Terases vaļā: Vieni baidās par signālu “pandēmija beigusies”, citi atbildīgi novērtē iespēju satikties un strādāt 11
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima pretēji Ministru kabineta nostājai lēmusi par labu kafejnīcu un restorānu āra terašu darbības atsākšanai no 7. maija. Vīrusa situācijai atbilstoši nozarei jāievēro virkne noteikumu un drošības pasākumu, taču darboties ir iespējams. Kāda ir ēdinātāju pieredze? Kādi ir noteikumi? Vai praksē viss ir tik vienkārši kā uz papīra?
Uzreiz pēc Saeimas balsojuma Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars savā “Facebook” profilā pauda šādu viedokli: “Šodien kopīgi nobalsojām par āra kafejnīcu atvēršanu no 7. maija. Āra kafejnīcu darbība būs iespējama, ievērojot stingras drošības prasības.
Ir neloģiski, ka cilvēki var iegādāties maltīti un savas mājsaimniecības ietvaros to ieturēt, piemēram, sēžot parkā uz soliņa vai mauriņā uz līdzpaņemtas segas, bet nevar to darīt drošā veidā āra kafejnīcā. Tā ir tautsaimniecības bremzēšana un slimības izplatības ierobežošanas imitēšana.
Esam gandarīti, ka izdevies panākt vienotu koalīcijas viedokli un balsojumu Saeimā, neskatoties uz to, ka Ministru kabineta lēmums bija atšķirīgs.”
Pasaules veselības organizācija šā gada 12. maijā raksta, ka daudz drošāk vīrusa laikā ar citiem satikties un pasākumus rīkot ir tieši ārā – mazāks risks inficēties. Ja pulcēšanās notiek iekštelpās, tās ir jāvēdina, lai ieplūst svaigs gaiss.
Un tomēr gluži tāpat, kā nebija vienprātības starp Saeimu un Ministru kabinetu, arī sabiedrības domas terašu jautājumā dalās: uz papīra, protams, viss ir droši, taču vai restorānu īpašnieki būs godprātīgi?
Vai klienti izturēsies atbildīgi, ievērojot noteikumus un neapdraudot cits citu?
Cerīga nots
“The Forest Cafe” līdzīpašniece Kristīne Lazdiņa stāsta, ka terasi atvēruši uzreiz – 7. maijā. Viņa uzskata, ka Saeima pieņēma pareizo lēmumu, lemjot par labu āra terašu darbībai. Pie Kristīnes cilvēki ierodas, lai baudītu dabu un gardu maltīti svaigā gaisā – “The Forest Cafe” atrodas mežā, golfa laukuma “Viesturi” teritorijā.
Viņa ir pārliecināta, ka problēmām būt nevajadzētu, ja vien cilvēki ievēros drošības prasības un izturēsies atbildīgi: “Ir jāievēro distance, galdiņu daudzums ir samazināts, lai šo distanci varētu ievērot. Mums ir jālieto sejas maskas, galdiņi tiek dezinficēti. Tāpat jāskatās, lai nenotiek drūzmēšanās. Uzskatu, ka terasēm jāļauj strādāt. Protams, tad, ja nozare ievēro visus noteikumus.
Ieguvums ir visiem – gan darba devējiem, gan ņēmējiem, tāpat arī sabiedrībai un valstij.
Mēs tādā veidā pelnām naudu, lai izdzīvotu, maksājam algas darbiniekiem. Viesi savukārt bauda dabu, maltīti un dzērienus, ievērojot visus noteikumus.” Kristīne skaidro, ka “The Forest Cafe” teritorija ir liela – nav nekādu problēmu ievērot drošības prasības, taču viņa uzskata, ka, iespējams, tomēr būs vietas, kurās noteikumi varētu tikt pārkāpti – tomēr jācer, ka nozares kolēģi būs apzinīgi, neapdraudot klientus, kā arī nozares nākotni.
Arī SIA “Terra restorāni” valdes locekle Ilze Megne āra terašu atvēršanu un restorānu nozares iespēju atgūties vērtē kā pozitīvu soli. Viņa uzsver, ka 7. maijs šim biznesam bijis vēsturisks datums, kad pēc pusgadu ilgušā lieguma darboties klātienē atkal iespējams to darīt: “Esam atvēruši mūsu mazo terasīti. Mūsu atrašanās vieta diemžēl neatļauj izveidot lielu āra terasi, un šobrīd ierobežojumu dēļ vietu skaits tajā arī ir sarucis. Taču esam priecīgi pat par šo mazumiņu. Terasīte ir ļoti vienkārša, maza un, par laimi, neprasa lielus sagatavošanās darbus.
Noteikumus, uz kādiem balstoties varam atsākt darboties, uzzinājām vien dienu iepriekš, un skumjākais ir tas, ka tik ļoti nepārdomātu lēmumu pieņemšana vairs pat nepārsteidz. Taču jāteic, ka ierobežojumi ir diezgan saprātīgi. Nosacījumi ir gandrīz tādi paši kā pagājušajā pavasarī. Protams, toreiz varējām strādāt arī iekštelpās.”
7. maijs bijis ļoti lietains, taču Ilze priecājas, ka pat lietus netraucēja apmeklētājiem baudīt maltīti terasē: “Vairāki viesi smaidot apsveica mūs ar terases atvēršanu. Arī pirms kovidkrīzes servējām ēdienu gan baudīšanai uz vietas, gan arī līdzņemšanai, un mūsu pastāvīgie klienti atklāja, ka tik ļoti bija noilgojušies pēc jautājuma, ko uzdodam: “Jums uz vietas vai līdzņemšanai?””
Jābūt saprotošiem un atbildīgiem
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste stāsta, ka nozare bija spiesta vērsties Saeimas Tautsaimniecības komisijā ar lūgumu ļaut strādāt, jo visus iepriekšējos lūgumus un pamatojumus Ministru kabinets neesot ņēmis vērā:
“Jau kopš februāra nogales centāmies virzīt priekšlikumu par āra terašu atvēršanu un iespēju brokastot brokastu zālē vai restorānā. Tika izstrādāts drošības protokols, taču vienmēr bija iemesli, lai priekšlikumu noraidītu.
Mēs noteicām atvēršanas datumu, valdība mainīja pieeju un noteica luksofora principu. Pēdējais piliens bija Valsts kancelejas pieaicināto ekspertu secinājums, ka nozares lūgumu strādāt var ignorēt, jo tās pienesums IKP ir vien 2,5% un nav veicies ar nodokļu nomaksu. Mēs sapratām, ka esam bezizejā, un vērsāmies pie Saeimas Tautsaimniecības komisijas. Mūsu mērķis ir strādāt, saglabāt darba vietas, nezaudēt konkurencē ar kaimiņvalstīm, nepazaudēt darbiniekus – lai tie neaizbrauc uz ārvalstīm.”
Graikste skaidro, ka jau agrāk nozare ir definējusi: sabiedrības veselība ir pirmajā vietā, un netiek plānots atvieglot ierobežojumus – nozare var darboties, arī ievērojot vēl stingrākas prasības. Aptauja liecinot, ka lielākā daļa nozares pārstāvju gatavojas atsākt darbu: “Aicinām gan uzņēmējus, gan arī viesus būt saprotošiem pret situāciju, nepārkāpt noteikumus, netraucēt citiem viesiem, nedoties uz ēdināšanas uzņēmumiem, ja ir aizdomas par saslimšanu.
No katra cilvēka atbildības būs atkarīgs, vai 7. maijā atvērtās terases strādās ilgi vai arī pavisam īsu laiku. Epidemiologi atzīst, ka ārtelpās iespēja inficēties ir minimāla, un arī mēs darīsim visu iespējamo, lai terasēs atrasties būtu droši. Uz terasēm nenāk tie, kas grib piedzerties, līdz ar to nav bažu par klientu disciplīnu. Ļoti ceram, ka klienti būs saprotoši pret ieviestajiem ierobežojumiem un izbaudīs šo iespēju.”
Tie, kas jau paspējuši apmeklēt restorānu un kafejnīcu āra terases, ir ļoti priecīgi par šo mazo brīvību. Daudzi saka – dodoties uz restorānu, sajūta esot bijusi kā svētku dienā.
Piemēram, Elīna Šņore apmeklējusi terases Liepājas pusē. Sajūtas bijušas lieliskas: “Bija jau mazliet apnicis ēst mašīnā vai arī piemaksāt, lai ēdienu kāds atved uz mājām. Noteikumus terasēs ievēroja visi, nebija drūzmēšanās. Iespējams, ka lielai daļai sabiedrības divu metru distances ievērošana jau ir pašsaprotama lieta, kas notiek automātiski. Visiem terasēs strādājošajiem bija sejas aizsargmaskas, daži pat bija uzvilkuši cimdus.”
Rūta savukārt paviesojusies Ventspilī Rātskroga terasē. Viņa stāsta, ka viss esot bijis augstā līmenī – noteikumus ievērojuši kā klienti, tā arī apkalpojošais personāls: “Oficianti staigā maskās un cimdos. Ir pieejami gan roku dezinfekcijas līdzekļi, gan salvetes. Tāpat uz galdiņiem stāvēja lapiņas ar noteikumiem, kas jāievēro: par distanci, maskām u. tml. Bija ļoti forša un droša sajūta – kafejnīcu darbinieki arī bija ļoti priecīgi. Cilvēki viens otram virsū arī nebāzās.”
Marika paspējusi apciemot gan “Balzambāru”, gan Tērbatas ielas “Ezīti miglā” – viņa atzīst, ka ir gan pozitīvas, gan arī dažas ne tik pozitīvas lietas: “Par “Balzambāru” tikai tie labākie vārdi. Personāls izturējās ļoti profesionāli, visi noteikumi tika ievēroti. Taču par publiku – daži cilvēki, ieraugot kādu savu paziņu, pienāk pie cita galdiņa un 30 minūtes sarunājas, protams, bez maskas. Arī distance tajā gadījumā ievērota netiek.
Par “Ezīti miglā” – it kā ar noteikumu ievērošanu viss bija kārtībā, taču pārāk ilgi bija jāstāv rindā iekštelpā. Būtu paņēmuši papildu darbiniekus uz šo laiku, kuri var pienākt pie galdiņiem un piefiksēt pasūtījumu. Pēc 15 minūšu stāvēšanas es vienkārši aizgāju prom.”
Sabīne savukārt paviesojusies kāda restorāna āra terasē, kurā netika ievērots pilnīgi nekas.
“Es nevēlos atklāt restorāna nosaukumu, taču varu teikt, ka laikā, kamēr mēs ar draudzeni tur sēdējām, nemanīju nevienu reizi, kurā personāls būtu dezinficējis galdiņus, tāpat personālam nebija sejas aizsargmaskas, pie galdiņiem acīmredzami atradās vairāk nekā divas mājsaimniecības. Diemžēl starp ļoti daudziem pozitīviem piemēriem vienmēr būs kāds negatīvs – kāds, kurš vairāk domās par naudu, nevis par cilvēku veselību.”
Vadzis lūzis
Profesors, ķirurgs un Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Viesturs Boka uzsver, ka visbiežāk informāciju par šīs pandēmijas gaitu pasaulē mēs saņemam skaitliskā formā un dažādu grafiku izteiksmē – inficētās personas, saslimušie, mirušie, vakcinētie utt.
Tā kā pandēmija rit jau otro gadu, vīrusa uzbrukumu viļņus raksturojošie statistiskie lielumi, ko ikdienā redzam kā ziņu prioritātes, sāk likties pierasti, un sabiedrības attieksme pret tiem izpaužas ar lielu ignorances devu: “Jāņem vērā, ka, neraugoties uz vīrusa graujošo darbību, aptuveni 4/5 iedzīvotāju personīgi nav saskārušies ar šo medicīnisko problēmu. Tas varētu daļēji izskaidrot dažkārt dzirdēto ne visai nopietno individuālo attieksmi pret pandēmiju kopumā.”
Viesturs Boka vērš uzmanību uz to, ka vīruss sabeidz ne tikai konkrētas orgānu sistēmas inficētā cilvēka organismā (kardiovaskulāro, respiratoro u. c.), bet tam ir arī sekundāri pakārtotas sociālantropoloģiskas un valstiski ekonomiskas darbības sekas: “Arvien skaļākas kļūst uz pierādījumiem bāzētas diskusijas par sabiedrību apdraudošu nopietnu mentālo pandēmiju, kas bērnu un pusaudžu vecumā jau tagad nereti izpaužas ar smagām depresijām līdz pat suicidālām tieksmēm.
Veselības aprūpe kopumā, un pandēmiju gadījumos īpaši, balstās uz solidaritātes principu – veselais ar slimo, bagātais ar trūcīgo u. tml.
Sekmīgiem valstiskiem un sociāliem risinājumiem nepieciešama arī solidāra lēmumu pieņēmēju un izpildītāju rīcība. Tas iespējams tikai ar samērā lielu uzticības kredītu valsts varai un tās pārstāvjiem.”
Profesors skaidro, ka tieši solidaritātes trūkums visos līmeņos varētu būt tas, kas traucē operatīvi sasniegt rezultātus: “Pietrūkst skaidru mērķu, loģiski izskaidrotu un visiem saprotamu plānu, kā tos sasniegt. Iespējams, ka ne visai korekti un tālredzīgi ir pandēmijas monitoringā vadīties tikai un vienīgi no skaitliskajiem medicīniskajiem un epidemioloģiskajiem kumulatīvajiem rādītājiem. Vērā ņemami un būtiski ir arī cilvēku sabiedrību raksturojoši sociālie un mentālie parametri. Bieži vien liekas, ka masu medijos “runājošas galvas” lielā mēra ignorē sabiedriskās psihoemocionālās svārstības.”
Viņaprāt, terašu atvēršana šajā kontekstā bija profilaktisks solis pirms varas “vadža lūšanas”, ko Saeima prognozēja labāk nekā nogurušais Ministru kabinets.
Vienlaikus tā bija arī svaiga gaisa un skābekļa deva ilgstošā sociālā izolācijā dzīvojošajiem: “Loģiski, vienkārši un saprotamā valodā to visu izskaidrojot, manuprāt, cilvēki spēj saprast gan terašu atvēršanu, gan arī iespējamu atkal aizvēršanu. Vienlaikus gribētos aicināt lielāko un veselāko sabiedrības daļu padomāt par tiem, kas apdraudēti vairāk, bet bezgaisā dzīvojuši tikpat ilgi.
Neesmu zaudējis pārliecību, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums, uzņēmējus ieskaitot, spēj apzināties situācijas patiesos riskus pat neatkarīgi no brīžam nesaprotamā un haotiskā valstiskā pandēmijas menedžmenta. Pulcēšanās bez īstas vajadzības un visu jau sen zināmo pretepidemioloģisko pasākumu ignorēšana atvieglo dzīvi vīrusam, bet sarežģī mums pašiem. Vīruss izplatās tikai no inficēta cilvēka uz pietiekami tuvu esošu veselo. Sargā sevi pats, tad arī Dievs tevi sargās.”
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena uzskaita dažus no nosacījumiem, kuri ēdināšanas uzņēmumiem jāievēro, sniedzot pakalpojumus ārtelpās: tiek nodrošināts vismaz divu metru attālums pie dažādiem galdiņiem sēdošajāmpersonām, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena; galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam izsniedz individuāli; pēc katras ēdienreizes (katra apmeklētāja) galdiņus dezinficē; pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četras pilngadīgas personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus, ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, taču ne vairāk kā 10 personas kopā (t. i., pieaugušie un bērni).
Tāpat apmeklētājiem redzamās vietās (vismaz pie ieejas un kases) jābūt izvietotai skaidri salasāmai publiski pieejamai informācijai, arī svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā, atbildīgās personas kontaktinformācijai un pašvaldības policijas kontaktinformācijai.
Santa Graikste piebilst, ka 7. maijs ticis gaidīts ar nelielām bažām, jo ne visi uzņēmēji esot kādas profesionālās organizācijas biedri un, ļoti iespējams, nav iedziļinājušies visās detaļās: “Gadījumos, ko pamanījām, operatīvi sazinājāmies ar īpašnieku vai vadību, lai nebūtu iemesla sodiem un pārmetumiem. Paldies gan pašvaldības policijai, kas pirmajās dienās piemēroja principu “konsultē vispirms”, gan klientiem, kas saprot, cik svarīgi šobrīd ir ievērot visas epidemioloģiskās prasības – ieturēt distanci, lietot sejas maskas un dezinfekcijas līdzekļus.”
Viedoklis
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes prezidents Artūrs Šilovs: Pēdējā gada pieredze jau parādīja, ka ierobežojumiem ir jābūt tādiem, ko iespējams izkontrolēt, un vienlaikus arī tādiem, ko cilvēki ievēro. Iespēja inficēties ārtelpās ir tiešām minimāla, bet ar nosacījumu – cilvēki turpina ievērot piesardzības pasākumus.
Diemžēl jāsaka, līdz šim pieredzētais liek secināt, ka atļauju – doties uz āra terasēm – cilvēki varētu pārprast kā signālu “pandēmija ir beigusies un tagad var atpūsties”.
Tajā pašā laikā daļa no veselības aprūpes darbiniekiem turpina cīnīties ar sekām slimnīcās, tāpēc turpmākie lēmumi ir jābalsta datos un ekspertu viedoklī, nevis vadoties pēc politiskajiem motīviem. Gribētos cerēt, ka iedzīvotāji būs apzinīgi un ievēros noteiktās normas, bet ir jābūt gataviem arī scenārijam, kura gadījumā inficēto skaits strauji kāps, jo vakcinācija vēl nav pabeigta pat tuvu nepieciešamajiem 60–70% no iedzīvotāju skaita.
