Terasēs tūlīt būs par aukstu, cilvēki nevakcinējas, vai atkal bezdarba bedrē? Restorānu īpašnieki ar bažām gaida ziemu 125
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan ēdināšanas nozare nav viena no tām, kuru rudenī sagaida papildu ierobežojumi, restorānu īpašnieki jauno sezonu gaida ar bažām. Laikapstākļu dēļ terases drīz vien nāksies vērt ciet, un vakcinācijas temps aug lēni – vai iekštelpās maltīti baudīs pietiekami daudz cilvēku, lai restorāni varētu izdzīvot?
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija ierosina ieviest papildu ierobežojumus nevakcinētajām personām. Kādas ir nozares pārstāvju prognozes un vēlmes?
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) vēstulē, kas veltīta valsts augstākajām amatpersonām, aicina ieviest stingrākus nosacījumus pret Covid-19 nevakcinētajiem iedzīvotājiem. Asociācija aicina arī Latvijā īstenot, piemēram, Itālijas un Lietuvas modeļus, kas atbalsta stingrākus nosacījumus nevakcinētajām personām, pēc iespējas ierobežojot šādu personu socializēšanos.
SIA “TERRA restorāni” valdes locekle Ilze Megne-Statkus skaidro, ka “TERRA” nav šīs asociācijas biedri, kā arī viņu skatījums uz šo jautājumu atšķiras: “Vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir zem 50%, tas nozīmē, ka restorāni zaudē vairāk nekā pusi no saviem potenciālajiem klientiem.
Attiecīgi šeit atkal būtu jādomā par dažādiem atbalsta mehānismiem no valsts puses, jo nevarētu gluži teikt, ka ekonomika ir atvērta – mums ir liegts apkalpot tik lielu iedzīvotāju daļu. Es pieņemu, ka šī LVRA iecere varētu būt politisku mērķu virzīta vai arī ar mērķi tālāk risināt atbalsta mehānismus. Mums savukārt vairāk gribas pašiem strādāt un pelnīt naudu. Esam gatavi strādāt ar ierobežojumiem, bet gribētos, lai valsts mums neatņem tik lielu potenciālo klientu loku.”
Aukstais laiks turpina rakt bedri
Restorāna “Mio” īpašniece Evita Vilde-Onzule atklāj, ka jau kādu laiku, aukstajai sezonai iestājoties, ir jūtama klientu plūsmas mazināšanās: “Mēs strādājam gan iekštelpās, gan ārtelpās, taču terase darbojās tikai līdz septembra beigām. Ļoti jutām to, ka cilvēki vairs nevēlas sēdēt ārā, kolīdz kļūst vēsāks. Un vakcinēto klientu nemaz nav tik daudz. To jūtam arī finansiāli.
Ja līdz ziemai visi nevakcinēsies, nezinām, kā savilksim galus. Rēķini ir jāmaksā, valsts mums pretī nenāk. Vai dažu vakcinēto dēļ vispār būs vērts darboties?” Evita stāsta, ka ļoti izjūt arī negācijas, kas nāk no nevakcinētajiem klientiem: “Viņi uzskata, ka mēs esam tie ļaunie, kuri liek uzrādīt sertifikātus un, ja tāda nav, sūta klientus mājās. Un vēl ir dažādi nepatīkami gadījumi, kad pie mums nāk klienti ar ļoti dažādām lapelēm – tāds sertifikāts, citāds sertifikāts, tāda pote vai citāda.
Īpaši izteikti tas ir ar ārvalstu klientiem, kuri brīnās, ka nav vienotas sistēmas. Bet neko darīt – mūsu sistēma nereti neatzīst viņu vakcinācijas sertifikātus. Arī tādā veidā nākas zaudēt klientus. Tas nav patīkami. Ziemai tuvojoties, nezinām – pieņemt rezervācijas apjomīgiem pasākumiem vai ne. Viss mainās, un skaidrības nav.”
Ilze Megne-Statkus uzsver, ka iekštelpās darbojas tikai viens no trīs “TERRA” restorāniem: “Iekštelpās mēs apkalpojam tikai vienā restorānā, jo tajā mums ir iespēja nodalīt zonas – zona, kur drīkst ienākt ikviens un paņemt ēdienu līdzņemšanai, kā arī atsevišķa zona, kurā viesi ar sertifikātiem drīkst ēst iekštelpās.
Ja mēs arī pārējos divos restorānos atļautu baudīt maltīti iekštelpās, mēs pazaudētu ļoti lielu klientu skaitu, jo nevaram sadalīt telpas zonās, un cilvēki bez sertifikāta nevarētu tikt iekšā. Sertifikāts jāpārbauda jau pie ieejas.” Megne-Statkus skaidro, ka “TERRA” turpinās darboties arī ziemas sezonā: “Arī iepriekšējā ziemas sezonā klienti varēja iegādāties ēdienu līdzņemšanai – pilnībā slēgti pandēmijas laikā neesam bijuši ne reizi.
Turpmākais ir atkarīgs no valdības lēmumiem, taču, kamēr mums ļaus, mēs strādāsim un apkalposim viesus, kurus mums ļauj apkalpot.”
Uzņēmuma “OZO restorāns” īpašnieks Eduards Bogdanovs skaidro “OZO restorāna” specifiku – uzņēmums specializējas tieši uz pasākumu apkalpošanu gan telpās, gan izbraukumos, un tas savukārt nozīmē, ka, īstenojot LVRA ieteikumus, tiktu apgrūtināta restorāna darbība: “Ar noteikumu, ka pasākumu drīkst apmeklēt tikai pilnībā vakcinētie, ir ļoti grūti nodrošināt 100% apmeklētību, un rezultātā daudzi izlemj nesvinēt jubilejas vai neatzīmēt citus svarīgus notikumus. Manuprāt, ir jāatstāj iespēja apmeklēt pasākumus un restorānus ar ātrajiem testiem.
Tad katram ir izvēle – samaksāt par testu un ierasties vai ne.” Šobrīd restorānā notiek aktīva darbība gan iekštelpās, gan terasē: “Turpinām darbu, katru nedēļu izvērtējot iespējas, skatoties restorāna noslodzi banketiem, analizējot apgrozījumu un, protams, sekojot līdzi ierobežojumiem.
Plānojam darbu turpināt, protams, racionāli izvērtējot, vai tas atmaksājas.” Bogdanovs stāsta, ka uzņēmums ir atguvies, taču ir grūti sadzīvot ar to, ka vasaras sezonā, kas parasti ir aktīvākā restorānu darbībā, bija jāmēģina nostāties uz kājām, nerunājot par attīstību: “Parasti varējām domāt par attīstību un plānot investīcijas. Bet tagad galvenais mērķis bija izlīdzināt ziemā radušos zaudējumus.”
Vakcinējas nelabprāt
LVRA veiktajā aptaujā noskaidrojās, ka vakcinēti ir vairāk nekā 80% nozarē strādājošo – tā skaidro LVRA izpilddirektore Santa Graikste. Restorāna “Mio” īpašniece Evita Vilde-Onzule stāsta, ka visi restorāna darbinieki ir vakcinēti, taču jāatzīst, ka tas noticis negribīgi: “Neviens to nevēlējās darīt. Tas viss notika caur lielu “nē” un tikai tādēļ, ka darbinieki gribēja strādāt un nevēlējās pazaudēt darba vietu.”
Arī “OZO restorāna” darbinieki ir vakcinējušies, taču, kā atzīst uzņēmuma īpašnieks, negribīgi: “Darbinieki vakcinējas, jo apzinās, ka ir nepieciešams darbs un viņi vēlas strādāt. Un tas, ka ir jāvakcinējas, nav mans vai uzņēmuma uzstādījums. Varu teikt, ka neviens no darba nav aizgājis vakcinācijas jautājuma dēļ.”
“TERRA restorānu” valdes locekle Ilze Megne-Statkus paskaidro, ka visaktīvāk vakcinējas viesmīļi, taču kopumā viņu uzņēmumā vakcinējusies ir aptuveni puse darbinieku: “Ir vairāki darbinieki, kuri izvēlēsies aiziet no darba, ja vakcinācija kļūs obligāta visiem. Par viņiem tiek maksātas sociālās garantijas, un ir daļa, kas izvēlēsies padzīvot no valsts pabalstiem obligātas vakcinācijas dēļ.”
Latvijas sabiedrība vakcināciju vērtē pretrunīgi – to pierāda arī restorānu īpašnieku novērotais uzņēmuma darbinieku un klientu vidū: cilvēki vakcinējas nelabprāt un ļoti gausi. Vai, redzot situāciju ēdināšanas un viesmīlības nozarē, mainījies pieprasījums arī pēc nozares profesiju apguves?
VSIA “Rīgas tūrisma un radošās industrijas tehnikuma” direktores vietniece mācību procesa organizācijas jomā Dana Baltuseviča atklāj, ka šajā mācību gadā situācija nozarē nav mazinājusi pieprasījumu, taču vakcinācijas fakts gan dažus izglītojamos dara bažīgus: “Tas tā ir tādēļ, ka bez Covid-19 sadarbspējīga sertifikāta vai vakcinācijas sertifikāta varētu būt ierobežotas iespējas apgūt praksi uzņēmumos.
Ja nozarei būs ierobežotas iespējas pieņemt praktikantus uzņēmumos, tad tehnikums nodrošinās specialitātes apguvi tehnikumā. Mums ir pieejama laba materiāli tehniskā bāze, kā arī labi skolotāji, lai kvalifikāciju varētu apgūt augstā līmenī. Pagaidām gan no nozares uzņēmumiem ir liela atsaucība jauniešu apmācībā.”
Nozares nākotne – miglā tīta
LVRA izpilddirektore Santa Graikste skaidro asociācijas lēmumu adresēt vēstuli valsts augstākajām amatpersonām – galvenais iemesls ir tāds, ka līdz šim īstenotie pasākumi vēlamo rezultātu nedod, vēl vairāk – kamēr citur Eiropā saslimstības rādītājs samazinās, tiek mazināti ierobežojumi, pie mums konstatēto inficēšanās gadījumu skaits arvien pieaug: “Tas ļoti slikti atsaucas ne tikai uz Latviju kopumā, bet arī uz tūrisma un viesmīlības nozari.
Gluži tāpat kā mēs pirms došanās uz kādu valsti skatāmies, kas notiek saslimstības jomā, tieši tāpat arī mūsu potenciālie viesi no citām valstīm vērtē situāciju Latvijā, jo īpaši, ja plānots organizēt kādu konferenci, semināru jeb biznesa braucienu. Ir pietiekami daudz citu valstu paraugu, kur varam smelties labo praksi. Jebkurā gadījumā – svarīgākais ir palielināt vakcinēto personu skaitu Latvijā.”
Graikste ir pārliecināta, ka ar šā brīža vakcinēto/pārslimojušo Latvijas iedzīvotāju skaitu ēdināšanas uzņēmumiem un naktsmītnēm būs ļoti grūti izdzīvot: “Latvijas tūrisma un viesmīlības nozares balsts un galvenais klients daudzus gadus ir bijis ārzemju tūrists. Protams, kopš pandēmijas arī vietējie iedzīvotāji vairāk apceļo Latviju, taču virziens no Rīgas uz reģioniem ir daudz aktīvāks, nevis otrādi.
Tāpēc, tāpat kā 2020. gadā, arī šogad mēs redzam, ka vissarežģītāk ir bijis un arī ziemā būs Rīgā esošajiem uzņēmumiem. Mēs uzskatām, ka tūrisma un viesmīlības nozares darbība joprojām ir būtiski ierobežota, un būtu tikai saprotami, ka valsts un pašvaldība atbalstītu visvairāk cietušās nozares uzņēmējus.”
Kopumā nozares vakcinācijas rezultāti ir apsveicami, vērtē Graikste: “Pagaidām tas ir būtiski augstāks rādītājs, salīdzinot ar sabiedrības vakcināciju kopumā. Taču situācija ar visu līmeņu un kvalifikāciju darbiniekiem ir kritiska. Mēs redzam, ka ļoti daudzi tiešām ir ņēmuši vērā Ministru prezidenta aicinājumu, pārkvalificējušies un strādā citās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā.
Bet vēl daļa ir devušies strādāt ārvalstīs un, visticamāk, neatgriezīsies Latvijā.” LVRA uzskata, ka nepieciešami papildu atbalsta mehānismi, jo kopš 1. jūlija valsts nozari vairs neatbalsta.
Arī Eduards Bogdanovs uzskata, ka par atbalstu nozarei bija jālemj brīdī, kad iepriekšējie atbalsta mehānismi vairs nebija spēkā: “Tajā brīdī bija jāsamazina PVN, lai vasaras sezonā būtu iespēja izveidot uzkrājumus ziemai, un tad varētu turpināt strādāt arī ar zaudējumiem. Šādi atbalsta mehānismi netika ieviesti, un tagad jādomā par to, ko darīt turpmāk. Piemēram, attīstītajās valstīs šādi mehānismi ir jau sen – pirms krīzes – vai tika pieņemti pandēmijas laikā.”
Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš stāsta, ka situācija restorānu nozarē ir uzlabojusies salīdzinājumā ar pandēmijas tumšākajiem brīžiem, taču vēl ir tālu no ideāla: “Restorānu un viesnīcu nozarē pievienotā vērtība 2. ceturksnī bija vien puse no 2019. gada līmeņa, kaut salīdzinājumā ar 1. ceturksni bija kāpums par 28% (sezonāli izlīdzinātie dati). Varētu pieņemt, ka ēdināšanā situācija ir labāka nekā izmitināšanā. Taču daļa restorānu vēl ir slēgti.
Ievērojami atšķiras apstākļi dažādās pilsētās: Latvijas iedzīvotāji mazāk brauc uz ārzemēm, vairāk ceļo pa Latviju, dažās reģionu pilsētās pēdējās divas vasaras nozarei bija ļoti sekmīgas, taču pārējās Latvijas iedzīvotāji diemžēl nevar kompensēt ārvalstu tūristu trūkumu Rīgā.”
Strautiņš cer, ka nebūs vēl viens tāds dīkstāves periods kā laikā ap iepriekšējo gadu miju: “Nebūtu pamata to gaidīt, jo šķiet, ka ir pieņemts politisks lēmums – vakcinēto sabiedrības daļu ierobežot pēc iespējas maz. Atļaušos minēt, ka starp cilvēkiem ar salīdzinoši augstiem ienākumiem sevi pasargājušo īpatsvars ir lielāks nekā sabiedrībā kopumā. Tātad vairāk nekā puse vietējā tirgus ēdināšanas nozarei būs pieejama. Žēl, protams, ka joprojām ir salīdzinoši maz ārvalstu tūristu, kas bija vislabāk maksājošā klientu daļa. Jādomā, ka nozari nelabvēlīgi ietekmē arī tas, ka daļa biroju darbinieku joprojām strādā no mājām.”
Ekonomists skaidro, ka nozarei ierobežojumus palīdzējis pārdzīvot valsts atbalsts, taču skaidrs, ka tas nekompensē pilnīgi visu. Turklāt ilgstošas bezdarbības apstākļos darbinieki zaudē kvalifikāciju: “Daļa no viņiem jau izklīst citās nozarēs, kas caurmērā ir labāk apmaksātas, un, iespējams, šie cilvēki nevēlēsies nākt atpakaļ. Ēdināšanas nozarei nebūs viegli pārvarēt krīzi.
Domājams, ka nākotnē par ēšanu ārpus mājas maksāsim vairāk, jo darbinieku piesaistei nozarē būs jāmaksā vairāk. No vienas puses, nav slikti, tas samazinās nevienlīdzību – līdz šim algu līmenis nozarē bijis viszemākais.” Strautiņš ir pārliecināts – nozares darbiniekiem ir jāvakcinējas, tāpat kā mediķiem, skolotājiem: “Jā, ir cilvēki, kas saka, ka nevakcinēsies, pat ja tāpēc būs jāmaina darbs. Taču bieži tie ir tikai vārdi.
Kā tikko “Twitter” rakstīja ASV ekonomists Pols Krugmans – pret vakcināciju mēdz iebilst cilvēki, kuri ir izteikti individuālisti – principā nevēlas uzņemties reālus vai šķietamus brīvības ierobežojumus sabiedriskā labuma vārdā.
Diez vai tie ir ļaudis, kuri savu principu dēļ uzņemsies lielas neērtības. Maksimāla vakcinācijas veicināšana noteikti ir labākais, ko valsts var darīt, lai sekmētu pieprasījuma atjaunošanos ne tikai ēdināšanas, bet arī pakalpojumu nozarēs kopumā.” Ekonomists ir vienisprātis ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, sakot, ka “asociācija rīkojas ļoti saprātīgi, šādus centienus atbalstot, jo ierobežojumu mazināšana nevakcinētajiem dotu vien ļoti īslaicīgu atvieglojumu, kam sekotu lielas nepatikšanas.
Nedomāju, ka vajadzētu vēl pielietot dīkstāves pabalstus – citās nozarēs darbinieku trūkst, jāveicina ekonomikas pārstrukturēšanās. Nozarei vēl būs diezgan grūti līdz pavasarim, tad gaidāma strauja apstākļu normalizācija. Noteikti ļoti palīdzētu straujāka ārvalstu tūrisma atjaunošanās, taču kā to panākt?”
Uzziņa
Septembra vidū Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija nosūtīja vēstuli Latvijas augstākajām amatpersonām ar rosinājumu ierobežot nevakcinēto personu socializāciju.
LVRA ziņo, ka vakcinēti aptuveni 80% nozarē strādājošo.
Kamēr citviet Eiropā vīrusa saslimstības rādītāji krīt, Latvijā tie aug – LVRA bažījas par to, ka ārvalstu tūristi nevēlēsies viesoties Latvijā.
