Termiņatļauju tirgotāji “gāzi grīdā” 3
Ārzemnieku ieguldītā nauda, iegādājoties nekustamus īpašumus apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām, lielā mērā stutē Latvijas ekonomiku, tāpēc šo atļauju izsniegšanu nedrīkst ne ierobežot, ne pārtraukt – to vienā mutē skandina gandrīz visi lielākie nekustamo īpašumu tirgotāji un ar tirdzniecību saistīto dažādu starpniecības pakalpojumu sniedzēji, pēdējoreiz pagājušajā piektdienā pulcēdamies Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas “LANĪDA” rīkotajā konferencē “Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?”.
No dažu pasākuma dalībnieku runām gan skaidri jūtams, ka vislielākās viņu bažas ir nevis par tautsaimniecības uzplaukumu, bet par pašu peļņu, ko pašlaik viņiem ienes starpniecības pakalpojumi un kas varētu zust, ierobežojot uzturēšanās atļauju tirdzniecību, ko paredzēja pagājušā gada rudenī Saeimā pieņemtie likuma grozījumi.
“LANĪDA” vadītājs un uzņēmuma “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns publiski atzinis, ka plāns pacelt nekustamo īpašumu iegādes “griestus” termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai izraisījis strauju ārzemnieku, galvenokārt no Krievijas un Ķīnas, pieplūdumu – mēnesī 150 darījumu apmaiņā pret šīm atļaujām.
Ekonomikas ministrijā Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Beinare vēsta, ka no 2010. gada 1. jūlija, kopš ir spēkā Imigrācijas likuma grozījumi, līdz 2013. gada 31. decembrim šie ārzemnieku ieguldījumi nekustamos īpašumos sasniedz 816,1 miljonu eiro. Tomēr, pēc vairāku tirgus speciālistu domām, gandrīz neiespējami izkontrolēt, kur patiesībā aizplūst šie miljoni.
Kanādas uzņēmuma “Raymond Chabot Grant Thornton LLP” pētnieki atzinuši, ka Latvijā ieviestās termiņuzturēšanās atļaujas nepalielina ieguldījumus reālajā ekonomikā. Nekustamo īpašumu pircēji lielākoties ir no Krievijas un vēl dažām Austrumu valstīm. Cita starpā atzīts, ka līdz šim ieviestie maksājumi par šādu atļauju saņemšanu ir pārāk mazi, citiem vārdiem sakot, valstī ieviestie noteikumi atļauju iegūšanai ir pārāk liberāli.
Uzturēšanās atļaujas,iegādājoties nekustamos īpašumus, citās ES valstīs
Valsts Vērtība, eiro
Bulgārija 300 000
Grieķija 250 000
Malta 220 000/275 000*
Kipra no 300 000**
Portugāle no 500 000
Spānija 500 000
*Cenas svārstās atkarībā no īpašuma atrašanās vietas.
**Vienā no Kipras bankām pircējam jāatver norēķinu konts, kurā jāieskaita vismaz 30 000 eiro.
Avots: SIA “BDO Tax”
