“Templis ir neticams atradums!” Būvlaukumā atklāts sens romiešu templis no Romas impērijas laikiem 8
Lielveikala būvlaukumā atklāts sens un īpaši rets romiešu templis. Apenīnu kalnu pakājē dusošā Sarsina ir neliela miegaina pilsētiņa Itālijas Emīlijas-Romanjas reģionā, kurā mūsdienās dzīvo gandrīz 3000 iedzīvotāji, tā vēstīja ārvalstu medijs “CNN“.
Lai gan tai kā Romas impērijas stratēģiskam aizsardzības priekšpostenim ir bijusi ievērojama pagātne, kā arī tā ir slavenā dramaturga Plauta (Titus Maccius Plautus dzīvojis ap 254 – 184 pirms Kristus, senlatīņu perioda romiešu dramaturgs; viņa komēdijas ir agrākie latīņu literārie darbi, kas pilnībā saglabājušies līdz mūsdienām) dzimtā pilsēta, šodien, ja vien jūs neinteresē pārgājieni un putnu vērošana, te nav īpaši daudz ko darīt…
Un, lai gan kā vietējie iedzīvotāji, tā arī pilsētiņas viesi piekristu, ka zemniecisks, lēns dzīvesveids ir daļa no Sarsinas šarma, tās iedzīvotāji tomēr ar nepacietību gaidīja jaunās sabiedriskas ēkas būvniecību. Bet viss nenotika kā paredzēts — vismaz ne tā, kā sākotnēji plānots.
Tas ir saistīts ar to, ka celtnieki šajā vietā pilsētiņas nomalē jau 2022. gada decembrī atklāja senās Romas tempļa jeb “kapitolija” drupas, kas datētas ar pirmo gadsimtu pirms mūsu ēras.
Jūlija sākumā atklājās pirmais skats uz pazemes dārgumu: iespaidīga horizontālu smilšakmens bloku un marmora plākšņu struktūra 577 kvadrātmetrus platībā, ko pētnieki identificējuši kā pjedestālu, virs kura senatnē atradās sena tempļa kolonnas un sienas. Un tas, kas līdz šim ir pavēries skatienam, varētu būt tikai aisberga redzamā daļa.
“Mēs esam atklājuši trīs atsevišķas telpas, kas, iespējams, ir veltītas dievu Jupitera, Junonas un Minervas triādei,” tā “CNN” sacīja izrakumu vietas vadošā arheoloģe Romina Piraglija (Romina Pirraglia). “Izrakumi joprojām turpinās… un mēs jau esam identificējuši vecāku, dziļāku drupu slāni, kas datēts ar 4. gadsimtu pirms mūsu ēras, kad šajā apgabalā dzīvoja senas itāļu cilts umbru iedzīvotāji. Viss templis varētu būt pat lielāks par to, ko mēs tagad redzam,” viņa skaidroja.
Saskaņā ar Piraglias teikto, kapitolija atklāšana — galvenais templis nozīmīgā romiešu pilsētā, kā arī tirdzniecības, reliģiskās un sociālās mijiedarbības centrs,— vēl vairāk apstiprina Sarsinas stratēģisko lomu Romas impērijas laikā. Pilsēta tika uzcelta svarīgā kalnu apvidū netālu no Toskānas robežas un ar skatu uz Savio upi, kas ir svarīgs ūdensceļš, kas savieno centrālās un ziemeļu Romas pilsētas.
Tempļa atklāšana lika vietējām varas iestādēm pārskatīt sākotnējos būvniecības plānus. Atbildīgais par Arheoloģijas, tēlotājmākslas un ainavu uzraudzību Rimini un Forli-Cesena provincēs, Federiks Gonzato (Federica Gonzato), nelokāmi vēlas saglabāt drupas un turpināt pētīt pilsētiņas pagātni.
Mēs to nenojauksim tikai tāpēc, lai varētu atbrīvotu vietu modernākām ēkām, tam ir jābūt ļoti skaidram. Tiks mainīti iepriekšējie pilsētas plānojumi, atradīsim jaunu vietu sportam un atpūtai paredzētu būvju celtniecībai,” sacīja Gonzato. “Templis ir neticams atradums, kas atklāj, to kā laika gaitā senās Romas impērijas laikā šādas pilsētiņas uzplauka un diemžēl arī pagrima. Tas, kas padara šo atklājumu ārkārtēju, ir tempļa unikālā saglabāšanās pakāpe,” viņš teica “CNN”.
Sarsinas klusā atrašanās vieta, kas atrodas tālu no lielākām pilsētām, ir nodrošinājusi to, ka templi veidojošo akmeņu kvalitāte gadu tūkstošiem ir bijusi pasargāta no ienaidnieku iebrukumiem un laupīšanām” piebilda Gonzato. “Tādi tempļi kā šis (tika) regulāri izlaupīti, izmantoti kā karjeri, kuros iegūt akmeņus un marmora plāksnes jaunu māju celtniecībai. Taču Sarsinas kapitolija pjedestāla struktūra ir praktiski neskarta, un tās ieejas kāpnes ir labi saglabājušās, un tas notiek ārkārtīgi reti.
Gonzato uzskata, ka šis atklājums palīdzēs turpmākajos seno laiku pilsētu transformācijas pētījumos. Šī vieta ir kas daudz vairāk nekā tikai tempļa pjedestāls. Piraglia sacīja, ka ir konstatētas pazīmes, kas liecina, ka ēka tikusi izmantota arī viduslaikos. Līdzās viduslaiku kapenēm un pavardiem tika atrasta sena ūdens novadīšanas sistēma, kas liecina, ka vietējie iedzīvotāji to, visticamāk, apdzīvoja vai izmantoja citiem sabiedriskiem mērķiem. “Tas ir Itālijas skaistums: lai kur jūs raktu, no zemes parādās kāds apslēpts dārgums. Brīnumi nebeidz mūs pārsteigt,” tā “CNN” sacīja Gonzato.
