Egils Līcītis: Tērauda sarūsējusi 1
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētājas Vitas Tēraudas dzīvē parādījušies jaunumi.
Augstā amatpersona dziļā apcerīgumā raksta sociālajā vietnē “Facebook”: “Tuvākajās dienās Saeimas deputātiem būs jābalso par jauno NEPLP vadītāju. Esmu izvēlējusies trīs galvenos kritērijus, kuri noteiks manu izvēli. Augsta profesionalitāte un praktiskā pieredze. Svarīgi, lai kandidāts izprastu regulatora lomu mediju attīstībā un spētu profesionāli rīkoties ar regulatoram pieejamiem juridiskiem un politikas instrumentiem. NEPLP reputācija ir pamatīgi cietusi gadu garumā. Tāpēc kandidātiem, kuri reiz bijuši saistīti ar šīs organizācijas vadību, ir jāspēj pārliecinoši pamatot, kāpēc viņi būtu pareizie cilvēki, kuru rokās nodot bojātās reputācijas un sadrupušās uzticības atjaunošanu.”
Kopš Tēraudas pārstāvētās “Attīstībai/Par” kancelejā ieplūdināta nodokļu maksātāju nauda, no simtiem tūkstošu eiro derētu atlicināt arī kādu centu, lai nopirktu Vašingtonā dzimušai, Amerikā augstās skolās gājušai tautietei, bijušai “Sorosa fonda – Latvija” un “Providus” centra vadītājai mentoru…
Lietojot tautas parunu, te Sorosa mācības priesteriene iebraukusi auzās un drupinājusi uzticību pati sev. Ieraksts tīmeklī neliecina par augsti stāvošās saeimietes kompetenci un profesionalitāti, jo parlamentāriešiem ne tuvākā, ne ilgākā laikposmā nebūs jābalso par jauno Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāju, jo to no sava vidus ievēlē pieci ieceltie padomes locekļi.
Ai, kas tur liels, kundze kļūdījās. Tērauda ir Eiropas mēroga globālā spēlētāja – neies te ar sīkumiem krāmēties.
Deputātiem automātiski gribas iecelt priekšniekus, mesties amatu cīņās.
Bet ko vispār Mediju politikas apakškomisijas priekšniece darījusi Latvijas preses labā? Spriežot no atreferētiem ziņu virsrakstiem, Tērauda minējusi – “fakts, ka NEPLP vēršas pret žurnālistiem, kas dara savu darbu, ir ļoti skumjš pārsteigums”. Vai citā gadījumā – “informācijas telpas drošības uzraudzība ir jāveic produktīvi un koordinēti”.
Saprotams, ka jāatbalsta profesionāla žurnālistika, demokrātijas normu ievērošana un pārējais paviršais iemidzinošu penterējumu blablabla – tā ir ūdens ražošana augstā intensitātē, kam trūkst seguma ar reāliem darbiem. (Piemēram, nav panākts samazināts PVN presei, nav pietiekams finansējums sabiedriskajiem medijiem utt.)
Un, paga, paga, vai Tērauda nav piederīga tai kompānijai, kura dzīvo izdomātā, krāsainā pasaulē, kur varavīksnes cilvēciņi ar zefīriem baro rozā vienradžus, un kura uzstājās ar prasību ierobežot vārda brīvību?
Runa ir par “Attīstībai/Par” frakcijas iesniegumu Mediju ētikas padomei izskatīt žurnālista Līcīša “nicinošu attieksmi” pret nevainīgu zviedru pusaudzi Grētiņu. Kā tad, arī te pašā apakšā par demokrāti pārģērbušās, atšķirīga viedokļa nievātājas “liberālās” Tēraudas paraksts.
Nepietika ar kustības “Par” biedra, prof. Dimanta kolēģiem nesekmīgi pausto mācību par Latvijā atļautu domas svabadību – tad arī Ētikas padome izskaidroja, ka politiskai partijai nevajag nodarboties ar kūdīšanas kampaņu soctīklos, reāli apdraudot izteiksmes brīvību un jaucoties mediju darbā.
Jaungada apņemšanās Tēraudai esot samazināt ģimenes gaļas patēriņu, nedēļā gatavojot vismaz trīs veģetārās maltītes.
Bet zālēšana vēl vairāk mazina enerģiju. Vai deputātei, kurai neveicas ar Mediju politikas apakškomisijas vadīšanu, nederētu apņemties nodot posteni izveicīgākās rokās. Tā teikt, lai ierūsējušie dod ceļu jaunajiem.
