Vai zinājāt, ka uz salas sastopami divu lavu tipi, jautā mūsu gide Zane, kad ar autobusu šķērsojam sen noklusuša krātera paliekas 17 kilometru diametrā. Vienu no tiem sauc aa, otru – pahoehoe, turpina pavadone un piebilst – pa pirmo basām kājām nepastaigāsi, sanāks tikai – āā, bet otra, ar smalkākiem graudiem, gan ir pievārējama. 0
Vulkānu izvirdumi satur arī pa kādam pusdārgakmenim, kurus pratuši novērtēt un likt lietā jau senie guanči. Zane stāsta, ka retāk sastopamais, zaļganais olivīns izmantots rituālos, bet melnais obsidiāns, saukts arī par vulkānisko stiklu, – aizsardzībai un ārstniecībai. Par zaļā akmentiņa maģiskajām spējām arī mūsdienās pārliecinājusies kāda tūriste no Krievijas – Lanserotē nopirktos olivīna auskariņus viņa iedāvinājusi draudzenei, kura visai drīz apprecējusies ar… oligarhu. Dāvinātājai nekas cits neatlicis kā atgriezties Kanāriju salās pēc olīvzaļās rotaslietas arī sev.
Lavas bagātībā salinieki ierīkojuši arī vulkānisko smilšu pludmales. Netālu no grandiozajām Los Gigantes klintīm atrodas Playa la Arena ar melnām, melnām smiltiņām – vari staigāt kā tāds astronauts Ārmstrongs pa Mēness virsmu. Tikai uzmanieties no zaglēniem, pabrīdina Māris. Lai nesanāk kā prātīgajam somam, kas paņēmis līdzi uz pludmali dārgus pirkumus, palicis tos pagalvī, taču brīdī, kad kopā ar laulāto draudzeni malkojuši kokteilīti, Barselonas “profi” viņu aptīrīja.
Jurjāni sēņo
Tenerifes dienvidu daļa var lepoties ar saulainu laiku, kā apgalvo ceļveži, pat 300 dienas gadā, taču par klimatu, kas tūristus pievelk kā magnēts, nākas maksāt ar pustuksnesim līdzīgu ainavu. Zaļās saliņas veido tikai un vienīgi mākslīgi veidoti apstādījumi.
Pēc īstas, zaļas dabas jādodas ziemeļu virzienā, kur aug arī laurisilva jeb lauru lapu meži ar miljoniem gadu senu vēsturi. Tie reiz pārklājuši visu Dienvideiropas un Ziemeļāfrikas daļu, taču līdz mūsdienām izdzīvojuši vien Kanāriju un Madeiras salās, pateicoties pastāvīgajam klimatam, kas vienmēr ir mitrs, jo pastāvīgi līst, silts, arī ziemā temperatūra turas 10 līdz 11 grādu robežās.
Kamēr tūrists brīnās par dabas pārsteigumiem – milzīgajiem viršiem, kas netālajā Gomerā sasnieguši pat 20 metru augstumu, gigantiskajām margrietiņām, tahinastēm, – Jurjānu ģimene tver grozus un nažus un dodas uz mežu sēnēs. “Mums ļoti patīk sēņot, un Esperansas mežos ir lieliskas baravikas,” atklāj Māris, taču piemetina, ka bezrūpīgai atpūtai viņa kalendārā grūti atrast vietu. Tūrisma biznesā pašiem darba darītājiem brīvdienas ir greznība, sešos gados viņš atļāvies tikai vienu atvaļinājumu, Latviju apciemojis pirms pāris gadiem. Pat makšķerēšanai nesanākot vaļas.
Tenerifes mežos sastopamas 516 sēņu sugas, tās vācamas rudenī, precizē Zane un izmet zināmo melno joku – visas ir ēdamas, dažas tikai vienu reizi.
