Tēriņi lielāki nekā treknajos gados 2
No 550 eiro līdz 1,55 miljoniem eiro – tik lielas summas naktī no ceturtdienas uz piektdienu, lemjot par valsts budžetu, tā sauktajās deputātu kvotās sadalīja Saeimas deputāti.
Kopā dažādiem projektiem piešķīra 28 mijonus eiro. Mazākā “kvota” – 550 eiro Daugavpils pilsētas domei, Latvijas Neredzīgo biedrības darbības nodrošināšanai , ko rosināja Saeima deputāts Rihards Eigims, lielākās – 1 550 000 eiro Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstības nodrošināšanai (rosinātāji – deputāti A. Brigmanis, I. Parādnieks) un 1 550 000 eiro Ventspils Olimpiskā centra sporta infrastruktūras attīstības projektam (rosinātāji I. Parādnieks, A. Krauze, E. Smiltēns), kā arī 1 550 000 eiro slēgto tenisa kortu celtniecībai Liepājā (rosinātāji – I. Parādnieks, A. Krauze, E. Smiltēns).
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji tradicionāli ir tie deputāti, kas budžeta sastādīšanas laikā visaktīvāk izmanto iespēju ar grozījumiem budžeta projektā atvēlēt līdzekļus sev tīkamiem mērķiem. Tagad šī partija ieguvusi premjera, finanšu ministra un Saeimas Budžeta komisijas vadītāja amatus, un “deputātu kvotu” dalīšana sasniegusi līdz šim neredzētus apmērus. Taisnības labad gan jāsaka, ka arī citas koalīcijas partijas daudz neatpaliek no ZZS un arī opozīcijas pārstāvji, no vienas puses, šo sistēmu kritizē, bet tajā pašā laikā cenšas to izmantot.
Aptuveni 20 stundas ilgušajā budžeta pieņemšanas sēdē deputāti paguvuši dažādiem mērķiem novirzīt gandrīz 28 miljonus eiro. Pat Ministru prezidents Māris Kučinskis pēc sēdes atzina, ka šoreiz deputātu kvotām atvēlēts pārāk daudz līdzekļu. Vienlaikus gan premjers uzskata, ka pilnībā no tām atteikties nevar. Opozīcijas pārstāvji darīja visu iespējamo, lai sēde vilktos pēc iespējas ilgāk un kvotu dalītāji justos neērtāk, – pieprasīja balsojumus par lielāko daļu priekšlikumu, gari un plaši debatēja, te pieprasīja pārtraukumus, te bloķēja pozīcijas mēģinājumus pārtraukt sēdi līdz nākamās dienas rītam.
Tādēļ budžeta pieņemšana nervozā un samocītā gaisotnē turpinājās līdz pat puspieciem rītā. Galīgajā lasījumā to atbalstīja 59 koalīcijas pārstāvji, pret balsoja 36 opozicionāri. 2017. gada budžetā ieņēmumos plānoti vairāk nekā astoņi miljardi eiro, bet izdevumos – ap 8,4 miljardiem. Vienlaikus ar budžetu tika apstiprināti pāri par 50 likumprojektiem, no kuriem vairāki sabiedrībā izraisījuši satraukumu un asu kritiku (piemēram, mikrouzņēmuma nodokļa atcelšana un izmaiņas sociālo iemaksu veikšanā).
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš prognozē, ka nākamā gada budžets nenodrošinās plānoto ekonomikas pieaugumu 3,5% apmērā. “Negatīvi vērtējams, ka budžetā paredzētie tēriņi ir lielāki nekā treknajos gados. Kopumā izdevumu daļas pieaugums ir lielākais pēdējo desmit gadu laikā. Zinot, ka valsts ārējais parāds ir gana liels un tērējam milzīgas summas parāda apkalpošanai, ilgtermiņā tēriņus vajadzētu skatīt piesardzīgāk,” aģentūrā LETA izteicies LTRK vadītājs.
Lemjot par budžetu galīgajā lasījumā, Saeima apstiprināja arī vairākus simtus deputātu priekšlikumu naudas novirzīšanai dažādiem mērķiem (sk. tabulu). Šī galvenokārt ir valdošo partiju privilēģija, bet arī opozīcijas frakcija “Saskaņa” gadu gaitā iemanījusies panākt parlamenta atbalstu savām iniciatīvām. Visskaļākais šīs sistēmas kritiķis Saeimā ir Latvijas Reģionu apvienības deputāts Juris Viļums (bet arī viņš bija sagatavojis priekšlikumu, kurš guva Saeimas atbalstu).
