Mūsdienu Tenerife gluži kā Bābele skan gandrīz visās iespējamās pasaules mēlēs, tikai no pašu pirmo iemītnieku sarunvalodas atlicis maz, ja nu vienīgi pēdējos gados palēnām atdzimst viens no viņu sazināšanās veidiem – svilpošana, ko spāņi nosaukuši par “el Silbo”. Tas bijis ērts veids, kā padot ziņu vairāku kilometru attālumā, varbūt tāpēc par meistarīgākajiem svilpauniekiem kļuva gani. Kopš 2009. gada senā prasme iekļauta UNESCO pasaules nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā kā saglabājama, un to māca arī Kanāriju salu bērniem skolās. Mūsdienu svilpaunieki sastopami Gomerā – platības ziņā otrā mazākajā Kanāriju salā, kas no Tenerifes atrodas vien 30 kilometru attālumā. Jauns puisis, kurš ikdienā strādā par pavāru, ekskursantu grupai pēc pusdienām nelielajā restorāniņā spēj nosvilpot jebkādu ziņu. 0
Par noslēpumainajiem guančiem jeb vulkāna dēliem, kurus spāņu kolonizatori pakļāva un 150 gados gluži vai iznīdēja, saglabājušās nedaudzas liecības – viena no tām atrodas Tenerifes salā, Guimarā. Dīvainie pakāpienveida pakalni, kas līdzinās seno civilizāciju piramīdām Meksikā un Peru, savaldzināja pasaulslaveno norvēģu ceļotāju Tūru Heijerdālu, taču viņam tā arī neizdevās līdz galam atminēt iezemiešu mīklu. Vienīgais, par ko Heijerdāls bija pārliecināts, ka augumā staltie salinieki ar zilām acīm un blondiem matiem ir kādas senas un augsti attīstītas civilizācijas pēcnācēji. Kā citādi lai izskaidro, ka guanči rakstu valodu izmantoja jau akmens laikmetā, prata veikt galvaskausa trepanāciju, savus pēctečus mumificēja u. c. Vēstures pētnieki joprojām prāto, kā šie ļaudis varēja nonākt uz Atlantijas okeāna vulkāniskajām salām, ja ar jūrābraukšanu nenodarbojās. Viena no versijām – peldus no 100 kilometru attālās Āfrikas.
Kā apprecēt oligarhu
Trīs miljoni tūristu katru gadu Tenerifē apbrīno nepilnus četrus kilometrus augsto Teides vulkānu, kurš pēc slavenā Japānas Fudzi kļuvis par otru populārāko kalnu pasaulē. Pirms pārsimt gadiem dabas pētnieks Aleksandrs fon Humbolts līdz tā virsotnei kāpa gandrīz 30 stundas, mūsdienās ceļojums ar vagoniņu pa trošu ceļu aizņem 10 minūtes.
Savu vulkānisko enerģiju Teide pēdējo reizi demonstrēja 1909. gadā. Runā, ka milzim raksturīgi pamosties ik pēc simt gadiem, taču kurš gan precīzi pateiks, kad ies gaisā Baltais kalns vai kāds cits no aptuveni 300 Tenerifes pazemes “katliņiem”.
