Pasīvās ēkas energotaupības laikmetā sevi apliecina aizvien pārliecinošāk 23
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tie labie un pareizie lēmumi pasaulē nerodas uzreiz, bet vairāk jau piespiedu kārtā. Kamēr māju apkurināšanai tērētie ogļūdeņraži bija salīdzinoši lēti, par māju siltināšanu neviens kārtīgi nerūpējās. Kad ap 1970. gadu krietni pacēlās fosilā kurināmā cenas un māju apsilde sāka cilvēkiem krietni sist pa kabatu, izeja bija siltumenerģijas taupīšana, mājokļus pamatīgi siltinot un pielietojot jaunas tehnoloģijas.
Virzība uz jauna tipa mājokli deva krietnu stimulu būvindustrijai, izgudrotājiem, ražotājiem, tirgotājiem, arhitektiem un celtniekiem. Tiesa, pašas mājas kļuva nedaudz dārgākas, toties krietni samazinājās to ekspluatācijas izmaksas. Arī pasaulē briestošās klimata pārmaiņas aktivizēja zaļās idejas, kas kļuva par virzītājspēku arvien videi draudzīgāku, energoekonomisku māju būvniecībā.
Eiropas Savienība rāda pasaulei priekšzīmi un pēdējo 20 gadu laikā virzās totālas energoefektivitātes un klimatneitralitātes virzienā.
“Tas ir vērtējams pozitīvi, jo cilvēku labklājība, veselība un ekonomiskais izdevīgums ir klimatneitralitātes rīcību neatņemama sastāvdaļa,” atzīmē arhitekts Ervīns Krauklis, sertificēts pasīvo ēku projektētājs.
Kā jau liek noprast pats termins, šāds mājoklis savas dzīves ciklā, kas ir 50–100 gadi, radīs minimālus oglekļa un citu siltumnīcefekta gāzu izmešus, un tā būvniecībā vai atjaunošanā tiks izmantoti materiāli, kuru ražošanā šie izmeši radušies pēc iespējas mazākā apjomā.
Lai tas notiktu, ēkas ir pareizi jāplāno un kvalitatīvi jābūvē. Plašāk var runāt par plānošanu kvartālu, rajonu un pilsētu līmenī, lai iedzīvotājiem būtu ne vien iespēja izmantot šādus mājokļus, bet arī piekopt dzīvesveidu, kur ērtības, transports, ikdienas dzīve un darbs nerada lieku enerģijas patēriņu.”
Šobrīd Latvijā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvai 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti jaunu ēku būvniecībā tiek lietots termins “gandrīz nulles patēriņa ēka”, un šīs prasības iekļautas Ministru kabineta noteikumos Nr. 383.
Ja tiek nodrošināti visi noteikumos paredzētie būvnormatīvi, rezultāts pēc sava koncepta var būt gan pasīvā ēka, gan solāra ēka, tāpat – nulles enerģijas, pozitīvas enerģijas, kā arī ilgtspējīga un ekoloģiska ēka. Uz ko nu katrs būvētājs liek akcentu.
Vai jums būtu svarīgi, lai jūsu dzīvojamā māja atbilstu pasīvās ēkas standartiem?
Piemēram, nulles enerģijas patēriņa ēka nozīmē to, ka ēka pati, visbiežāk izmantojot saules paneļus, saražo enerģiju sava dzīves cikla nodrošināšanai.
Ja māja spēj saražot vairāk enerģijas, nekā tā patērē, un nodot to citam patērētājam, tā var pretendēt uz plus enerģijas mājas nosaukumu.
Vācijā dzimis koncepts
Jaunās būvniecības laikmeta karogs ir pasīvās ēkas (“Passivhaus”) koncepts. Tas ir brīvprātīgs ēku komforta, kvalitātes un energoefektivitātes standarts, kuru 80. gadu beigās izveidojis Dr. Volfgangs Feists, Pasīvo ēku institūta Darmštatē dibinātājs.
Pirmā šim standartam atbilstošā ēka tika uzbūvēta 1991. gadā. V. Feists terminu “pasīvā ēka” definēja nevis kā standartu, kura mērķis ir tikai uzlabot energoefektivitāti, bet gan kā koncepciju augsta komforta līmeņa sasniegšanai un augstai mājas mikroklimata kvalitātei ar zemām mājas ekspluatācijas izmaksām.
Šobrīd vairāk nekā trešdaļa no industriāli attīstītajās valstīs patērētās enerģijas tiek tērēta ēku ekspluatācijā.
Izmantojot pasīvo ēku būvniecības tehnoloģijas, šis patēriņš var tikt krietni samazināts. Pasīvās mājas koncepts ir ne tikai ekonomiski izdevīgs, bet veido arī nozīmīgu ieguldījumu enerģētikas revolūcijā un klimata aizsardzībā.
“Pasaulē kopumā uzbūvēts jau vairāk nekā 60 tūkstoši dažādu tipoloģiju un izmēru pasīvo ēku, sākot no savrupmājām un daudzdzīvokļu ēkām līdz augstceltnēm. To enerģijas patēriņš apkurei vai dzesēšanai nepārsniedz 15 kWh/m2 gadā, kas ir 80–90% mazāk nekā vairākumam nerenovētu ēku vai jaunbūvju, kuras būvētas līdz 2010. gadam,” stāsta E. Krauklis.
Pasīvā māja Līčos un citi paraugi
Pasīvās mājas veidošanas principi sāk parādīties sabiedrisko ēku būvniecībā, un arī valsts progresīvu būvniecību atbalsta dažādos veidos, tajā skaitā ar grantiem. Arī saņemot atbalstu pirms pieciem gadiem biedrībai “Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola” (ABVS) tika izveidota lieliska sporta zāle, kas konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” ieguva 1. vietu nominācijā “Energoefektīvākā sabiedriskā ēka”.
Pietiekami ilgs ēkas ekspluatācijas laiks ir pagājis, un nu var dot vērtējumu. “Valdorfa pedagoģija iet roku rokā ar zaļajām idejām, un tādēļ sporta zāles būvniecībā izvēlējāmies ilgtspējīgu pasīvās mājas būvniecības koncepciju. Lai arī ēkas būvniecība izmaksāja dārgāk, tas pilnībā ir atmaksājies gan komforta, gan energoekonomijas ziņā. Esam ļoti laimīgi un apmierināti par šo izvēli,” stāsta Kerola Dāvidsone, ABVS valdes priekšsēdētāja.
Arvien vairāk Latvijas pašvaldības apzinās pasīvās ēkas standarta ilgtspējību un ekonomisko izdevīgumu – pēc šī standarta Ogrē ir tapis godalgotais koka būvniecības brīnums – Ogres bibliotēka, Salaspilī tapis ilgtspējīgs koka konstrukciju bērnudārzs, bet Ventspilī ikviens var apmeklēt visai ģimenei interesanto zinātnes centru “VIZIUM”. Arī Rēzekne nesen paziņoja par pasīvo īres mājokļu būvniecību.
Salaspilī, veidojot jauno bērnudārzu Rubeņu ielā 2A pēc pasīvās mājas principiem, pašvaldības speciālisti pieredzi par bērnudārzu funkcionalitāti, energoefektivitāti un inženiertehniskajiem risinājumiem vispirms smēlušies Knivstā Zviedrijā. Jaunā būve ir kompakta ar zemām uzturēšanas izmaksām, zemu energopatēriņu un labu telpu mikroklimatu. Būvniecībā izmantoti vietējas izcelsmes materiāli ar zemu energoietilpību.
“Salaspils novada pašvaldība vienmēr savu iespēju robežās ir centusies veidot projektus, kas atbilst ilgtspējas, inovāciju un dabai draudzīgiem risinājumiem. Tāpat šāda veida projektu risinājumi ļauj ietaupīt līdzekļus ēku uzturēšanā,” atzīmē Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raivis Anspaks.
Mūslaikos ikviens Latvijas iedzīvotājs vēlētos dzīvot komfortablā, modernā mājoklī ar izcilu iekštelpu klimatu un par apkuri maksāt 100–300 eiro gadā.
Jāatzīmē, Latvijā pasīvās mājas būvniecības principus jau pasen izvēlējušies inženiertehniskajās lietās zinošākie privātmāju īpašnieki.
Apmēram pirms 20 gadiem privātmāju, tuvu pasīvās mājas principiem, veidoja Artūrs Gredzens, “Artiva” valdes priekšsēdētājs: “Lai arī no šodienas tehnoloģiju attīstības viedokļa es izvēlētos dažus modernākus risinājumus, arī ar tā laika iespējām un izpratni veidotā māja visas uz to liktās cerības ir pamatā attaisnojusi.”
Mūsdienīgu skatījumu pasīvās mājas būvniecībā demonstrē Stopiņu pagasta Līčos, kur no tipveida detaļām top sērijveida pasīvās mājas demo projekts, kas atrodas būvniecības beigu stadijā. Māja veidota uz plākšņveida pamata, tās fasāde ar lieliem logiem vērsta uz dienvidiem.
Sienu un jumta konstrukcijas pamatā veidotas no koka brusām, siltinātas ar kokšķiedru siltumizolācijas slāni un no abām pusēm klātas ar koka apdares līstēm. Mājai ir kompakta taisnstūra forma, vidū atrodas ārtrijs, kas dod plašuma izjūtu. Abos spārnos izveidota otrā stāva apbūve.
Vienu spārnu iespējams viegli nomainīt un izveidot autonomu divstāvu dzīvokli. Logu kārba iebūvēta sienā, izveidota plata un ērta palodze, faktiski veidojot zvilni. Nepieciešamo enerģiju mājas apsildei un siltā ūdens sagatavošanai dos saules baterijas.
Plānots, ka tās saražos lielāku jaudu, nekā pati māja patērēs, un pietiks arī elektroautomašīnas uzlādei, tā ka māja būs arī plus enerģijas ēka. Izteikti ekoloģiskais sienu risinājums – vietējais koks – ļauj jau to ierindot ekomāju pulciņā. “Šīs mājas būvniecībai ir drošs pamats, jo pirmo šādu pasīvo ēku mans uzņēmums ir nesen uzcēlis Zviedrijā, sekojot visiem stingrajiem zviedru noteikumiem. Tāda ēka brīnišķīgi funkcionē un demonstrē pasīvo privātmāju priekšrocības.
Tai nav nepieciešama sveša enerģija apkurei, ir ideāls iekštelpu klimats un ekoloģiski būvmateriāli. Piedevām ēka ir saliekama no cehā ražotām konstrukcijām, kas stipri atvieglo montāžu,” stāsta pasīvo māju konsultants Krists Slokenbergs, “i2 factory” vadītājs.
Kā tas strādā?
Pasīvās mājas standarts nav tieši saistīts ar kādas valsts standartiem vai citiem normatīvajiem dokumentiem. Tās indikatorus noteicis Pasīvo māju institūts Darmštatē. Tas ir ekoloģiski tendētu nosacījumu kopums, koncepts, algoritms, kā veiksmīgi veidot ilgtspējīgu un komfortablu ēku.
Pasīvajai mājai ideāli piemērota ir vieta, kur topošās mājas fasādi var orientēt uz dienvidiem, pietiekamā attālumā no meža vai ēkām, lai mājoklis varētu brīvi saņemt pietiekami daudz saules siltuma un gaismas. Vieta uz paaugstinājuma ir mazāk piemērota, jo pakļauta vēja iedarbībai un zaudē vairāk siltumenerģijas.
Vislabāk, vēl meklējot zemes gabalu, atrast kompetentu arhitektu vai pasīvo ēku konsultantu. Pasīvās mājas ir pēc iespējas kompaktas un nelielas, ideāli 120–150 m2. Tās parasti būvē uz pamatu plātnes, kas siltināta no apakšas un augšas un kuras siltuma caurlaidības koeficients nepārsniedz 0,15 W/(m2K). Nedrīkst aizmirst par visu nepieciešamo cauruļvadu savlaicīgu ielikšanu izolācijas slānī, kā arī pašā pamatu plātnē.
Sienām un jumtam jābūt projektētiem ar kopējo konstrukcijas siltuma caurlaidības koeficientu, ko veido iekšējais apmetums, siena, siltinājums un ārējais apmetums, – vismaz 0,15 W/(m2K), vēl labāk 0,10 W/(m2K). Sienas var izgatavot no dažādām kapitālai būvniecībai piemērotām sistēmām, arī no koka konstrukcijām. Īpaša uzmanība jāpievērš sienu bloku blīvumam. Savukārt jumtam jābūt hermētiskam un ideāli izolētam.
Būvējot koka jumtu, jāpārliecinās, vai izmantotā koksne ir pietiekami sausa.
Pēc žāvēšanas jau gatavā konstrukcijā koks deformējas, veido plaisas, caur kurām cirkulēs gaiss. Pasīvajā mājā lieto divkameru (trīs stiklu) logus ar siltuma pārneses koeficientu, mazāku par 0,8 W/(m2K), ieskaitot logu rāmjus un šķērssijas. Telpa starp rūtīm ir piepildīta ar inertu gāzi, pašas rūtis ir pārklātas ar neredzamu metāla pārklājumu, kas atstaro siltumu atpakaļ telpā. Ziemā šādi logi ilgāk saglabā saules enerģiju. Svarīga ir arī pareiza loga uzstādīšana.
Parastajā dzīvojamā ēkā logi galvenokārt tiek likti ķieģeļu mūrī, bet pasīvajā mājā logu konstrukciju uzstādīšanas vieta tiek pārvietota uz sienas ārējo izolācijas slāni. Pateicoties tam, ievērojami samazinās aukstuma tiltu skaits vietās, kur logs pieguļ sienai. Pasīvā māja izmanto alternatīvus siltuma avotus mājoklim ūdens sildīšanai, piemēram, saules enerģiju.
Ja māja ir īpaši liela vai celta vēsā klimatiskajā zonā, to var papildus aprīkot ar siltumsūkņiem vai malkas granulu kamīniem. Papildu siltumenerģijas ietaupījums notiek, samazinot zudumus ventilācijas laikā, kas tradicionālajās ēkās var sasniegt līdz 50% no kopējā enerģijas patēriņa apkurei. Tos samazina, izmantojot mehāniskās ventilācijas iekārtas ar rekuperatoru, kas nodrošina siltuma atgūšanai vismaz 75% apjomā.
Bieži pasīvajās mājās veic ienākušā gaisa priekšapstrādi, to izlaižot caur zemes siltummaini, kas ierakts zem zemes sasalšanas dziļuma, parasti 1,5–2 m. Klasiskajam variantam ir savi mīnusi. Toties Latvijā izgudrotas jauna tipa ģeotermālas iekārtas, kas siltuma pārnesi veic ar glikola maisījuma palīdzību.
Izrēķināts, ka, patērējot tikai 0,04 kW, teorētiski tiek iegūts līdz pat 8 kW siltuma enerģijas (1000 m3/st).
Pasīvās mājas būvniecības beigu punkts ir tās hermētisma pārbaude, ko veic ar “Blower Door” testu. “Prieks vērot, ka aizvien vairāk kolēģu arhitektu ar lielu interesi apgūst pasīvo ēku plānošanas pamatprincipus un praksē pielieto enerģijas bilances aprēķina programmatūru, lai pārbaudītu savus lēmumus agrīnās plānošanas stadijās. Pēdējos gados pasīvo ēku projektētāja kursu Latvijā apguvuši gandrīz 100 speciālistu, bet starptautiskā Pasīvo ēku institūta sertificētu konsultantu un projektētāju datubāzē ir 34 personas,” atzīmē E. Krauklis.
Pasīvo ēku pamatkritēriji*
* Gada apkures siltuma patēriņš < 15 kWh/m2.
* Konstrukcijas praktiski bez siltuma tiltiem.
* Necaurspīdīgu ārējo norobežojošo konstrukciju U < 0,15 W/m2K (orientējoši – 0,12).
* Logu un stiklojumu U < 0,8 W/m2K.
* Ļoti labs ārējās čaulas blīvējums – n50 < 0,6 h-1.
* Logu orientācija, lai maksimizētu solāros ieguvumus ziemā.
* Efektīvs stikloto virsmu noēnojums vasarā.
* Ventilācijas sistēma ar augstas efektivitātes siltuma atguvi > 80%.
*Pēc dr. V. Feista
Pasīvajām mājām pieder nākotne
Krišjānis Kalnciems, biedrības “Passive House Latvija” valdes loceklis, Viedās pilsētas klastera vadītājs: Pasaules un Latvijas pieredze rāda, ka vidēji pasīvo ēku būvniecība nemaksā vairāk vai arī maksā tikai nedaudz (5%) vairāk, nekā būvējot pēc spēkā esošā Latvijas būvnormatīva, taču ilgtermiņā šādas ēkas ir to īpašniekiem būtiski izdevīgākas – to ekspluatācija izmaksā mazāk, tajās ir komfortablāk uzturēties, un tās var pārdot dārgāk. Ir pasaulē valstis (piemēram, Beļģija, Austrija u. c.), kur faktiski jebkura privātas vai sabiedriskas ēkas jaunbūve jau atbilst pasīvās ēkas standartam (15 kwh/m2 siltumenerģijas patēriņš u. c. parametri). Tas skaidrojams ar vienkāršu fundamentālu izpratni – ja par identiskām būvizmaksām var būvēt pasīvi, tad kāpēc to nedarīt?
Enerģētiskā krīze (kurai neredz galu), pandēmija (kuras laikā tik svarīga ir ļoti kvalitatīva ventilācija, kas ir pasīvās ēkās), pensiju sistēmas krīze (labāk nodrošināt drošu, izmaksu efektīvu mājokli vecumdienām, jo pensiju sistēma to nespēj) – visu šo izaicinājumu risinājums zināmā mērā ir atrodams pasīvā ēkā. Tāpēc var apgalvot, ka šobrīd ir sācies pasīvo ēku laikmets, kurā mazāk efektīvas ēkas kļūs aizvien nevērtīgākas un nepievilcīgākas to iemītniekiem un investoriem. Eiropas Savienības Zaļais kurss un zaļā kreditēšana ir aktuālākie temati biznesa aprindās.
No šī gada arī Latvijā būs iespējams sertificēt jebkuru jaunbūvi vai esošu ēku kā pasīvo ēku. Visā pasaulē ir tikai ap 100 šādu speciālistu, bet tagad arī “Passive House Latvija” kolēģe Mare Mitrevica kļūst par Starptautiskā Pasīvo ēku institūta akreditētu pasīvo ēku sertificētāju. Tas nozīmē, ka ikviens nekustamā īpašuma projekts Latvijā varēs iegūt šo sertifikātu, kas paver durvis uz t. s. zaļās kreditēšanas labumiem – zemākām procentu likmēm, izdevīgākiem kredīta termiņiem utt. Tie ir pieejami gan Latvijas komercbankās, gan finanšu institūcijā “Altum”.
Šajā gadā sagaidām izrāvienu tieši publisku, valsts un pašvaldību attīstītu pasīvo ēku projektu ziņā. Būtībā pati svarīgākā tēma šobrīd un nākotnē (kas atspoguļota arī jaunās Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā) ir energoefektīvu pašvaldības īres mājokļu pieejamība. Nav neviena iemesla, lai pašvaldības ar uzņēmēju atbalstu nebūvētu ēkas pēc pasīvās ēkas standarta.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
