas un radītās CO2 emisijas.
“Elektrību ražojam kopā ar siltumu koģenerācijas procesā. Tomēr ir brīži, kā tagad vasarā, kad pieprasījums pēc siltuma nav nepieciešams. Vai kā ziemā, kad lielākais pieprasījums ir naktī, bet diemžēl arī zemākās elektrības cenas. Akumulācijas tvertne attiecīgi ļauj uzkrāt dienā saražoto siltumu un nodot to siltumtīklos naktī. Līdz šim to izdarīt nevarējām, jo nebija kur uzkrāt siltumu,” stāsta “Latvenergo” ražošanas projektu direktore Ilvija Boreiko. Tādējādi uzņēmums ietaupa gan kurināmo, gan samazina izmešus, kā arī notur pienācīgā līmenī siltuma cenu, ņemot vērā arvien pieaugošo maksu par CO2 kvotām.
Būvē no jumta uz leju
Diezgan raibi gāja būvniecības procesā, ko sāka 2019. gada septembrī. Neparasti, ka būvniecība, neskaitot pamatu betonēšanu un pāļu izbūvi, noritēja no jumta uz leju. Sākotnēji tvertnes jumtu samontēja būvlaukumā un ar celtņa palīdzību pārvietoja uz akumulācijas tvertnes augšējo joslu, kas jau bija izbūvēta uz pamatiem. Pēc tvertnes jumta savienošanas ar tvertnes augšējo joslu jumtu kopā ar tvertnes sienas augšējo joslu pacēla ar domkratu palīdzību tā, lai zem tās varētu veikt nākamās joslas izbūvi. Procesu turpināja, līdz “termoss” bija sasniedzis maksimālo 47,8 metru augstumu.
Kāpēc būvēja no jumta uz leju? Lai nebūtu jāizmanto celtņi ar lielām celtspējām, kuriem būtu jāceļ ļoti smagais jumts vairāk nekā 40 metru augstumā. Būvniecības laikā ne reizi vien strādniekus pārsteidzis ļoti stiprs vējš, kas darbu sarežģīja.
Tad nāca Covid-19. Tobrīd objektā atradušies somi no “Nakkila” uzņēmuma. Tieši viņi bijuši atbildīgi par montāžas darbiem. Šie somu speciālisti, protams, devās uz mājām, jo neviens martā nezināja, cik ilga būs dīkstāve. Palikuši vien trīs “Nakkila” speciālisti no Lietuvas, kuri turpināja tvertnes pacelšanu un metināšanu. Paralēli ģenerāluzņēmējs “UPB” sāka meklēt risinājumus papildu darbaspēka nodrošināšanai. Savukārt “Latvenergo” LIAA un Ekonomikas ministrijai iesniedza priekšlikumus, lai izstrādātu īpašus noteikumus, kas ļautu valsts nozīmes industriālos objektos turpināt būvniecību, nepieprasot ārvalstu darbaspēkam obligāto karantīnu, ja tam ir negatīvi Covid-19 testi. “Ja nebūtu šādu noteikumu, mums būtu jāapmaksā šo speciālistu karantīnas periods, kas būtu ļoti dārgi,” piebilst Ilvija Boreiko.
Objekta ģenerāluzņēmējs bija minētais AS “UPB”, kurš kā apakšuzņēmējus piesaistīja somu “Nakkila”, kuram ir liela pieredze līdzīgu tvertņu izbūvē Somijā. Būvprojektu izstrādāja SIA “UPB Projekti”, darbus vadīja SIA “UPB Energy”, bet uzņēmuma “Emerson” Lietuvas pārstāvji bija atbildīgi par akumulācijas sistēmas vadības izbūvi un ieregulēšanu sinhronam tvertnes darbam ar energoblokiem. Izmaksas mazliet samazināja tas, ka blakus akumulācijas tvertnei esošajā vecajā ķīmijas cehā bija brīvas vietas, kur izvietot tvertnes darbībai nepieciešamos sūkņus. Attiecīgi nebija jāceļ jauna sūknētavas ēka.
Vienā tvertnē siltums Tukumam
Akumulācijas tvertnē atkarībā no siltumtīkla režīma var uzkrāt aptuveni 550 MW siltuma, ko iespējams nodot Rīgas centralizētajā siltumapgādes sistēmā, izlādējot akumulācijas tvertni ar jaudu no 25 līdz 150 MW/stundā. Tas ir ļoti daudz. Ar to būtībā var nodrošināt visu Rīgas labo krastu. Vai Tukumu visu gadu. Siltuma uzglabāšanas laiks tvertnē ir no divām stundām līdz divām dienām.
Plānots, ka veiktās investīcijas atmaksāsies piecu līdz deviņu gadu laikā. Šis periods gan rēķināts, ņemot vērā visus 2018. gada TEC2 rādītājus, kurināmā cenas utt. “Nākamā ziema parādīs, kā mēs reāli strādāsim. Prognozes ir ļoti dinamiskas un mainīgas. Tā pati elektrības cena ir ļoti svārstīga, un tādu svārstību gadījumā ir grūti pateikt, kā strādās jaunie energobloki. Akumulācijas tvertnes darbība būtībā ir atkarīga no tā, kā strādās vai nestrādās šie energobloki un kāds būs siltuma jaudu pieprasījums,” norāda Boreiko. Interesanti, ka kādreiz paredzēja, ka siltuma pieprasījums Rīgā būs daudz lielāks, nekā tas realitātē ir tagad.
Vai ūdeņradis nomainīs gāzi?
Tas nekas, ka akumulācijas tvertne tikko nodota ekspluatācijā. Uzņēmumā jau domā par lieljaudas baterijām un ūdeņraža tehnoloģijām. “Vislabāk energoblokus darbināt maksimālā slodzē. Bet var gadīties, ka tobrīd tirgū tik daudz elektrības nevajag, tāpēc nākas strādāt ar samazinātu jaudu. Ja būtu elektrības uzkrāšanas risinājums, varētu strādāt ar maksimālu jaudu un nevajadzīgo uzkrāt,” stāsta Boreiko.
Šobrīd uzņēmumā veic izpēti par dažādu lieljaudas bateriju uzstādīšanas iespējām un ekonomisko pamatojumu. Paralēli gan jādomā par nolietoto bateriju utilizāciju – cik tas maksās? Vai varbūt būs kāda nozare, kas spēs izmantot nolietotās baterijas?
Savukārt vēl tālākā nākotnē kā kurināmais varētu tikt izmantots ūdeņradis. “Dārgākais process ir ūdeņraža ražošana, un arī tā izmantošana nav nemaz tik vienkārša, neskatoties uz to, ka visas jaunās iekārtas ir pielāgojamas ūdeņraža sadedzināšanai. Ir sākušies izpētes darbi, domājam par maziem pilotprojektiem, lai saprastu, cik tas viss izmaksātu. Viss vēl ir ļoti agrīnā stadijā, meklējam arī starptautiskus piemērus,” sacīja “Latvenergo” pārstāve.
TEC2 akumulācijas tvertne skaitļos:
Siltumnesēja tilpums – 17 800 m3
Akumulētā siltuma jauda – 550 MW
Primāro energoresursu ietaupījums – ne mazāk par 2421 MWh/gadā
CO2 samazinājums – ne mazāk par 9041 tonnu gadā
Akumulētais siltumenerģijas daudzums – vismaz 65 013 MWh/gadā
Kopējie izdevumi – 7,9 miljoni eiro. No tā ES finansējums veido 30% no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 2,3 miljonus eiro.
Dati: “Latvenergo”
